Apskaužu sievietes, kurām pietiek garaspēka, lai gribētu būt mājsaimnieces. Jo, kad es iedomājos, ka mana ikdiena sastāvētu no rosīšanās ar lupatiņām, sūklīšiem, birstītēm, flakoniem, aerosoliem, pulieriem un citas drazas, ko migas mēšanas trakumā esmu sapirkusi, piedevām vēl līkņājot pāris stundu dienā pie plīts, mana zosāda viegli noraso sarmainiem sviedriem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiMan nav gluži netīrs, bet ideāla kārtība un spodrība nevalda. Jo, kad es atnāku - parasti ap astoņiem-deviņiem vakarā - nekādai šrubēšanai, pucēšanai iedvesmas nav. Taču, ja man nebūtu jāiet uz darbu, bet mans darbs būtu rūpēties par mājokļa tīrību un mājinieku labsajūtu, tad man noteikti būtu ko darīt visu dienu. Jo tad kadam nevilšam zirnekļa tīklam pie griestiem, trīs dienas iemērktai veļai vai ātri vārāmajiem griķiem vakariņās attaisnojuma nebūtu.- lavenderabūtu gan! "Mammai radošā iedvesma, viņa šodien pabeidza divas nodaļas."
- kriiJa mamai par tām nodaļām kāds samaksās, viņa vairs nav mājsaimniece.:)
- lauwahmmm, nez, man seezhot maajaas nav ko shrubeet visu dienu. Un ja nav iedvesmas eest taisiit nopeerku kaut ko gatavu vai kaut kur aiziejam, neviens man attaisnojumus neprasa. Man tieshi maajaas seedeeshana saistaas ar lielaaku garlaiciibu, nevis "nemitiigu kaut ko dariishanu".
- kriiArī garlaicība ir nomācoša un deģenerējoša.
- lauwatieshi garlaiciiba parasti ir tas, kas liek maajsaimnieceem mekleet ko var pashrubiit vai uztaisiit. Es parasti garlaiciibu nositu ar fotoaparaatu, kompi un veel nez kaadaam lietaam, bet ne lupatinjaam un aerosoliem.