Šodien atkal biju biešu pasākumā, tajā, kurš man nu tā, bet organizatore baigi patīk. Un viņa taču bija personīgi uzaicinājusi, jutu, ka vajag aiziet. Parunājos ar otro meiteni no bara, kura ir no Latvijas, no Rīgas, bet nerunā latviski. Jocīgi ir tas, ka man viņa īstenībā patīk, lai cik awkward visas mūsu uzspiestās interacijas nebūtu bijušas. Viņa pastāstīja par vienu biešu tusu Dalstonā. Bet tas ir ceturtdienās. Hmm. Anyway, nu jā.

Bet nu kaut kā sapratu, ka jābrauc mājās. Jo nu, es esmu galīgā neomā un nevaru atbrīvoties. Cut your losses and go home, kaķ. Mājās ir alkohols un kaķi. Un kaķi liekas, ka ir atbilstošākie sarunu biedri šobrīd. Pēc šīs darba nedēļas gribas tikai piedzerties bezsamaņā un tam galīgi nav nepieciešamas svešas skatītājas.

Runājot, par sievietēm, kuras man patīk. Čehu meitene (beidzot jāizdomā viņai vārds) mani ietagoja kā skaistu (ne vizuāli tur bija domāts, khhh) cilvēku. gandrīz nokritu no kājām, labi, ka sēdēju.

Vēl man liekas, ka pārāk daudz rakstu par interakcijām ar citiem cilvēkiem.