![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad "tradicionālo vērtību aizstāvji" šausminās par viena vecāka ģimenēm un dēvē to par mūsdienu Rietumu civilizācijas nelaimi, viņi apliecina tikai savus nožēlojami nabadzīgos priekšstatus par vēsturi. Palasot pat nedaudz aizgājušo gadsimtu cilvēku dzīvesstāstu, kļūst skaidrs, ka viena vecāka ģimenes bijušas izplatītas vienmēr, iespējams, daudz biežāk nekā mūsdienās. Protams, pie vainas nebija laulības šķiršana, jo tādas tiešām bija daudzkārt retākas, taču abu dzimumu cilveku mirstība reproduktīvajā vecuma bija daudz, daudz augstāka nekā tagad. Sievietes mira dzemdībās, vīrieši krita karos un laupītāju uzbrukumos, abus dzimumus nesaudzēja infekcijas slimības. Rezultātā atraitnība bija ikdienišķa parādība, kā arī atkārtotās laulības, veidojoties ģimenēm ar pusbrāļiem un pusmāsām, kā arī apvienojoties abu vecāku - atraiņu bērniem no iepriekšējām laulībām.
Mēs neatklājam un neveidojam nekādus jaunus modeļus, tikai dumji šausmināmies par ierastām grūtībam, ar kurām tikuši galā visi mūsu senči iepriekšējās paaudzēs.
Mēs neatklājam un neveidojam nekādus jaunus modeļus, tikai dumji šausmināmies par ierastām grūtībam, ar kurām tikuši galā visi mūsu senči iepriekšējās paaudzēs.
Ar ko es negribu uzstāt, ka normai ir jābūt kādam konkrētam ciparam, drīzāk gan norādīt, ka būtiski svarīgā komponente ir mīlestība, un tā tad var pastāvēt, sākot ar diviem cilvēkiem un tālāk tad jau skatīsies.
bet es te atvēcināšos ar to, ka ne jau par tradicionālo ģimenes modeli spriedelēju, drīzāk par ideālo *kādu mēs to šobrīd saprotam.
es varu pierādīt, ka miljonāra atraitne var vienatnē daudz veiksmīgāk audzināt bērnu, nekā kašķīgs pāris, un tolks
jātiecas ir nevis uz abstraktierm cipariem, bet konkrētu saticību ģimenē, tās vienīgā reālā vērtība arī ir savstarpējās attiecības, nevis matemātiskas formulas 1+1, etc
kāds ir pamats uzskatam, ka, piemēram, vecā kaluma mormoņu ģimenes bija neveiksmīgākas par tradicionālajām^^ ģimenēm