Kad "tradicionālo vērtību aizstāvji" šausminās par viena vecāka ģimenēm un dēvē to par mūsdienu Rietumu civilizācijas nelaimi, viņi apliecina tikai savus nožēlojami nabadzīgos priekšstatus par vēsturi. Palasot pat nedaudz aizgājušo gadsimtu cilvēku dzīvesstāstu, kļūst skaidrs, ka viena vecāka ģimenes bijušas izplatītas vienmēr, iespējams, daudz biežāk nekā mūsdienās. Protams, pie vainas nebija laulības šķiršana, jo tādas tiešām bija daudzkārt retākas, taču abu dzimumu cilveku mirstība reproduktīvajā vecuma bija daudz, daudz augstāka nekā tagad. Sievietes mira dzemdībās, vīrieši krita karos un laupītāju uzbrukumos, abus dzimumus nesaudzēja infekcijas slimības. Rezultātā atraitnība bija ikdienišķa parādība, kā arī atkārtotās laulības, veidojoties ģimenēm ar pusbrāļiem un pusmāsām, kā arī apvienojoties abu vecāku - atraiņu bērniem no iepriekšējām laulībām.
Mēs neatklājam un neveidojam nekādus jaunus modeļus, tikai dumji šausmināmies par ierastām grūtībam, ar kurām tikuši galā visi mūsu senči iepriekšējās paaudzēs.
Mēs neatklājam un neveidojam nekādus jaunus modeļus, tikai dumji šausmināmies par ierastām grūtībam, ar kurām tikuši galā visi mūsu senči iepriekšējās paaudzēs.
a)māte neiet bojā kā darbaspēks un jau pēc dažām dienām/nedēļām ir gatava no jauna stāties darba frontē.
b)par bērnu rūpējas nevis nekvalificēts, darbā nodzinies vecāks, bet gan no galvas līdz kājām sertificēti pedagogi, psihologi un audzinātāji, kuri veidos harmoniskas, pilnvērtīgas personības.
Vai nav jauki, ko?