Trash panda

Listen, Liverpool, I'm coming :) reizēm vajag izrauties no Londres, lai sajustos atkal pēc cilvēka. Pie tam, sala ir pietiekami liela un skaista. Aizbraukšu mājās un tad bukošu Vācijas tripu. Tad vēl ir viena AFP fane, kas aicina ciemos uz Warwick. (Vispār diez gan esmu atkal uz AFP viļņa, līdz ar viņas jaunāko dziesmu.)

(Mīļo dienasgrāmatiņ, kāpēc es tik daudz rakstu te?)

Aņja vispār laikam jānosauc savādāk. Varētu par Dūjiņu, bet tas pārāk Baložus atgādina (ak, 2007.gads). Tomēr nekas labāks nenāk prātā. Nu i lai ir Dūjiņa. Jūs neticēsiet, bet zem tās skarbās un asās polietes manieres, šķiet pukstam pavisam maiga un jauka sirds. Un skūpstoties regulāri sasmērējam viena otrai brilles. Nezinu kā jums, bet man nāk pavasaris.

Kas uzjautrinoši, tad man sāk likties, ka Mazais Puika man nav piedevis dažas baisi senas lietiņas. Bet uz Lanzaroti divatā braukt tas netraucē. Funny that. Bet tur toč jau būšot pavasaris (pēc maniem, lietainās metropoles (p)iedzīvotājas, standartiem).

Un, kā jau katru trešdienu, šonedēļ apņemos atrast laiku pamācīties spāņu valodai, izpildīt mājasdarbus laicīgi un pamēģināt imprūvot vokabulāriju. Tā. Ja!

Atvaļinājums. Tas ir kas lielisks. Lielmiestā visu rītu līst. Tur spīžot saule. Yes, baby!


Bet mani baigi uzrunāja tas martcores ieraksts, ka nelaime ceļas no bailēm. Bet visspēcīgāk likās tas, ka viņš novada savu ticību uz ticēšanu cilvēkiem. Man tieši to vajadzēja izlasīt. Pēdējās dienās besis uz cilvēkiem bijis tik liels. Bet tā nevajadzētu būt. Ir pilns ar lieliskiem cilvēkiem visapkārt.

Citās ziņās, mātes Christmasu šoppings, ko izpildu es, vēl nav beidzies.
Un poļu meitene gribot, lai es viņai atvedu pastkarti.

Labrīt.
Bučas, martcore, tu jau pats visu zini kā tās lietas iet.

Daudz laimes arī mako un visiem pārējiem Mārtiņiem, ja nu kāds lasa.

protams, ka ir daudz skaistu sieviešu. bet ir arī daudz skaistu vīriešu. bet tas neko daudz nedod. tas tā, par cibu.
ne-cibā šovakar mēģināju paskaidrot, ka man anglietes liekas daudz izskatīgākas par polietēm.

izgāju no rīta no mājas uz dažām stundām, atgriezos, kad jau sākusies svētdiena. Windows 10 un Visual Studio instalēšanas un telefona savešana kārtībā lai paliek uz nākamo rītu. cerams.

Turpinot ar dienas ainiņām - šodien uz ielas pagāju garām rasbainieks līdziniecei ar īsākiem rozā matiem. Nepaguvu nobildēt.

Cibiņiem drošvien liekas, ka es tā ņemu un visu stāstu visiem. Bet tā nav. Pēdējā laikā pamanīju pati, ka patiesībā esmu ļoti secretive. izņemot lietās, kas liekas smieklīgas. Lai gan, reizēm arī tad.

volunteerings apdarīts. dzīvesbiedram piezvanīts, kaķi paglaudīti. varētu likties gulēt, bet tak spāņvaloda jāpamācās. tests nāk virsū.
atzīšos, ka pēdējā laikā esmu pārgurusi. galva sāp, vienu dienu tā sasāpējās, ka nevarēju normāli pakustēt. šodien bija nu tā.. aprijos painkillerus un biju zombīts.

ak jā, man darbā sola jaunu datoru. esošais frīzo nelaikos. visu laiku jālabo .proj faili, jo sapišas.

ciba laikam ir mana dienasgrāmata.

Tas ir lieliski, kad cilvēks pazīst kādu, vai ir dzirdējis stāstu par kādu, kurš ir traks, un uzreiz zina Visu par trakumu.

Sēžam ar cibiņām Londonas bārā. Laikam ir rīts, jo sāka skanēt 5'nizza.

bieži vien daudz kas cibā neierakstās, jo gluži vienkārši zinu, ka visus manus viedokļus var izmantot pret mani. Kaut kā rakstīt par bietēm un trakumu tas netraucē. Tomēr, daudz citās lietās traucē gan. Pat manai atlasītajai cibiņu grupai. Nez, bērnībā mācīja, ka meitenes ir jāredz, nevis jādzird. :D

uzmanību draudziņi!

Kādam nav zināms kāds, kas meklē iedzīvotāju savam vienistabas dzīvoklim Rīgā?

der centrs, Āgenskalns vai netālu no Brīvības / Cēsu.

mana māsa ir burvīga, kārtīga un daudz apzinīgāka nekā es un ar stabilu darbu. labāk vēlētos nemēbelētu, kuru pašai iekārtot. nav mājdzīvnieku un nav arī bērnu. vēlams līdz 200 eur + komunālie. (tas vispār ir reāli?)

Par jauno melno lasot cibās...
Drusku apsmaidījos. Padsmit gadu vecumā biju pilnīgi pārliecināta, ka savā tagadējā vecumā jau būšu šķirtene. Tāda, lūk, man ticība sev ir bijusi.

reizēm liekas, ka mazāk būtu jāraksta par bietēm, vairāk par trakumu. jo trakums ir tas, kas iespaido manu dzīvi visvairāk. jo īpaši tāpēc, ka ne vienmēr var viegli nošķirt trakumu no manas esences, ja tā var izteikties. bet tas nebūt netraucē ik pa laikam par "pilnīgi normāliem" cilvēkiem padomāt, ka viņi ir vēl trakāki nekā es.

kaķis saka, ka jāiet gulēt.

Pie tās miega lietas atgriezīšos kādu citu reizi. Bet aptuveni skaidrs, ka aizmigšanas problēma nav nemaz tik populāra.

Šodien pieturēšos pie biešu tēmas. Pēdējā laikā ir tā, ka ir ļoti labi ar viņām. Kalendārs pilns ar visādiem labiem pasākumiem ar dažādām biešu grupām. Arvien vairāk saprotu visādas lietas par sevi, kas agrāk nebija pat prātā nākušas. Bietēs ir kaut kas maģisks. Protams, ka ir arī mazāk patīkami eksemplāri, bet kurā sociālajā grupā tādu nav? Bet ļoti izteikti ir sajūta, ka viņām ir vienalga, kā esmu nolēmusi izskatīties, kamēr vien pašai ar to ir ērti (arī emocionāli). Reizēm liekas, ka bietes bezmaz svin (to celebrate) sieviešbūšanu, kas katrai nozīmē ko pavisam citu. Un gender fluidity tam nemaz netraucē. :)

Mana inner angry feminist gribētu visiem atgādināt, ka sieviešbūšana nāk no iekšām. Augsti papēži un svārki vēl nebūt nenozīmē sievišķību. Sievišķība var izpausties dažādos veidos un nav jēgas mēģināt ielikt to rāmjos. Freelove.