*

iiiiiir tas ko es gaidīju jau sen un gaidu katru gadu - izkāpjot no vilciena Saļikā un lēni ripinoties mājās liekas, ka vieglais vējiņš pat speciāli bāž degunā to smaržu - nu visu balti un rozīgi ziedošo ķiršu un plūmju smaržu. pēc kādas nedēļas būs vēl labāk - kad sāks ziedēt arī ābeles. un pēc tam ievas un pēc tam ceriņi un jasmīni un vēl pēc tam būs brīvība.
neeeeenormāli foooooršīīī.

+ vēl nenormāli forši ir tas, ka vecāki no Smiltenes atveda daudzus litrus ar turienes akas ūdeni un es viņu dzeru un dzeru un man līst garām pa lūpu kaktiņiem un es pazīstu to garšu līdz kauliem un man liekas ka manī kopā ar viņu līst iekšā milzīgs spēks un mīļums.

Cilvēki, Miers, Cieņa un Mīlestība. Vidzeme, salvija un 11 alus pudeļu korķi kabatā.

un šis

ū es mēģinu, bet patiešām nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi būtu tik fooorši un saturīgi pavadīta diena bijusi. no paša rīta, līdz pašam vakaram. pie tam bez pilītes alkohola. 'Vīksnās' ciemojāmies, suņus izmīļojām, vecvecāku kapiņus sakopām, garšīgos ābolus no vecāpapa ābelītes atvedām, radu lietas stiprinājām, ar Sirmo-jaunāko tēju padzērām un Valmieras teātrī "Krauklīti" noskatījāmies.
bet
runājot par mieru - man bieži ir licies, ka cilvēki, tai skaitā es pati, reizēm skrien pa pasauli kā jukuši sev mieru meklēdami. viņu miers tajā laikā aizelsies dzenas tiem pakaļ, bet miers jau mierīgs, mieram īsas kājas un noķert tos trakos skrējējus viņš nevar. ja tā ilgi skrien nedomājot, tad mīļais miers beigu beigās pārguris ķer pie sirds un krīt pie zemes beigts un pagalam, un tad jau vairs neko. bet. es esmu pārliecināta, ka daļa no mana miera dzīvo kopā ar rūķīšiem skaistākajos mežos pasaulē - tajos, kas ap Smilteni. ja pavisam konkrēti, tad Cērtenes pilskalnā. es gan neskrienu viņam uz turieni pakaļ un viņam nav mani jāķer. mēs tiekamies retreizēs, kad es turp aizbraucu un tad viņš mani nomierina. cik nu tas katrā gadījumā ir viņa kompetencē.

pāāāldies kp par vešanu un kompāniju, un manam Jaņ/apakšīrniecei/marulei par brīvieeju teātrī!

UPD: ā un pats vājprātīgākais, ko mēs šodien redzējām bija divi bļitkotāji ezera vidū Launkalnē. lieki piebilst, ka ledus uz ūdens nebija.

nu tā. man ir briesmīgas iesnas; milzīgs, rūtains tēta kabatslakats; Undīnes pirktie degunpilieni; džemperis no Katrīnas, 2l Piebalgas alus; pa ilgiem laikiem jaunas, 36,5 izmēra kedas un šķiltavas ar Krišnu.
tagad man būs vakariņas [varbūt, ja paspēšu], man būs mani Spils Crew runči puikas, kuri ir noilgojušies pēc manis un, pēc kuriem esmu noilgojusies es. un man būs rīt vēl viena darbdiena.
pēc tam jau ar kp brauksim elpot manas dzimtenes gaisu, kurš man jau sen ir ļoti vajadzīgs un arī uz teātri Valmierā.
man liekas, ka man nav tiesību justies sūdīgi. tas būtu nodevīgi pret tiem, kas par mani tik ļoti rūpējas un pieskata. nu i nejutīšos arī, matvaju!

vispār man gribētos sēdēt pie šķūņa durvīm, sildīties pavasara saulītē un lobīt pērnajiem karpeļiem asnus nost. spaiņiem vien. jēs

ja man tagad kko gribās, tad tas ir aizbraukt uz Smilteni, kur mani pagalmā gaidītu milzu malkas kaudze un visu dienu viņu krāmēt šķūnī, skaistās, taisnās ielās. tādu smuku to, malku - smaržīgu bērzu, piemēram. nevis kkādas skabargainas šāles. un, lai man tajā krāmēšanā itin neviens nemaisītos. viens no jaukākajiem darbiem pasaulē. viens no retajiem, kas man - lielajai sliņķei, patiešām patīk.
bet nebūs man šodien ne Smiltenes, ne malkas. arī tuvākajā laikā nebūs. ilgi nebūs.

(  manā dzimtenē ir Spēks )

es braucu uz dzimteni

iešu uz vannasistabu griezt sev matus.
rīt braukšu uz Smilteni.
un vēl es gribu Retu Batleru.

pa galvu ņemās mierā neliekoša doma.
tā kā 4dien mēs braucam uz Valmieras teātri, varbūt nebraukt atpakaļ, bet pa taisno uz Smilteni. nafig kkādas vārddienas svinības, labāk prom no visiem un miers.
un ja kāds apsveicējs ieradīsies, var svinēt mana tēta v.d. - viņš tač arī jubilārs tajā dienā. es neesmu obligāta.
katrā ziņā patīkamāki par vārdu "partys" man izklausās vārdi - Vecais parks, Cērtenes pilskalns, Teperis, Klievezers, Lazdukalns utt.

p.s. es neesmu īgna

ar smilteniešiem nav nekāda joka lieta

pārrodoties mājās es svārku kabatā atradu kandžas pudeles korķi, džempera kabatā 3 gab Tērvetes alus korķus un vēl vienu alus korķi somā. bet man ir pazudusi viena zeķe.
vakar izrādījās, ka alus spēj mani nokaut labāk nekā absinta un kandžas sajaukums aizvakar. pat izsauktais taxis aizlaidās.

vispār pēdējās divas dienas sākās un beidzās lidostā. pa vidu bija draugi un alkohols. Vecrīga, kaķis, čalis, mātes un tēvi, vecmāmiņa, Brutuļi, lietus, Silva, smiekli, kāpņutelpa, pagrabs, Smiltene, minerālūdens, Roltons, Priekuļi, Galzonstrīts, šoseja, muļķības, pelmeņi, benzīntanki, izpirkti veikali, saldējums, Daugavmala, tālbraucējšoferis, Viesturdārzs, Viesturs, trakā tante, megastoni, Rīga, bērniņš, cigaretes, Vaives dzirnavas un vēl miljons lietas ko nevar izteikt. un sasveicināšanās un atvadīšanās.

mans jaunais vārds ir Aiznese un apsolu, ka līdz nākamajai reizei būšu izdomājusi kā piemontēt sev rokturi. ērtākai transportēšanai. Reiņa variants ar manu extremitāšu izmantošanu kā lences man tomēr liekas pārāk brutāls.

( salaspils-smiltene-salaspils )

nu tā šīsdienas plāns mīties uz smilteni draud izgāzties jo ritenim nokrita klanis. manliex tam ir uzlikts kkāds lāsts, jo mēģinot to pievilkt ir salauztas jau divas seškantes...
nez vai tā ir zīme, ka nevajag braukt vai arī apņēmības pārbaude (?)
vadeva... līdz vakaram, kad paredzēta izbraukšana, ir tālu... vismaz septiņa stundas...

nice very nice
vakardien pirmais karstviins shajaa sezonaa
aarpraatiigas iesnas, na gaisa, sajuuta ka degunaa iebaazti kjiegjelji un veel nopakoti ar makrofleksu...
shon atkal kkas notiks
prieks ka briivdienas laikam pavadiishu aarpus riigas [valmiera - smiltene]
prieks dziivot
bet
dodiet man luudzu gaisu

miilu riigu tikpat ljoti tikai mazliet vairaak apzinaati nekaa agraak...
lauki bij briinishkjiigi, savaacos liidzi sev sargaajoshus senchu garus no beerniibas druummezha
peec laukiem arii riigas attaalumi liekas nieciigi, nez kam gan vajadziigs sabiedriskais transports?

vinjas gumijas zaabakos neliist, manaas vecajaas kedaas gan
nu jau spiiguljo saule, pliits ir izkurinaata un ceptaas siermaizes apeestas...

skumiigi kaukaa, bet taa ka esam back to roots, buus jau labi :(