Trash panda

Nezinu pat, kā lai pastāsta par weekendu. Bija tik ļoti labi. Apelsīnu džins ir kaut kas, ko vajag pamēģināt pašai iestāvināt (fruit salad forever). Masku balle bija vispār mega pasākums. (Ak es un manas melnās kleitas) Spārni gan salūza ap pusnakti un tad uz tiem bija fake (I hope) blood un ko nu vairs, atstāju pie skatuves. Pie maskas vispār pieradu. Izskraidījāmies un izbaudījām visu. Sīpolu istabu gan neatradām. Toties es aplēju gan neoplasm (mēģinot high 5-ot pie griestiem piekārtu roku), gan brittany, kuru aplēja arī karavīrs, ar viņu pašu džiniem. Viss kā jau ballītē. Nu un tie pērēji arī diez gan smieklīgi. Šķiet, ka to pērēju beibi neaizmirsīšu, kā viņas lateksa miņuki šūpojās. Err, ok. Nu, un pārmaiņas pēc mega paģira bija man.

Pārējais weekends arī bija fantastisks. Jūzerneima brittany gulta tika atzīta par labāko restorānu ar krutāko servisu un gardāko pārtiku un pidžampārtijs ar gultasbiedrenēm. Ārpus tās (gultas, nu) bija gan kultūra, gan vjetnamiešu vieta, gan Bridžbārs, gan arī fancy pants restorāns un pastaiga pa Brick Lane. Tajā fancy restūzī gan viesmīle totāli uztaisīja o_O, jo viss galdiņš pieprasīja veģetāro meņū. Austriešu restūzī, haha. Potato! Anyway. Ciba, we thank you for these amazing people.

Bet nu, moving on, vakar tiku mājās un mazkaķis neatstājās no manis visu vakaru. Luteklis. Atpūtos. Šovakar uz citu ballīti, jo sen nav ballēts. :)

ir aizdomas, ka mazkaķim tiešām ļoti patīk Nick Cave & The Bad Seeds. vēl viņa šorīt made a guest appearance on my video call with my team. tēloju Bonda villain sākumā, bet mazkaķis bija dikti mīlīgs un visi kolēģi sagribēja sev tādus klēpja lutekļus.

domāju par to, ka gribu rakstīt lietas atkal. dzejoļus un stāstus. par visu ko, gan emocijām, gan politiku, gan sabiedrību, gan arī to, ka trakie ir daudz normālāki par "normālajiem". bet jau kādu laiciņu šķiet, ka viena no lietām, kura bremzē mani, ir grafomānija cibā (un kā lai to neieraksta cibā, ta?). bet ir jāņem Skaistās uzdāvinātais notebook un vienkārši jāraksta tur tas pirmais stāsts, kurš jau gadiem stāv nepabeigts. I can do better now.

nu labi, jā. ok.

mans gads bija kaut kāds uhtī. bija tādas visādas lietas, notikumi. iepazīti cilvēki, jauni un jau it kā pazīstami. bija gan sirdsprieki, gan sirdssāpes, gan atveseļošanās. sapratu visu ko interesantu par sevi. tas, savukārt šķiet, ka ir radījis nedaudz eksistenciālu pārdomu, kuras visa gada laikā ir sabriedušas uz kaut kādu milzu visa apšaubīšanu. bija ceļojumi, kas palīdzēja, bija ceļojumi, kuri izklaidēja. bija tādi, kas darīja abus. notikumi notikuma galā. un tagad, uz pašām gada beigām, sēžu naktskreklā un MP sūta ziņas. liekas noraizējies, jo nu te šīs cibiņas redakcijai iekšējā pasaule brūk kopā. bet paldies, ka bija tāds gads, jo nu. jā. un paldies tiem cilvēkiem, kuri to visu padarīja tik uhtī. īpaši tiem, kuri piedalījās uhtī labajos momentos.

tagad man nāk miegs un laikam jāsaņemas ielīst dušā.

te ir slavas dziesmas mājbiedram. (sirds)

citās ziņās - esmu dzīva un svinu nesvinēšanu.

liekas, ka te kaut kur fonā notiek divu dzīvju chronicle.
funfunfun. :) because all we wanted is fun, right?

un domāju, moš vajag kādu Neil Gaiman audiobook, kuru viņš pats būtu ierunājis. tas nekas, ka es nevaru fokusēties uz audiobook, varētu vienkārši klausīties viņa balsī.

(jau visu dienu kaut ko gribēju ierakstīt cibā, bet nu nekas nenāca prātā. tomēr, mana grafomānija uzvarēja un kaut kā beigās uz šito te tomēr saņēmos. zinu, ka varēja iztikt bez, bet nu, redakcija, tomēr, esmu es.)

Nu tā saprotu, ka cilvēki pārsvarā nesaprot, par ko es te cibā rakstu. Pat nezinu, kā uz to reaģēt. Jo man jau viss ir skaidrs, protams. Bet pati jau kaut kā ar gadiem esmu tomēr pielikusi pūles, lai saprastu kā tā mana galva darbojas. Source kods un viss tas pieejams. Saprotams, ka citiem tas ir totāls black box un mistika. Pie tam, citiem nav pat īsti pieejas visiem input vai output tajā black box. Tikai fragmenti.

Bet ko nu par to. Vakarnakt nejauši paliku augšā līdz kaut kādai agrai stundai. Skatījos visādas lietas. Secināju, ka esmu sākusi skatīties pārāk vienkāršas lietas par visādiem normālajiem. Tā kā uzskatu, ka jāatsāk skatīties fucked up lietas par fucked up cilvēkiem (pēc maniem fuckup standardiem, protams). Tie normālie liek man justies samērā neadekvāti tomēr. Šodienas trakuma ziņās ir trakums, kas izolē, jo par to nevar parunāt.

Ja Didi būtu cibā, es būtu zem nosaukuma Pumpkin Girl, jo viņa tā mani sauc, jo man katru reizi pēkšņi pienāk brīdis, kad steidzami jādodas mājās.
Bet šovakar viņa sāka mani saukt par cariño.
Sestdien redzēsim, kura no manīm uzvarēs, hehe.

P.S. Man čista vajag userpicus ar tik daudz alkohola. So many alcohols, so limited userpics.

Dāmas, jūs esat lieliskas. Uzskatu, ka izejamās bībeles godam aplaistītas ar nebeidzamiem daudzumiem džina. Kaut kā viss bija totāli dažādi, bet diez gan labi. Vakar gan drusku vienā brīdī pavilka tādā dīvainākā domu gājienā, bet whatever. Visur kur sabijām, gan galerijā (walked on some art. Nearly fell down), gan vintidž bodēs, gan pabos, gan bāros, gan boilerrūmā. Gan arī pidžamās! Noskatījāmies Die Hard, jo dažām no mums gribējās Kristmasīgu mūvi. Un Neo, tie tavi puikas ir totāli zeltīti gabaliņi. Tik fantastisks pāris un tik lieliski indivīdi. Nu, un man bija iespēja vairākas reizes "iziet no skapja", jo gulēju skapī uz matrača.

Toties paliekot viena te vilcienā ar savām domām par nākamo nedēļu, bet ar labu playlisti, vēlos sev atgādināt: kaķ, you don't *need* to feel that you have to fix what's not broken. Oh fuck. Anyway.

Par vilcienu runājot, nezinu, kas tam manam blakussēdētājam notika, bet viņš vispār diez gan uzkrītoši centās būt no manis pēc iespējas tālāk, līdz piecēlās, atrada sev citu vietu vilcienā, savāca savas mantiņas un demonstratīvi aizgāja prom. Kas man ļoti patika, jo vispār viņš man arī besīja.

P.S. Spotjika pleilisti tagad ir the new mix tape? :D

P.P.S. Man vajag vienu jūzerpikču ar baltvīnu un otru ar džinu. :D

Neskatoties uz totāli bipolāro šito te, par galvu to laikam sauc, vakar vakars bija sasodīti izdevies. Ar čehu alu, bezmaksas Jägermaistera degustēšanu (starpības starp samples nebija nekādas, es jums saku), jautrām sarunām un visu to. Jūdžins ir lielisks drinking enabler. Got to love that! Nu vot, jā. Izsmējāmies par visu ko, piemēram, "homophobia doesn't discriminate" attiecībā uz to, ka arī heteropersonas var izjust pret sevi vērtu homofobiju. Un tad kas geju vīriešiem ir par dīvaino ziņkārību par biešu seksu? Pie tam, tieši ar mani runājot. Ar citām neesmu novērojusi. Bet atliek man palikt vienīgajai bietei pie galda ar gejiem, šis jautājums noteikti uzpeldēs. Nu lūk, tā.

Šorīt piegāju pie priekšnieka, lai pateiktu, ka weekendā būšu laukos, tāpēc var strādāšu no mājām pirmdien? Vai būs ballīte, viņš interesējās. Atbildēju, ka neverending! Viņš teica, labi, tad pirmdien strādā no mājām. FTW.

Nu, kopš izlasīju to rakstu pie jūzerneima kautskis, ļoti saspringti domāju, cik esmu nostaļģiska. Nē nu, pat man ir skaistas atmiņas, nenoliegšu. Bet gribētos ticēt, ka tomēr kaut kā virzos uz priekšu nevis "Mēs vārtāmies krampjos renstelē ar putām uz lūpām un pārgrieztām acīm, un rokā mums nodevīgi rēgojas nuostaļģijas adata." Protams, reizēm patīk paklausīties apšaubāmas kvalitātes mūziku, jo drusku un uz mirkli sajūties it kā jūra atkal tikai līdz ceļiem. Bet tai pat laikā, esmu saskaitījusi, ka 5 nedēļas līdz nākamajam lidojumam. Un vispār jau gaidu rītvakara došanos pie neoplasm uz cibas dāmu pieredzes apmaiņas pļēgurošanu. Un citas reizes pa retam izdodas noķert dzīvošanu tagadnē, kā, piemēram, tai Lazarus mūziklā. Bet nepamet sajūta, ka esmu kaut ko palaidusi garām par to nostaļģiju.

Enīvei, ļauži, šovakar ballīte, rīt pirmās boozy Christmas pusdienas ar darbu (vienu no team'iem, kurā esmu). Zsvētki muļķības, toties ballīšu sezona up to it, jūtu, būs laba.

P.S. ļoti nāk miegs.

šorīt Marlīne uzzīmējās telefonā, nebija man neko rakstījusi kopš otrdienas. /nopūta/ pat nezinu tā īsti, ko teikt. viņa prasa, vai man viss kārtībā. uh huh.
šorīt arī Didi uzzīmējās telefonā, ka domājot par mani jau kopš pamošanās. vispār, sāk jau palikt pārāk intensīvi tas viss. sāku nogurt no viņas. haha, te nu bija, kaķ, te nu bija.

vēl, starp citu, gribēju pasūdzēties. aizvakar bijām lokālajā Tesco ar māsu iegādāties alkoholu. kasieris paprasīja parādīt ID. kaut kā paprasīju, vai vajag arī manu ID. viņš atmeta ar roku un teica, ka don't be silly. tiešām saskumu un teicu viņam: that's a bit harsh.

P.S. palīdziet kāds man atrast jūzerpikču ar ne-blondu sievieti, kura malko baltvīnu no glāzes (vispār der arī pudele, hehe).

atzīšos, ka man viss trīc. jāmēģina iemocīt vēderā to ābolu kanēļa lietu. citādi var sanākt nesmuki. vispār, atzīšos, bik piebesījusi tā pārtikas uzņemšanas procedūra. vēl ārā grīda slapja un apkārt baltie mēsli.

bet labajās ziņās ir tas, ka rediiss nezināmā sieviete ar āmuru tiešām sagādāja daudz mirkļus prieka vakar. jo nu, katram, es saku, katram pienākas sava sieviete ar āmuru.

ā, un, nu, izrādās, ka nedēļas laikā cilvēku var iepazīstināt ar AFP tā, ka viņam sāk galvā skanēt The Killing Type. atzīšos, uzskatu to par win.

bet nu tā iedomājos, ja. es mierīgi varētu pazust no mājām uz vairākām dienām un nevienam pat prātā nenāktu saukt policiju. kas ir ļoti pozitīvi, jo tiešām mēdzu pazust no mājām un baudīt dzīvi. bet, ja nu būtu iegāzusies ar seju grāvī vai taptu nolaupīta, līdzcilvēki to pamanītu krietni jau par vēlu. (paskaidroju, ka šajās situācijās, piemēros telefonam beigusies baterija vai kā tā un neva sazvanīt.)

citās ziņās - diena padirsta meetingos un vienbrīd darba dators atteicās. jau tagad jūtu sevi gatavībā iemalkot atspirdzinošos dzērienus. nu, un karpeļu pankūkas.

a es, a es arī beidzot dzirdu to slaveno Urbj, par kuru te cibās tā runā.

tātad. uhtī. visi jau zina, ka esmu nemiera gariņš un, ja nu darbs palaida skriet pa kontinentu, tad vajag arī skriet. šodien vakarā ir nākamais lidojums tālāk. esmu pat atradusi jūserpikču šai te ceļojuma daļai (ticu gan, ka gan jau noderēs arī citur, hehehē).

manu vakarvakaru var labi aplūkot instagrammās, ko tur daudz.

jāsaka, ka dažas dienas vienatnes ir nākušas ļoti par labu. esmu gatava atkal pavadīt laiku ar actual cilvēkiem.

jāsaka, ka Marlīne ir viens fantastisks cilvēks. un weekends totāli izdevies. vakar pat pavadījām lielāko dienas daļu kopā un vakarā pat izrunājām visādas lietas. protams, ka nebūs tagad viss maģiski viegli un burvīgi. bet nu, we'll always have ParisMalaga.

šorīt pamodos kaut kādā nesaprotamā laikā, bet tad pagulēju vēl. piecēlos un tagad jau bakstos pa darba datoru. secinājums ir tāds, ka uz laptopa monitora tas viss ir drusku grūtāk (mājās ir vēlviens, lielāks monitors, ko piespraust). Pele arī niķojas. bet šorīt tas viss liekas totally tā vērts. ak jā, vēl kaut kur kaimiņos spēlē diskotēku. laikam jau svin martcore svētku. un man liekas, ka siesta ir starp 2 - 5 pm, kaut kur ap to laiku viss ir ciet. pusdienas šodien plānojas vienā cafe ar āra galdiņiem un atpakaļceļā piestāt fruteria.