Apskaužu sievietes, kurām pietiek garaspēka, lai gribētu būt mājsaimnieces. Jo, kad es iedomājos, ka mana ikdiena sastāvētu no rosīšanās ar lupatiņām, sūklīšiem, birstītēm, flakoniem, aerosoliem, pulieriem un citas drazas, ko migas mēšanas trakumā esmu sapirkusi, piedevām vēl līkņājot pāris stundu dienā pie plīts, mana zosāda viegli noraso sarmainiem sviedriem.
mājsaimniece manā izpratnē ir sieviete, kura ir pamanījusies visu dzīvei nepieciešamo pārvirzīt mājas apstākļos - tīrās ērtības labad.
neviens nekur nav teicis, ka tev mājās ir tikai jāšmorē un jāberž.
nu tak, tas taču iztēles jautājums.
i izmazgāt, i izravēt, i iesuflēt :)
tātad - ir arī mājsaimniece.
man kkā liekas, ka persona, kuras dzīve sastāv tikai no kulinārijas un lupatām, tāds feministisks bubulis vien ir.
mani drīzāk šausmina visādas kantoru un veikalu būtnes, kas spēj parunāt tikai par nelietīgajiem kolēģiem un neciešamiem darba apstākļiem (tēma nr. 1), jaunākajām tenkām, cūkām vīriešiem un stilīgām drēbēm. kad viņas nav tik pārgurušas, kā parasti (ziemassvētku atvaļinājumā), viņām beidzot ir wii! labs sekss. vai vismaz kkāds sekss.
iespējams, es arī esmu mītu un stereotipu varā, kas to lai zin :)
Un tomēr - vairums kantoru tev paver kaut nelielu bet tomēr lodziņu uz ārpasauli. Visādi klienti, biznesa partneri uttt... Tās nav vairs tikai četras sienas.
lodziņš uz ārpasauli... nē, kkas jau tajā ir. taču es domāju, ka katra otrā maximas kasiere savu lodziņu uz ārpasauli pircēju rindas visas dienas garumā veidā labprāt aizvērtu.
protams - dara tos darbus, jo nav kur likties. tur es pilnīgi piekrītu.