Trash panda

ka jau satrakojos rakstīt burtus pa dienu, tad paturpinās šitos divus - pirmais un otrais.

tur otrajā pēdējā paragrāfā vispār ir izlaistas pāris lietas, kas man nākušas tagad atmiņā. nu ok, atmiņā, tas tā savdabīgi. jo, ja godīgi, bez Endo / Stravas un mapy.cz route planning history, neko te neviens neuzrakstītu. bet skatot to visu proper nāk atmiņā relevant details par. tātad.

tātad. Dobřany.
Dobřanos ejam pāri laukam, traktori visur. joprojām it kā nelīst, bet gaiss ir diez gan mitrs. nav īsti auksti arī, nu uz lauka, kur prožektors no debesīm hujārī tieši virsū. tas jau la. bet tad tur jāiet pa to ielu, pa kuru laikam nākas iet tāpēc, ka mežā milzu kalni, tur tomēr koki, ēna un ir mazliet chilly. mitrs un čillīgi. līdz ar to, atkal gaziljons knišļu gaisā. nu jajebu, cik knišļu var būt visur gaisā? viņi cenšas visur uzlīst, pielīst, ielīst. kaut kas tuvināts chainsmoking ir vienīgais veids, kā dīlot ar šo situāciju. es jums nopietni saku, ja jums draud nokļūt kaut kādā kukaiņīgā situācijā - just smoke. take up smoking, continue smoking or atsāciet. tas būs visefektīvākais un visjēdzīgākais veids kā dīlot ar šo situāciju.

ejam tātad pa šo brīnišķo ielu jau ārpus Dobřany. un nav skaidrs, kāpēc apmēram 1-2 km mapy.cz gribējuši, lai mēs ejam ar līkumu pa lauku, nost no ielas, lai uzietu atpakaļ uz tās pašas ielas. wut? neko, pagriezienu tāpat papisām. un, skatoties pa gabalu, likās, ka prātīgs lēmums. tur vēl visādi brikšņi, īstas takas neliekas, ka ir, also, gan jau viss slapjš anyway. un vēl vairāk kukaiņu, noteikti! vēl tur izdodas atkal nejauši papist kaut kādu rnd līkumu līkuma pēc en route, ko nemaz nebūtu gribējies darīt.

neko. Okres Plzeň-město, cik saprotu, ir mazmiestu kopums. te tajā Lhota beizdot sola dot iet atkal pa nemarķēto, bet tomēr zaļo trasi. es gan konkrēti sakonfuzējos tur. tur sanāk iet nost no ielas, uz kaut kādu side taku. bet beigās tur laikam bezmaz cita iela sanāca un viss bija obvious. assumptions, eh. toties tur, kartē skatoties, bija parciņš ar nosaukumu Náves. čehu valoda ir brīnumiņš. neko, soļojam pa zaļo trasi un nananā. vēl kaut kāds random lauks, kam jāpāriet pāri un kaut kur Valcha tiek saprasts, ka esam tuvāk Pilzenei nekā likās.

te ir toties additional prikols ar to, ka vai nu var iet pa taisno, vai ar apmēram additional 5 km scenic route. atcerēsimies, ka ir oktobris, nav eksplicīti Silti, metas vakars un satumst arī ātrāk nekā vasarā. kritiskajā brīdī, kad iziets cauri vēl pāris laukiem, jo pa taisno tur tupa nevarēja, tiek pieņemts lēmums nebūt atklāti stulbiem. tad ir visādi tilti, ieeja pilsētā un nupat jau actually salst. tur piepilsētā, krēslā pa tiltiem un šosejām, tur efektīvi pūš un vairs nav sildošās prožektora gaismas. un tad jau Berlīnes stilā - jāiet taisni, taisni un taisni pa pilsētu. cauri kārtējai Žižkovai. Strava saka, ka paliktuvi nevarējām atrast gluži efektīvi, tur pamaldījāmies drusku apkārt. bet atradām tak!

par paliktuvi man nav pilnīgi nekādu atmiņu, ja kas. visticamāk tāpēc, ka būts tik daudzās, kurš viņas var atšķirt vairs? unless mauzoleji vai kas cits especially freaky.

beigās 27.11 km! diez gan norm priekš 4 h 20 min.

ā. un vēl sāka līt. that didn't help. tālāk šodien ar VZ esam puslīdz salīmējuši atmiņas par barčikiem. bet to laikam anyway citā postā. pieminēšu to, ka bija ļ laba grilnīca, ļ omulīga cafe ar āra sēdināšanu, kamēr spīdēja dabiskais prožektors virsū, bet tur svētdienās nevāra. un episkais barčiks MooVement, ar lielisko sunci. bet nu jā - par to visu savākšos citā postā. jo tie barčiki ir posta vērti vispār.

šodien totāli negribas strādāt. iespējams tāpēc, ka darbu ir vairāk nekā smadzeņu spēka, so smadzene atsakās vispār jebkam tur ķerties klāt. tā vietā es nolēmu, ka tagad panostaļģēšu par vasaru un Kutná Hora barčikiem. tas kakbe skaitās mans pagājušās vasaras cibposta parāds.

for context - stāsts sākas šitente un turpinājums ir šajā postā.

so, tur nu mēs sēdējām, āra barčikā un domīgi domājām, kurp doties. tiek ņemta palīgos gūgle, jo nu. paši saprotiet. it kā ballītes orgkomiteja māk rnd atrast barčikus, bet reizēm vajag vismaz virzienu vai ko tādu. gūgle saka, ka šajā nevaldāmi tūristiskajā miestā ir divi late night barčiki relatīvā tuvumā. viens tepat ap stūri. bettē, saprotiet, kad skatās uz to vietu, kur gūgle saka, ka ir barčiks, nemaz neizskatās, ka tur jebkāds izklaižu establishment būtu uzorganizēts. ja es pareizi atceros, tad sapulcē nolemtais plāns bija - VZ aiziet iečekot tur to barčiku, vai tas tur vispār ir, tad visi pieņem lēmumu vai iet tur, vai iet uz otro. VZ aiziet, secina, ka tiešām ir barčiks, whoknew, un aizies tur, vai. ja kas, vienmēr jau ir tas plāns b.

vispār teikšu tā, ka šis ir labs barčiks par kuru te pandēmijā nostaļģēt un cerēt, ka tas vēl pastāv un kādreiz tiks atvērts publikai, kur konsumēt gardus dzērienus vēlās vakara stundās.

saucas šī iestāde Bar 22. es vairs neatceros, vai tur bija kāds obviozs iemesls tam skaitlim, bet nav jau arī tik svarīgi. tas ir viltīgi paslēpts, ka jāiet caur kaut kādiem vārtiem kaut kādā tur iekšpagalmā, tad atrodas citas durvis, kur ir actual barčiks. barčiks vispār nav īsti pagrabā, bet tajā ir tāda samērā omulīga alus pagraba atmosfēra un interjers. tādas neitrālas krāsas atsegtu ķieģeļu sienas, kaut kādi random un nesaprotami, bet neuzbāzīgi dekoratīvie elementi. krāšņs pudeļu krājums plauktos un daudz bronzas krāsas trubu. nezinu, cik funkcionālas tās bija tho.

ballītes orgkomiteja piemetas sēdvietās pie barčika. es neatceros kuru, bet man liekas, ka tur deva kādu no labajiem pivčiem. un pivču krānu šitajā te, tur ir arī viens ar atzīmi "Placebo" un varavīkšņu krāsu displeju. nē nu, kaut kā jau ūdens krāns bija jāatzīmē, piekritīsiet.

par aptekšņiem / bārmeņiem tur. nu, mēs ar VZ savā starpā nerunājam čehiski. vismaz ne daudz :D jo nu, ir tik daudz citu valodu, kurās izteikties! so, pienāk apteksnis un angliski mums jautā, ko mums ieliet. ballītes orgkomiteja toties ir pieradusi ar bārmeņiem tomēr komunicēt čehiski (Jiržiks un Alejandro ir izņēmumi for reasons). atbildam čehiski, ka rekur pivci novērtētu, ja mums ielietu! bārmenis viss apm salej pivci un ar angļu pieklājības frāzi noliek kausiņus mums priekšā. pateicamies viņam čehiski. un tā tas turpinājās visu atlikušo vakaru. bārmenis, kurš obviously bija čehs, ar mums sarunājās angliski, mēs viņam atbildējām čehiski. bet nu - galvenais jau rezultāts! bārmenis notirgojis pivči un ballītes orgkomiteja iemalkojusi brīnišķu dziriņu omulīgās telpās. ko vēl pasaulē var vēlēties? (**slepus notrauš asaru**)

atceros, ka kaut kad vakara gaitā tur saradās vispār diez gan daudz visādu citu cilvēku, kuri izdeva skaņas un tas viss. pīpēt jāiet ārā tajā iekšpagalmā. tur bija kaut kādas jocīgas konstrukcijas, ko varētu nosaukt par sēdvietām un galdiņiem dažādos augstumos. bet vispār par laimi skaļākie un neciešamākie cilvēki kakbe vispār piemetās sēdēt ārās un iekšā nāca tik, cik atjaunot pivča krājumus kausiņos. toreiz vēl runājām, ka parasti iziet uzpīpēt ir iziet uz brīdi klusumā, bet te sanāk otrādi. iziet uzpīpēt ir konkrēti iziet skaļumā uz brīdi.

publika bija diez gan plaši pārstāvēta tur. tur bija dīvaini tūristi, gan nesaprotami hetero pāri, gan lokālie frīki, sazinkas! kā jau late night barčikā bieži vien gadās un ir samērā ekspektējami. atceros, ka man tur ļoti patika un bija ļ skumīgi, ka svētdienā viņu ver vaļā tikai ap to laiku, kad jau jāsāk taisīties atpakaļ uz Prāgām.

in any case, v recommend.

svētdiena gan pagāja atkal tajā galvenā laukuma barčikā pamatā, tur bija neaptverami kvantumi vāciski runājošu tūristu pēcpensijas vecumā un visādi citi dīvaini tūristi, par kuriem nav nav skaidrs, kas notika viņu dzīvēs, ka viņi nonāca šeit. par to gan grūti nostaļģēt. also, man liekas, ka Kutná Hora bija tā pilsēta, kur nolēmām uzēst vēlāk citā barčikā, bet tur bija atkal viss iekšpagalmā un aptekšņi nodarbojās ar dīvainu mēbeļu stumdīšanu un lampiņu skrūvēšanu un vispār nesaprotamu huiņu. vismaz man liekas, ka tas bija tur, ja? :D


----

tehniski ņemot parādu liste ir kaut kas apmēram šāds tagad: Olomouc tripa Luckas daļa, Dobřichovice kāpiens, salīšana apkārt kalnam, prikols par krokodiliem. izskatās, ka Tābora kaut kāda nepabeigta un Pilzenes gājiens arī, tas, kas gar psiheni, nepabeigts stāv. un Stochov - Kladno vispār nav nekur pieminēts pat :D es nesolu neko no tā jebkad uzrakstīt, bet ja nu kas, lai man kaut kur semi-recent postos ir liste, ja nu uznāk atkal vēlme bakstīt burtus :D

es tikko ēdu aukstu picu brokastīs un skatījos, kā kolēģi gaida uz meetinga presenter un tikmēr ekrānā spēlē hangman. un kā jums?

citās ziņās (I do this a lot, don't I?)

te daži nopūšas par to, ka man liela daļa Netflix suggestions ir Spāņu / Mex serčiki. uz ko es varu tikai norūkt pretī, ka ik pa brīdim ir arī kāds French vai Colombian thing. bet tas viss sīkums. kopš Wanted (austrāļu serčiks, proper ridiculous) noskatīšanās, Netflix man nesen piedāvāja šitādu - Glitch. un ziniet ko? man patīk! man liekas, ka oriģināli serčiks ir bijis domāts nu.. nopietni. bet tas nav tā jāskatās! tur vajag tam pieiet ar pareizo attieksmi, ievērojot visus (especially the not intended ones!) absurdities un viss ir kļova. nu, pirmās divas sezonas točna! trešā sezona gan ir mazliet lacking in amusement, bet nu, tur toties pastāsta, kas notika.

bet tā par to shorting vēl, ja?

šortošana as a trading technique ir tāds bišk discombobulating koncepts. un, kā jau te cibās citi jūzeri teica, tas diskleimeris "spekulēt drīkst tikai ar naudu, ko var atļauties zaudēt" ir ar asinīm sienā ieskrāpēts, vane. tas nav joks. un tas pat nav smieklīgi.
bet es, ļ personīgi, atrodu, ka šortošanā viena no The Huiņām ir tāda, ka tu nevari paredzēt, cik daudz tur var pamanīties papist. jo te tu vari papist ne tikai savu jau ieguldīto naudu šajā spekulācijā (in the worst meaning of the word), bet īstenībā tu vari ļ, ļ efektīvi papist trīsreiz vairāk un vēl. saproti, tur atliek tikai izlemt paskatīties filmu, velti pāris stundas patīkamai izklaidei, tad nočeko savus accounts. un pēkšņi tavā trading portfolio ir tāds robs, ka ne tikai papisās viss ieguldītais, bet nāksies te vilkt ārā ne tikai pārtikas budžetu, bet arī no zemgultas zeķes, lai nosegtu šito ahtungu. jo, kā smejies, tas tavs palienētais stock, ko tu tur viss apm šorto, tas būs jāatdod tā īstajam īpašniekam.

bet tas viss ir uz pašu šortotāju sirdsapziņas, kas vispār laikam sanāk oxymoron. in any case, man nav žēl šito te šortošanas zaudējumu. day traders tur paši vainīgi. bet kas mani mulsina visā šajā hajā? cilvēki, kuri genuinely pajautā: "How is this [shorting] even legal?"

jo īpaši mani mulsina, kad to pajautā mani kolēģi (we work in fintech). rodas tāda... jocīga(?) doma par to, cik ērti laikam tādiem tech people burbuļos. viņi saņem pietiekami naudas, lai būtu ērta ikdiena, bet ne tik daudz, lai spētu riskēt darīt day trading. līdz ar to, viņu burbuļos visi ir tādi decent, nice, pleasant hūmans, kuriem nekad nav bijis tik daudz naudas, lai izvilktu gaismā viņu iekšējo naudasrausēju, kuram nekad nevar būt gana. viņi dāvina viens otram overpriced priekšmetus uz jubilejām un brauc ceļojumos (nu, pirms pandēmijas brauca), viņi palīdz vecākām kundzītēm uznest somas pa trepēm, un tic, ka kādreiz sanāks iekrāt tai mājas pirmajai iemaksai. tiešām jauki ļaudis. dažu joki pat ir smieklīgi. jauki un patīkami ļaudis, kuri strādā fintech un kaut kādā jocīgā veidā bija papisuši, ka kapitālisma liela un svarīga daļa ir legalised un somewhat regulated, but still just cons?

es saprotu, ka pensijas kā finanšu nozare, īpaši defined benefit pensijas nav tas trauksmainākais un viesuļvētrānākais finanšu lauciņš. pat par spīti tam, ka uzņēmumi reizēm bankrotē, jo drusku sapisās meistarībā un visos uzņēmuma kontos kopā pēkšņi nepietiek tur izmaksāt ļaudīm pensijas tagad un nākotnē. bet tas notiek salīdzinoši reti. retāk nekā ķinī, vismaz pēdējo 10 (? nu vai kad credit crunch kakbe beidzās) gadu laikā. es saprotu, ka pensiju fonda uzkrājumi un ieguldījumi visi tiešām ir diez gan long term un as low risk as possible. jā, this is what we do - mēs palīdzam uzņēmumiem dīlot ar riskiem sakarā ar naudu, kas atlikta pensiju izmaksām. un, kāpēc lai kāds pensiju tech darbinieks vispār apzinātos, ka tur ārā eksistē arī citi ieguldījumu veidi. pensiju riska menedžmentā jau tāda lieta kā ieguldījums real estate ir galvu reibinošs borderline insanity.

un es spēju tikai skatīties uz to absolūto šoku cilvēkos par to, ka ārpus viņu komfortablā un mīlīgā burbuļa, izrādās, prikiņ!, ir samērā nepielūdzams kapitālisms, kurā pastāv šāda veida mahinācijas as legal trading techniques un tie bagātie cilvēki tiešām negribēja dalīties ar saviem profitiem.
tad es atceros savu pirmo darbu in fintech, kas bija in a spread betting company, un man drusku skauž manu kolēģu burbuļus. es arī gribētu nezināt, ka "no, we're never going to make profit unless the market is volatile enough" un apzināties, ka šis teikums attiecas uz manu aldziņu, aldziņas potenciālo pielikumu, bonusu un vispār darbavietas esamību kā tādu.

vakar bija nedaudz socializēšanās Zūmā ar kolēģiem. sarunā par GameStop notikumu kaut ko aizrunājāmies par matemātiķiem.
mans kolēģis, kurš nav gluži tech team, bet ir client servicing team (es zinu, ka jums tas neko neizsaka) brīdi padomāja un teica: "you know, mathematicians don't understand numbers, they just deal with different letters."
visi drusku O_O
kolēģis: "well, when I studied maths... I soon realised that numbers have very little to do with it. it was all just letters. and usually Greek alphabet."
visi atslābst un paņirdz.
kolēģis: "you know it's bad when you go to Greece and you can actually read the signs there? just because you've studied maths. but never Greek as a language, yet you go to a sign and just read it. it felt quite bad..."
un lai kā tas neizklausītos pēc humblebrag, tas tiešām nebija humblebrag, tā čuvaka neviltotā sejas izteiksme bija izfrīkošanās as in, atcerējās un izfrīkojās, cik frīkaini tas bija tad.

reizēm liekas, ka katrs gads sākas ar drausmīgu un nekad nebeidzamu janvāri tikai tāpēc, lai jebkas, kas notiktu tālāk (ja tas janvāris kaut kad beidzas tomēr, jo katru gadu māc šaubas par), neliktos vairs _tik_ drastiski slikti. bet varbūt tā liekas tikai, kamēr velc cauri tam jobanam janvārim, neticēdams vairs, ka tas jebkad, jebkad beigsies.

also, nu. kopš kādas pāris dienas atpakaļ, Mega Korporācija beidzot samaksājusi visu, ko bija uzkrājusi man parādā kopš oktobra. tik daudz par stabiliem, regulāriem un paredzamiem ienākumiem, kad esi permanent employee.

bet vispār izteikti rekomendēju audzēt mājās iekšā kokus. izrādās, ka koki tiešām uzlabo dzīvi. manējais ir ķirsis, variācija Stella, kuri neaug garāki par 1.5 - 2 m jebkādos apstākļos un ir self-pollinating. šādas vairācijas ir ļoti daudziem augļu / ogu kokiem. šis te dzīvo laikam tikai nedēļu, bet es esmu izteikti apm ar to, ka šis ir. tikai jūzerneimu nesanāk izdomāt viņam.

ā un. ja kādam ir padomiņi, kā atkopt kurjera (vai izsūtītāja) pārmērcētu Peperomia (Obtusifolia, ja sīkāk), kurai tas slapjums un salipums noteikti nenāca par labu, es visa gatava izlasīt! (gūglē jau palasījos, bet who knows, kādi jums te padomiņi nāk prātā)

back then es pat nenojautu, kas ir "darīt kaut ko neparastu un dīvainu".
jo šodien dažādu apstākļu sakritības rezultātā, es uz dažām stundām esmu iestādījusi koku katliņā. un spēlēju viņam grupas Květy albumu Květy Květy cerībā, ka šim tas liekas chill and de-stressing. (actually, I am also currently ghosting Květy dziedātāju mesendžerī as well, so there's another bit of irony there added.)
yes, everything is fine, why do you ask?

mīļo dienasgrāmatiņ, vai tu gribi zināt kā man šodien diena?

garš stāsts īss - man piegādāja akmeņus (daļu slapjus for some reason), sapisu atkal roku un esmu kiborgs, I love my job, I hate my job, kā lai piezvana uz iestādi, ja man visa diena (darba) zvanos un rociņturēšanās, bet vismaz zvēriņam patīk akmeņu iepakojums.

tikko pasūtīju (dwarf variety) ķiršu koku, ko turēt mājās. un ērkšķogu, ko turēt uz balkona. un kā jūsu diena?

Rīts kā jau rīts, koturdaudz par datumiem un kalendāriem, ir tādas lietas kā learn something new every day un arī tā, ka no time like present. Tad nu, pēc pāris stundu miega, ap sešiem nolēmu celties un Rīkoties. Rīta cēlienā, kas skaitoties produktīvākais, tagad iepazīstos ar emergency dentist services Prāgās. So far mans biggest excitement ir ar gūgles transleiteri lasīt un aizpildīt divas papīra formas. Lai gan tas, ka te tāda lieta kā reception poliklīnikās nepastāv, arī padara izjūtas mazliet asākas un rada tādu kā survival exploration exp. Pagaidām valodas barjera not really an issue. Bet tuvākajā nākotnē paredzu yet unknown levels of funsies.

UPD.: te, uzgaidāmajā gaitenī visus izsēdina pa gabalu vienu no otra. Diez gan smieklīgi mazliet norāj par pulcēšanos. Un līdzgājējus vispār sūta nahuj gaitenī, lai drūzmējas tur. Tbh, līdzgājējs so far tikai vienam pacientam. Laikam ne visiem liekas, ka rīta cēlienā jādodas iepazīties ar visādām iestādēm, kids these days.

UPD 2.: ok, pati zobākste vispār pietiekami runāja angliski, lai es saprastu, kas ar mani te tiek darīts. Visi bija jauki un patīkami. Es pat tā īsti neapraudājos. Lai gan, kad man māsiņa atnāca uz brīdi pieturēt galvu, kamēr zobākste tur Dara, bija savdabīgas izjūtas.
Man nav skaidrs, kāpēc tik dahuja ļaužu uz ielām, considering pulksteņa rādījumus.
Un es nekad dzīvē neesmu bijusi tik priecīga, ka jāvalkā maskas visur. Tas ir pēc-zobārsta labākais aksesuārs, recommend.

tā tīri tāpēc, ka es varu iet MS online courses for free (pay only for exams), sāku te vienu par Azure AI fundamentals. tur pa ceļam gadījās module, kurā var iet parunāties ar MS projektu par healthcare bot.

kaķ: I just got stuck in a politeness loop with an AI bot, because my English arse couldn't just say bye and fuck off :D
Rūd: that sounds like something I'd like to see
kaķ: no, it's.. dreadful, really :D me exchanging pleasantries with a bot, hoping they'd move the convo to a place where I can start saying good-byes :D
Rūd: :DDD that's very english of you, yep :D

bet citādi, This Healthcare Bot is quite nice. tur var demo versijā pačatot ar botu kā end user exp.

ziniet, visi te lepojas ar to, ka pieaugušie, jo visiem ir savs accountant, friziere un kasturvēl.

protams, ka arī man ir savs accountant. matus gan griežu sev pati, jo izrādās, ka tas nav rocket science. bet man ir arī savs tetovētājs, kurš viss tāds aktīvi gaida, kad man atkal sanāks atnākt, jo viņam ir Idejas kā turpināt manu ķirzakkāju. man ir arī savs IRL in person mūziķis, uz kuru uzkāriens, bet vakar beidzot atvadījāmies jau. un savs insane art fotogrāfs Rollijs, kurš nesen atzīmējās, ka pie viņas labāk kādu brīdi nebraukt, jo kindera klasē viens fashionable virus pozitīvists. (joprojām gaidu bildes from the last two sessions tho.) un, kas vispār fantastiski, sava ballītes orgkomiteja, kas ne tikai māk pareizi iet iet, bet arī piegādā lulzus, pivčus un cool tech news.

bet ne par to. ziniet.. kad te bija tā gūgles krīze, kur visa pasaule aizgāja tumsā un dark ages, jo devi vairs nevarēja kōdu sagūglēt un citi nevarēja saņemt savu spamu uz gmailu. es principā papisu visu to krīzi, jo tajā laikā sēdēju pie sava tetovētāja Ellē un mēs tur flirtīgi ķiķējām par objectifying my leg, ko šis tur aktīvi durstīja, un citiem kļoviem subjs. kad iznācu ārā, krīze bija beigusies. tā es papisu pasaules tear down and the following build back up. neko, toties ķirzakkāja.

un katru reizi, kad uznāk besis par to, ka man nav dzīves un es esmu nekam nederīga kaprīza cunt bez humora izjūtas, kaut kā tomēr saniezas dzīstošā kāja vai kaut kas cits iebakstās un atgādina par visu to kļovo, kas tomēr ir, un, kas diez vai notiktu ar pasaulē nejēdzīgāko hūmani. šis bija fucking Grūts gads un man nācās VZ vakar atgādināt, ka bija gadi arī prims 2020. like, tiešām bija arī citi gadi agrāk un tajos arī viss kas notika, piemēram, Underworld playlistes uztaisīšana. bet in other ways, gads kā jau gads, you laugh, you cry, it changes your life.

uznāca iedvesma parakstīt vismaz daļēji tālāk pieseivoto draft par Olomouc. so, here goes.

tātad. Olomouc trips bija nākamajā weekendā (kaut kad vasarā :D) pēc tā Havlíčkův Brod un kājas sapišanas. ballītes orgkomiteja nolēma iedot kājai weekendu off un izdarīt jau sen gribēto aizbraucienu uz Olomouc pie Hurricane L. domāts - darīts.

protams, ka Hurricane L piektdien aiztesās pie vecākiem uz Šumperk. bet kas jau sīkums. tāpat sestdienā ieveļamies tur pēcpusdienā un gribas pačillot. atrodam kaut kādu Bernard Bar un piesēžam tur, kamēr paliktuves saimniekotāja uzrodas sakaros. tai tur arī nav miera, nemāk īsziņas, tikai zvanīt. nu nopietni? zvanīt un runāt ar mani čehiski nav the most productive idea anyone has ever had. seriously. bet nu, tagad aizejam un gaidam saimniekotāju kaut kur, kur karte saka, ka ir paliktuve. pašu paliktuvi neredzam. nu neko, tāpat bijām paņēmuši dzīvokli, ne hoteli, so no stress. ieraugu kaut kur pielīmētu uzrakstu un konkrēti noņirdzos, nofotkāju un ieliku instagrammas ar "Duck Flat" rimbuli. hihi, haha.

uzminiet, kādā paliktuvē mēs palikām? Duck Flat, kas izrādījās vesels mini short term īres apartamentu komplekss. **nopūšas, facepalm** un saimniekotājzaja nekā nesaprot, par ko mēs visi tādi ķiķinoši un mulstoši. bet nu, apmainamies ar visādu infu un zaja aiziet. neko. jāiet uz barčiku, vai? ā nē, vispirms pastaigās.

Olomouc ir tāda lieliska pilsēta, kur viss ir fucking adorable. neaprakstāmi. piemēram tas, ka viens otram gandrīz blakus ir divi laukumi - viens mazliet augstāk un viens mazliet zemāk. augstākais saucas Zemais Laukums un zemākais saucas Augstais Laukums. that kind of a thing. paklīstam pa vecpilsētu, kura ir ļoti maziņa, bet toties smieklīga. ir dīvaini zīmuļu veikali, īru barčiks, tā Bernardnīca, dīvaina un nesaprotama statuja. un protams, fucking protams, ka galvenajā laukumā vispār šobrīd uzslējuši pilsētas svētku skatuvi un tās tirgotāju teltis. jo nu, kad citad svinēt kaut ko ta, ja ne tad, kad ballītes orgkomiteja ieradusies? izstaigājamies tur visādi, bet nu mana kāja ir bik sapista un ir aukstāk nekā būtu gribējies. aizejam atpakaļ uz Bernardnīcu. iemalkojam tur, bet nu. sākas pilsētas svētki un visi galdiņi sarezervēti un mūs aizdzen uz kaut kādu kaktu pie durvīm. barčiks arī atrodas tieši svētku laukuma malā, so lieliski var klausīties visu to neaprakstāmi slikto vietējo čehu popsu.

vairs neatceros, vai barčiku vēra ciet agrāk, vai troksnis kļuva neizturams, vai kas tur bija, bet nolēmām iet un meklēt citu barčiku. bet nu, ir pavēls un šķiet, ka vienīgā nepiebāztā iestāde, kas vēl ir vaļā, ir tas īru barčiks. ar naivu cerību pēc īru sidra, ieejam tur. es sajutos kā partially time / space travelled uz kaut kādiem Londonas īru barčikiem. atgādināja veco labo LSpB, tikai mazāk nolietotu un nobružātu. teicu VZ, ka tas nav īsts īru barčiks, ja tas nav nobružāts un nolietots un nekur nelīp pie grīdas. tur joprojām ir izkārtnes par St Patrick's day. nu, kad vēl svinēt februāra Patriku, ja ne vasarā? un arī normāla īru sidra viņiem īsti nebija. toties bija kaut kāds ļoti dīvains jauniešu pārītis. tagad tā vairs neatceros, kas tieši viņiem kaitēja, ja neskaita trokšņa izdošanas jaudu, bet tur kaut kas bija. in any case, vismaz bāra zaja bija nīgra un viņai viss besīja :D un Hurricane L solīja būt atpakaļ Olomouc tikai svētdienā, bet nu pa dienu vismaz. bet nu, bija samērā jestri. cilvēki ir dīvaini un alkohols palīdz aptvert pilsētas dīvainību vismaz konceptuāli.

man gan bija dīvaini murdziņi pa nakti par Olomouc un to paliktuvi un kaut kādu ļoti dīvainu situāciju ar šo te dzīvokli, kurš bija bigger on the inside, also a fucking maze.

bet nākamajā dienā visi pamostas ar doom sajūtu, jo Hurricane L tak būs jāsatiek. visiem ir relatīva puscerība, ka nebūs jādīlo ar to visu, bet vienalga gribas, lai būtu. tikai vispirms prasās kaut kādu drosmi. vai vismaz kafiju.

kaķ: nu es ceru, ka Tomāš no Elles rīt tomēr atradīs man vietu savā busy schedule.
VZ: tev var nākties kādu killot.
kaķ: nu, es šobrīd nevaru īsti paskriet...
VZ: viņi jau visi neskrien uzreiz, nevajag jau iepriekš brīdināt!
kaķ: nu... **apņirdzas** es tikko gribēju teikt, ka manā pieredzē viņi visi sāk kaut kādā brīdī bēgt!
VZ: **arī apņirdzas** es nezinu, jādara kaut kā neuzkrītošāk?
kaķ: snaiperis no manis arī sūdīgs
VZ: arī pēc pieredzes saki? :D

tas tā, pirmoreiz sanāk darīt a two session tattoo.

tā diena, kad laikrāža rādījumos ap vieniem dienā nācās rakstīt Rūd ziņu, ka today is too weird even by my standards. un ir tikai viens dienā, bruh.