*

iiiiiir tas ko es gaidīju jau sen un gaidu katru gadu - izkāpjot no vilciena Saļikā un lēni ripinoties mājās liekas, ka vieglais vējiņš pat speciāli bāž degunā to smaržu - nu visu balti un rozīgi ziedošo ķiršu un plūmju smaržu. pēc kādas nedēļas būs vēl labāk - kad sāks ziedēt arī ābeles. un pēc tam ievas un pēc tam ceriņi un jasmīni un vēl pēc tam būs brīvība.
neeeeenormāli foooooršīīī.

+ vēl nenormāli forši ir tas, ka vecāki no Smiltenes atveda daudzus litrus ar turienes akas ūdeni un es viņu dzeru un dzeru un man līst garām pa lūpu kaktiņiem un es pazīstu to garšu līdz kauliem un man liekas ka manī kopā ar viņu līst iekšā milzīgs spēks un mīļums.