Apskaužu sievietes, kurām pietiek garaspēka, lai gribētu būt mājsaimnieces. Jo, kad es iedomājos, ka mana ikdiena sastāvētu no rosīšanās ar lupatiņām, sūklīšiem, birstītēm, flakoniem, aerosoliem, pulieriem un citas drazas, ko migas mēšanas trakumā esmu sapirkusi, piedevām vēl līkņājot pāris stundu dienā pie plīts, mana zosāda viegli noraso sarmainiem sviedriem.
Jā, par konveijeru gan piekrītu - tas nav nekas jauks. Taču no tā pēc astoņām stundām var atgriezties mājās. No tikpat trulā un nomācošā mājsaimnieces darba nav kur atgriezties, jo tu jau esi mājās.
tāpēc es bez ironijas saku - tās ir varones, kas spēj to uzņemties un godprātīgi darīt. Es nevarētu.
P.S. Majsaimniece ir vienīgais darbs, kuru veicot uz pensiju var i necerēt.