![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad "tradicionālo vērtību aizstāvji" šausminās par viena vecāka ģimenēm un dēvē to par mūsdienu Rietumu civilizācijas nelaimi, viņi apliecina tikai savus nožēlojami nabadzīgos priekšstatus par vēsturi. Palasot pat nedaudz aizgājušo gadsimtu cilvēku dzīvesstāstu, kļūst skaidrs, ka viena vecāka ģimenes bijušas izplatītas vienmēr, iespējams, daudz biežāk nekā mūsdienās. Protams, pie vainas nebija laulības šķiršana, jo tādas tiešām bija daudzkārt retākas, taču abu dzimumu cilveku mirstība reproduktīvajā vecuma bija daudz, daudz augstāka nekā tagad. Sievietes mira dzemdībās, vīrieši krita karos un laupītāju uzbrukumos, abus dzimumus nesaudzēja infekcijas slimības. Rezultātā atraitnība bija ikdienišķa parādība, kā arī atkārtotās laulības, veidojoties ģimenēm ar pusbrāļiem un pusmāsām, kā arī apvienojoties abu vecāku - atraiņu bērniem no iepriekšējām laulībām.
Mēs neatklājam un neveidojam nekādus jaunus modeļus, tikai dumji šausmināmies par ierastām grūtībam, ar kurām tikuši galā visi mūsu senči iepriekšējās paaudzēs.
Mēs neatklājam un neveidojam nekādus jaunus modeļus, tikai dumji šausmināmies par ierastām grūtībam, ar kurām tikuši galā visi mūsu senči iepriekšējās paaudzēs.
Itin kā tēva neesamība ģimenē automātiski nozīmētu, ka ģimenē nav neviena piauguša vīrieša, vai mātes prombūtne nozīmētu, ka nav nevienas sievietes.
Un runa ir par to, ka karš ir beidzies un mums nav obligāti jādzīvo kā kara laikā, jo mūsu vecmāmiņas, redz, toreiz spēja pārvarēt grūtības, spēja izdzīvot. Karš, mēris un katastrofas ir drīzāk anomālija un destrukcija, nevis dzīve, kādai tai būtu jābūt:)
Ierakstā es tikai konstatēju, ka Tavs un citu ideālais modelis dabā visos laikmetos ir pastāvējis daudzkārt retāk, nekā pieņemts uzskatīt.
Tas nekādi Tev (un citiem) netraucē uz to tiekties savos sapņos un darbībā.
pie ieraksta: pat ne 1 cilvēka ģimene, bet 'paplašinātā ģimene', kur saistības uzņemas tantes, onkuļi, māsīcas, brālēni un asinsradinieki ntajā paaudzē, kopā dzīvo vairākas paaudzes etc. iepretim 20.gs. vidus "nukleārajai ģimenei" ar tētis+mamma+bērns. tur tiešām vēstures nezināšanas un īsās atmiņas vaina - tikpat nesen 'dabiski vīrieši' bija kultūras trūkuma izpausme, nevis norma etc., etc.
Mēs te visu laiku s žiru besimsja.:)
saskatīju aš līdzības
ne gluzi astoņi, ne gluži kādi miruši, ne gluži atraitne - bet nu līdzības ir
Es te par matemātiku..
Re: Es te par matemātiku..
Re: Es te par matemātiku..
Es beidzot sapratu, par ko Tu uzskrūvējies. Nē, es nesludinu, ka vienīgais pareizais ģimenes modelis ir bērnu audzināšana šķirtā laulībā. Noteikti nē. Ja ir iespēja, ka ģimeni veido mīloši abu dzimumu cilvēki, tas noteikti ir veiksmīgāks variants.
Gribēju tikai vērst uzmanību, ka šis veiksmīgais variants nebūt nav pārāk izplatīts ne vēsturiski, ne ģeogrāfiski, tāpēc drīzāk uzskatāms par laimīgu izņēmumu, nevis normu. Ir labi pēc tā tiekties, bet pilnīgi lieki šaustīt sevi un citus, vai vaimanāt par pagrimumu, ja tas neizdodas. Jebšu dažādu zemju un laikmetu pieredze liecina, ka izdzīvošanas un pat laimes iespējas citos variantos arīdzan ir pietiekami lielas.
Pirms 100 gadiem un senāk nebija ne TV, ne interneta, ne mobilo telefonu, tāpat mūsu vecvecvecmāmiņas šicik īsus brunčus nevalkāja, olīvas neēda un par lidmašīnām ij dzirdējušas nebija (vismaz manējā noteikti), bet vai tādēļ mēs ar Tevi no tā visa atsakāmies?;) Mums ir tiesības būt laimīgākām par mūsu sencēm, mums ir tiesības dzīvot, ne tikai IZ-dzīvot, tāpēc varbūt nevajadzētu ieciklēties uz "bet Romas impērija tā nebija"!:)
Resp., es neapgalvoju neko, kas būtu pretrunā ar Tavām postulētajām vēlmēm.
Savukārt atsaukšanos uz vēsturiskumu, vienlaikus ignorējot un sagrozot vēstures faktus, es tiešām uzskatu par dumju un arī turpmāk nevairīšos lietot šo vārdu. Peace.
Tieši tāpēc visas runāšanas par vēsturiski nostabilizētajām dzimumu lomām vai ģimenes modeļiem utml., ir bulšits, kā es jau sākumā pieminēju. Āmen.
Ar šo es arī beigšu savu dalību šajā diskusijā.
Ar ko es negribu uzstāt, ka normai ir jābūt kādam konkrētam ciparam, drīzāk gan norādīt, ka būtiski svarīgā komponente ir mīlestība, un tā tad var pastāvēt, sākot ar diviem cilvēkiem un tālāk tad jau skatīsies.
bet es te atvēcināšos ar to, ka ne jau par tradicionālo ģimenes modeli spriedelēju, drīzāk par ideālo *kādu mēs to šobrīd saprotam.
es varu pierādīt, ka miljonāra atraitne var vienatnē daudz veiksmīgāk audzināt bērnu, nekā kašķīgs pāris, un tolks
jātiecas ir nevis uz abstraktierm cipariem, bet konkrētu saticību ģimenē, tās vienīgā reālā vērtība arī ir savstarpējās attiecības, nevis matemātiskas formulas 1+1, etc
kāds ir pamats uzskatam, ka, piemēram, vecā kaluma mormoņu ģimenes bija neveiksmīgākas par tradicionālajām^^ ģimenēm
Turklāt, ja paskatās apkārt, realitātē - manuprāt, nukleārā ģimene ir pilnīgs mīts. Bērnu audzināšanā gandrīz vienmēr ir piesaistīti citi cilvēki, kas nav māte un tēvs - vecvecāki, citi radinieki, kas pieskata bērnus, aukles, vecāku draugu loks. Faktiski bērni tiek audzināti kolektīvi, pat ja neiet bērnudārzā.
a)māte neiet bojā kā darbaspēks un jau pēc dažām dienām/nedēļām ir gatava no jauna stāties darba frontē.
b)par bērnu rūpējas nevis nekvalificēts, darbā nodzinies vecāks, bet gan no galvas līdz kājām sertificēti pedagogi, psihologi un audzinātāji, kuri veidos harmoniskas, pilnvērtīgas personības.
Vai nav jauki, ko?
Es arī tā mēdzu darīt.:)