bet nu tā iedomājos, ja. es mierīgi varētu pazust no mājām uz vairākām dienām un nevienam pat prātā nenāktu saukt policiju. kas ir ļoti pozitīvi, jo tiešām mēdzu pazust no mājām un baudīt dzīvi. bet, ja nu būtu iegāzusies ar seju grāvī vai taptu nolaupīta, līdzcilvēki to pamanītu krietni jau par vēlu. (paskaidroju, ka šajās situācijās, piemēros telefonam beigusies baterija vai kā tā un neva sazvanīt.)

citās ziņās - diena padirsta meetingos un vienbrīd darba dators atteicās. jau tagad jūtu sevi gatavībā iemalkot atspirdzinošos dzērienus. nu, un karpeļu pankūkas.