Trash panda

turpinot tēmu, par kuru negribu rakstīt, jāsaka, ka dažas lietas sāk vairāk sakārtoties galvā. cik labi, ka ir tāda ciba un tādi cibiņi, kuri dažādos komunikācijas veidos komentē manas drāmas un ir daudz saprātīgāki, jo nav tajā emocionāli investēti.

varbūt tiešām tā visa Marlīnes lieta nav nemaz tik sarežģīti un grūti. ja tā ņem un atmet ieradumu radītās ekspektācijas un pieņem lietu tādu, kāda tā ir. īpaši, ja ņem vērā, ka mana vēlme pēc tuvības ir tāda drusku distancētāka anyway. nē nu, nekļūs viss tagad maģiski super viegli un dzīvespriecīgi, bet then again, varbūt tas arī nav tik ļoti svarīgi.

protams, protams, un rītvakar sarunāts braukt pie Didi.

toties čemodāns sapakots, nu, palikušas tikai pēdējās lietas ielikt un parīt no rīta došos uz lidostu.

Šodien kaut kas lika aizdomāties par sevi attiecībās vs sevi single. Padomāju, paurķējos atmiņās un tad saņēmos nopūst sentimenta putekļus no tām atmiņām. Jāatzīst, ka visas attiecības, kuras man bijušas, ir darījušas mani eventually ļoti nelaimīgu. Lai cik vientuļi reizēm nebūtu esot single, tas mega nelaimīgums, kas vienmēr bijis attiecībās, tas ir bijis daudz, daudz lielāks.

Vēl te vakar tā soļoju no MP uz staciju un sapratu, ka manā dzīvē ir vēl dažas totāli nenodefinētas attiecības ar dažiem cilvēkiem, bet nez kāpēc tās mani tā negrauž kā tā Marlīnes lieta. Ir cilvēki, ar kuriem man ir kaut kāda tuvība, bet tak nezinu īsti - kāda un kā to saukt. Un vispār tas nesagādā nekādas problēmas tādā pat garā turpināt - nenodefinēti.

Jā, zinu jau, ka gribēju beigt rakstīt par šo tēmu, bet man ir tiesības pārdomāt, hehe. Bet varbūt beidzot izdosies atslābt, hehe.

gribu atradināties rakstīt par savu seriālu, kas ir tā mana.. haha.. mīlas dzīve. jo nu, izveicu nelielu saraksti, saņēmu papildus palagīsziņu, tad nupat pati tā par sevi iedomājos un palika drusku kauns. bet nu, kāda esmu, tāda esmu. it kā no cibas viegli noslēpt lietas, bet it kā - mana dienasgrāmatiņa, kas prātā, to rakstu.

bet man prātā ir arī citas lietas.

pēdējā laikā, kad cilvēki prasa, kā man iet, atbildu, ka daudz darba. nav jau melots, man vienmēr ir daudz darba. parasti vairāk nekā tam atvēlētā laika. bet nesūdzos, vispār labi būt aizņemtai darbā. un decembris solās būt labs, ne tikai ballīšu, bet arī tādu kā projektu ziņā. nogāju nupat uz virtuvi pēc vīna, iedomājos - darba daudz, varētu rīt pa dienu pastrādāt. tad atcerējos, ka rīt anyway jāstrādā, bet ne pie projektiem. rīt kārtējoreiz produkta apdeits. kas, protams, ir daudzsološāk, jo par to maksā papildus.

tad rīt pastrādāšu mērkaķa ātrumā un došos uz Brighton. tur AFP koncerts un pre gig meetups. Annija un citi ļauži. jā, kaķ, let's make new friends! tikai scary ir tas, ka man tur nav, kur pa nakti palikt. bet vilcieni solās iet arī vēl neilgi pēc pusnakts. protams, kad nonākšu atpakaļ Lielmiestā, vismaz daļu no mājceļa nāksies Ūberoties.

daži te lika bildes ar tingelangeļu veikalu un es pīkstēju par reklāmām un countdowniem sakarā ar privātajām zsv ballītēm pabos.

pa tv reklamē uzņēmumu, kurš strādātu kā jūsu krājkase, lai ar afforable payments each month sakrātu perfektajiem zsvētkiem. viņi reklāmā saka, ka sāciet krāt jau tagad uz Christmas 2017.

Nupat atcerējos, ka vienbrīd spriedelēju pie sevis (iespējams arī cibā), ka baigi kruti būtu traka partnere. Nu, tāda, kura zinātu, trakuma tarakānus galvā un visu ko tādu. Saprastu to sajūtu, kad ir "nevaru". Kura negaidītu no manis laimīgo kaķi 24/7.

Nu, Marlīne ir traka. Es neesmu ārsts, bet es esmu traka un es zinu, kā trakums izskatās. Un Marlīne ir traka. Un ir diezgan traki, pardonējiet. Es svētdien tomēr ņēmos sāku kratīt viņai sirdi par to, ka nu, jā, kā starp mums ir. Bet tā rezultātā skaidrs ir tikai tas, ka ir traki.

Esmu nogurusi un klausos kaut kādu mistisku britpop/pop/roku Spotifaja pašu pleilisti, jo ģitāras un basģitāras.

Iesakiet, lūdzu, ja nu kāds tik tālu izlasīja, ko tādu paklausīties, kad viss ir traki?

Šodien kaut kā neiet ar tiem cibrakstiem, visi liekas nepareizi, kad pārlasu.

Bet nu, es uzzināju, ka vispār ļoti daudz ikdienā izmantoju kreiso plaukstu un vispār roku. Uzzināju, ka SportsDirectā nevar nopirkt wrist support splint un nācās to iegādāties amazonā ar next day delivery. Delivery, protams, maksā gandrīz tik pat, cik pats splints. Nu, cerams, ka līdz tai garantētajai piegādei plauksta nenokritīs, ahahā.

Hmm. MP pateica, ka tieši šodien pirms gada esot ieradies Londres ar visu savu bagāžu. Tāpēc iešot dzert un svinēt. Aizdomājos, ka es laikam neesmu nosvinējusi nevienu no savām šurp atvākšanās gadadienām. Tāpat arī nekad neesmu svinējusi attiecību anniversaries. Bet tās tāpēc, ka parasti nevienu no tām neatceros. Ā, atceros, kad satiku savu Besto Friendu, bet tas tāpēc, ka vienreiz speciāli izraku bezmaz puscibu un epastus un vēl sazinko, lai nonāktu pie tā datuma. Atzīmējusi to dienu anyway neesmu. Nav sanācis tai dienā piefiksēt, ka ir Tā diena.

MP (un citi) baigi nesaprot, kā tas var būt, ka mēs ar Marlīni neesam konstantās viena otras skavās. Bet mēs joprojām pat sarakstamies labi ja 2 reizes nedēļā. Ja man viņa patīk, tad tak vajagot pēc iespējas bieži satikties un darīt lietas. Nekā nevaru paskaidrot, ka vispār mani bez maz pirmoreiz nesmacē nost. Jā, ok, ir bišķi dīvaini, bet mani Nesmacē Nost.

jūs būsiet priecīgi uzzināt, ka esmu mazliet nomierinājusies. protams, ka mana melnā (atkal!) galva perina plānus un kaļ idejas. bet liekas, ka esmu atgriezusies mazliet vairāk realitātes virzienā. atšķirībā no dažiem cilvēkiem, es vismaz zinu, ka pārsvarā nedzīvoju realitātē.

šī ir mana dienasgrāmata. ko gribu, to rakstu, muahahā.

ā, vēl es vienkārši turpinu uzsūkt David Bowie idejas, apmaldīties pati savā galvā un atrast tur savas idejas, kuras bekgraundā ilgi perinājušās. jā, pa īstam.

un vēl, zogu dzīvesbiedra saldumus. atradu tai firmai weblapu, bet liekas, ka viņi tā pa vienai burkai nemaz man paši netirgos. viņi kaut kādi supersmalkie.

par morālo deģenerālismu runājot, iepriecēju vienu mūsu direktoru, ļaujot viņam izklaidēties ar mūsu jaunajiem automated test solutions. Kas gan nozīmēja to, ka pašai bija jāatrod sev kas cits, ko darīt. Jo strādāt tālāk pie šī solution būs vērts tikai tad, kad iepriekšminētais direktors visu būs salicis tā, kā ir "pareizi". Nē, tas nekā mani ne aizvaino, ne jebkādas citas nelabas emocijas. Tikai, nu, jautri. Pateicu kolēģim, kurš jau uztaisījis sev vienu tādu, bet tika par to mega nokritizēts, ka jāizmanto brīdis, kamēr vēl citi ir ieinteresēti šajā projektā. Vienmēr varam pagūt sapist pa savam.

Gozos saulē pie upes, gaidu Džonu (neatceros, kad viņš pēdējoreiz būtu bijis laicīgi). Elpoju ūdens un alus smaržu sajaukumu. Klausos Nick Cave (atkal sāku... Vienbrīd bija pārgājis) un domāju par to, cik jocīgi ir tapt ievietotam "morālo deģenerātu" kategorijā, tikai tāpēc, ka dzīvo ne tur, kur piedzimi. Un tā nabas saite vispār. Pēc tās nabassaites teorijas, mums visiem vispār nevajadzētu pamest vecāku mājas. Dzīvotu visi vienā mājā, paaudžu paaudzēs.

Meklēju sportu. Uzrakstīju garu sarakstu ar lietām, ar kurām totāli nevēlos nodarboties, no kurām ir irracionālas bailes, no kurām ir tikai besis. Nolēmu iet gulēt.
Meklēju Sviesta Cibas ekvivalentu Spānijā. Atradu kaut kādu blogdiario, bet tur man neļauj piereģistrēties dēļ manas ip.
Atradu šokolādi zem galda. Tāda pusizkususi un galīgi nav garšīga. Jāiet gulēt. Not that I sleep these days, but I'll give it a go.

man gribas vēl ierakstīt šovakar cibās, visu ko biju sadomājusi, ko ierakstīt. bet tad piezvanīja dzīvesbiedrs un bija jāiet palīgā reskjūā. tomēr neļaušos tam apturēt mani no spama.

Čehu sievietei baigi vajag izdomāt vārdiņu. lai gan, varbūt arī nevajag.

ā, es atceros tagad.
totāli aizmirsu ierakstīt par to, ka A.ex feisbukos uzrakstīja. tipa, viņai rīt (red. piez. pagājušo sestdien) esot vārda diena un vai es negribot atbraukt pie viņas uz ballīti. atzīšos, ka pirmā doma nebūt nebija sajūsma, bet drīzāk tāds "seriously?" mēs neesam gadiem runājušas. pēdējoreiz satiku viņu sen senā Deep Fur koncertā, pēc kura Autors pievērsa vairāk uzmanības man nekā viņai. jā, tieši ar to mūsu koptusēšana beidzās. pieklājīgi apsveicu viņu vārda dienā un pateicu, ka man ir citi plāni, jo man tiešām bija citi plāni. un pēc tam paskatījos bildi un tag list no tā pasākuma. labi, ka man bija citi plāni, ļoti labi. tur likās, ka nemaz, nemaz nebūtu iederējusies. gluži tāpat kā starp viņas vecajām draudzenēm. mums bija specifiskas kopējās intereses savulaik, bet tās sen vairs nav interesantas. ekskjuzējiet, bet paldies, nē, paldies.

un vēl šodien biju Body Shop, izgāju ārā ar 5 pirkumiem, visiem ar greipfrūtu.

nopietns lūgums:

ir tā sanācis, ka es vēlētos (relatīvi drīz) iegādāties lietotu iPhone Rīgā (māsai). anyone? any ideas?

jebkas, kas ir jaunāks par 4S, vispār, jo jaunāks, jo labāk. atbloķēts būtu ideāli, bet man liekas, ka viņai ir LMT, ja tas meiko differenci.

māsai šobrīd ir iPhone 4, kas, loģiski, šobrīd aktīvi un ātri mirst. maksāšu es, bet tā nav problēma, nedēļas laikā varu pārskaitīt naudu (kamēr no UK līdz LV aizies), ir kaut kas jau iekrājies LV kontā, to varu kā depozītu ieskaitīt uz sitiena. māsa nepelna baigi daudz un mums nesavelk pilnīgi jaunam telefonam uz sitiena šajā brīdī.

es būtu ļoti, ļoti pateicīga un būtu jums favour parādā. pajautājiet varbūt apkārt, ja pašiem nav.

Šodien atkal biju biešu pasākumā, tajā, kurš man nu tā, bet organizatore baigi patīk. Un viņa taču bija personīgi uzaicinājusi, jutu, ka vajag aiziet. Parunājos ar otro meiteni no bara, kura ir no Latvijas, no Rīgas, bet nerunā latviski. Jocīgi ir tas, ka man viņa īstenībā patīk, lai cik awkward visas mūsu uzspiestās interacijas nebūtu bijušas. Viņa pastāstīja par vienu biešu tusu Dalstonā. Bet tas ir ceturtdienās. Hmm. Anyway, nu jā.

Bet nu kaut kā sapratu, ka jābrauc mājās. Jo nu, es esmu galīgā neomā un nevaru atbrīvoties. Cut your losses and go home, kaķ. Mājās ir alkohols un kaķi. Un kaķi liekas, ka ir atbilstošākie sarunu biedri šobrīd. Pēc šīs darba nedēļas gribas tikai piedzerties bezsamaņā un tam galīgi nav nepieciešamas svešas skatītājas.

Runājot, par sievietēm, kuras man patīk. Čehu meitene (beidzot jāizdomā viņai vārds) mani ietagoja kā skaistu (ne vizuāli tur bija domāts, khhh) cilvēku. gandrīz nokritu no kājām, labi, ka sēdēju.

Vēl man liekas, ka pārāk daudz rakstu par interakcijām ar citiem cilvēkiem.

Pirms 10 gadiem manā cibā? Oo, nē. Es atsakos to vēlreiz izdzīvot. :D
(Dramakvīns nevaid miris.)

Programmēt vispār ir diezgan forši. Bet tajā pašā laikā, arī diezgan frustrējoši. Nekas, jāmācās tālāk.

[te bija teksts] summary: nē Dūjiņai, jā - ballītēm.

Iesakiet man lūdzu dziesmas un / vai izpildītājus, kurus paklausīties.

Žanrs nav tik būtisks, mani interesē ļoti dažādas lietas.

(Totāli nav skaidrs, ko vēl paklausīties, kārtējo reizi.)