novēlota atskaite par Salaspils - 150km - Smiltene - 150km - Salaspils
Posted by![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
inese_tk on 2006.07.24 at 11:3013.07.06.
Diena, kad paredzēts izbraukt. No rīta dodoties izmest riņķi, nokrīt klanis un 6kantes nav. To sadabūjot un mēģinot pievilkt klani, saplaisā skrūve, bet meklēt jaunu ir jau par vēlu. 22os pametam Salaspili. Pirmais grūtums ir pirmie 25 km, bet nobraukti 40 min. Pirmais lielais pitstops Siguldā. 2:10 turpinām ceļu. Līdz Līgatnei forši, bet tālāk sākas nepārtraukta kalnā braukšana. Pēc Amatas kalna jau vispār. Ilgu laiku stumjamies un ilgu laiku ir beidzies ūdens, bet benzīntanku nav. Dažos ceļa posmos izteikti smaržo pēc meža zemenēm, citur pēc vīgriezēm. Uz muguras somas vietā lietuvēns un velosipēda sēdeklis ir spāņu inkvizīcijas izgudrojums. Bērzkrogā saļimstam, saēdamies našķus, iegādājamies ūdeni un turpinām, bet no 6iem jau sāk cepināt saule. Smiltenes centrā esam 9:30. Pa pivcītim un gulēt.
14.07.06.
Ilgāk par 3,5h gulēt nesanāk, jo visu laiku kāds zvana vai sūta sms. Sagaidām divas stopētājas un pamatīgā krēslā dodamies ekskursijā uz vienu no manām vismīļākajām vietām – Cērtenes pilskalnu. Protams, ne bez alus. Nezkādā veidā nokļūstam purvā, kur es savu mūžu nēsmu spērusi kāju un pēc tam bišu dravā. Pilns ar jāņtārpiņiem. Kkā tomēr nokļūstam pilskalnā, izbrienamies pa džungļiem un ejam uz Klievi peldēt. 3 pusplikas meitenes un pliks Čipsiks. Slapjiem dibeniem, drebinoties ejam gulēt.
15.07.06.
Smiltenes pilsētas svētki. Alus dzeršanas sacensības, kas notiek 11os noguļam, bet vēlāk redzam sekas – šur tur, ieskaitot autoostā pie autobusiem „atpūšas” sacensību dalībnieki. Baznīclaukumā noklausāmies Smiltenes seno hardcora tradīciju turpinātājus – grupu, ar pilnīgi neiegaumējamu nosaukumu, kuras garmatainais vokālists ir 13 gadus vecs, bet bungo un baso 2 pokemonmeitenes. Nospēlē 3 dziesmas, viena no tām Weezer kovers. Sāji atšķaidītas Nirvanas garā. Pastaiga pa Veco parku un jāsāk gatavoties zaļumballei ar grupu „Mazā Ģilde”. Saģērbjamies kā kolchoznieki – vecāsmammas kleitās, lakatiņos un gumijniekos. Un trenuškās. Un utt. Ejam uz zaļumballi pļeskot. Visi pārējie ir tik piedzērušies, ka nemaz nemana mūsu izskatā kko dīvainu. Beigās vēl aizblandamies kkur ar vietējiem.
16.07.06.
Pēc pāris stundu miega vēl pilnīgās lupatās streipuļoju uz kapu svētkiem. Ieņemu galvā kursu, nokaru galvu un močīju. Šausmīgi karsti un sūdīgi. Pēc tam atpakaļ gulēt.
Pēcpusdienā pavadām promstopētājas un dodamies pasēdēt uz Tepera tālo krastu pie trases. Ar Kubu Divi Litri. Vēlāk mājās no manas pīpes izkasām nenormāli daudz pensijas. Visu pat nespējam nopīpēt.
17.07.06.
Pieceļamies pēcpusdienā un krāmējam malku. Viens no vienīgajiem darbiem, ko man patiešām patīk darīt. No Čipsika gan tāds pats malkas krāmētājs, kā no manis suteners. Kaimiņš atnes Čipsikam bļodu ar kāpostu – gaļas sautējumu. Vakarā liekam somā Kuba Divi Litri un dodamies uz priekšu pa Valmieras ceļu, līdz ielienam labībaslaukā uz akmeņu kaudzes. Mājās turpinām tīrīt pīpi un līdz 4:30 kruķījam VEF 317, kurš ķer visvisādus brīnumus. Indija, franču regejradio, kkas spāniski un vāciski, baltkrievija, radio „Krievijas balss” un vēl tie visi traucējumi čivina kā putni.
18.07.06.
Izgulēties pirms atpakaļbrauciena neļauj onkulis, kurš vēlas īrēt istabu mūsu mājā un samērā agri (10.30) atbrauc izlūkot. Kad pieceļas Čipsiks nolemjam aizvest uz bāzi sakrājušās alus pudeles. Kad tačka piekrauta, konstatējam, ka mīkstas riepas. Pumpis garāžas dziļākajā stūrī, bet garāžā iespīlēta Matilde. Cerības pumpi ieraudzīt Matildes bagāžniekā nepiepildās. Tur ir kedas, dakšiņa, glezna un vēl visādi krāmi. Beigās aizņemamies vēl vienu tačku no kaimiņiem un braucam. 161 pudele (protams, ne jau mēs tās visas izdzērām). Sākam posties ceļam, lai gan labprātāk gribētu nosnausties. Izbraucam ap 21iem. Sākums ir briesmīgs. Mūs nokausē jau kalns no mājām augšā uz Raunas ceļu caur Vidzemi. Pūš riebīgs pretvējš. Līkumaini kalnainajā posmā no Bērzkroga līdz Līgatnei ir tumšs un pretimbraucošo mašīnu tālās ugunis dzen izmisumā, jo nau iespējams redzēt ne ceļu, ne priekšā braucošo Čipsiku. Čerņa. Siguldā esam 2os, paēdam un nenormāli nosalstam. Man sāk nenormāli nākt miegs un rādīties multenes. Pa ceļu iet ziloņi, uz ceļa zīmēm visādas jocīgas bildītes un ik pa laikam konstatēju, ka minos ar acīm ciet. Labāk kļūst tikai pēdējos 25 km-os. Toties sāp ceļgals un dibens. Mājās esmu 7.15, uzlieku V3V un eju gulēt.
19.07.06.
Pagulējusi paēdu, nomazgājos un gliemeža gaitā minos uz mežu satikt sen neredzētos Spils Crew locekļus. Romkam dzimšanas diena. Nelielā skaitā, mājīgā atmosfērā pilinam zem mēles 70% absinta ekstraktu un zaļdūmojam. Un, protams, Kuba Divi Litri x2. Saikne ar laiktelpu ir absolūti netverama, viss rēgaini peld. Dzirdu kā meža biezoknī sprāgst pumpuri. Mājās braucot ietvju apmales līgojas kā viļņi okeānā. Uzbrūku ledusskapim. Un eju gulēt.
Diena, kad paredzēts izbraukt. No rīta dodoties izmest riņķi, nokrīt klanis un 6kantes nav. To sadabūjot un mēģinot pievilkt klani, saplaisā skrūve, bet meklēt jaunu ir jau par vēlu. 22os pametam Salaspili. Pirmais grūtums ir pirmie 25 km, bet nobraukti 40 min. Pirmais lielais pitstops Siguldā. 2:10 turpinām ceļu. Līdz Līgatnei forši, bet tālāk sākas nepārtraukta kalnā braukšana. Pēc Amatas kalna jau vispār. Ilgu laiku stumjamies un ilgu laiku ir beidzies ūdens, bet benzīntanku nav. Dažos ceļa posmos izteikti smaržo pēc meža zemenēm, citur pēc vīgriezēm. Uz muguras somas vietā lietuvēns un velosipēda sēdeklis ir spāņu inkvizīcijas izgudrojums. Bērzkrogā saļimstam, saēdamies našķus, iegādājamies ūdeni un turpinām, bet no 6iem jau sāk cepināt saule. Smiltenes centrā esam 9:30. Pa pivcītim un gulēt.
14.07.06.
Ilgāk par 3,5h gulēt nesanāk, jo visu laiku kāds zvana vai sūta sms. Sagaidām divas stopētājas un pamatīgā krēslā dodamies ekskursijā uz vienu no manām vismīļākajām vietām – Cērtenes pilskalnu. Protams, ne bez alus. Nezkādā veidā nokļūstam purvā, kur es savu mūžu nēsmu spērusi kāju un pēc tam bišu dravā. Pilns ar jāņtārpiņiem. Kkā tomēr nokļūstam pilskalnā, izbrienamies pa džungļiem un ejam uz Klievi peldēt. 3 pusplikas meitenes un pliks Čipsiks. Slapjiem dibeniem, drebinoties ejam gulēt.
15.07.06.
Smiltenes pilsētas svētki. Alus dzeršanas sacensības, kas notiek 11os noguļam, bet vēlāk redzam sekas – šur tur, ieskaitot autoostā pie autobusiem „atpūšas” sacensību dalībnieki. Baznīclaukumā noklausāmies Smiltenes seno hardcora tradīciju turpinātājus – grupu, ar pilnīgi neiegaumējamu nosaukumu, kuras garmatainais vokālists ir 13 gadus vecs, bet bungo un baso 2 pokemonmeitenes. Nospēlē 3 dziesmas, viena no tām Weezer kovers. Sāji atšķaidītas Nirvanas garā. Pastaiga pa Veco parku un jāsāk gatavoties zaļumballei ar grupu „Mazā Ģilde”. Saģērbjamies kā kolchoznieki – vecāsmammas kleitās, lakatiņos un gumijniekos. Un trenuškās. Un utt. Ejam uz zaļumballi pļeskot. Visi pārējie ir tik piedzērušies, ka nemaz nemana mūsu izskatā kko dīvainu. Beigās vēl aizblandamies kkur ar vietējiem.
16.07.06.
Pēc pāris stundu miega vēl pilnīgās lupatās streipuļoju uz kapu svētkiem. Ieņemu galvā kursu, nokaru galvu un močīju. Šausmīgi karsti un sūdīgi. Pēc tam atpakaļ gulēt.
Pēcpusdienā pavadām promstopētājas un dodamies pasēdēt uz Tepera tālo krastu pie trases. Ar Kubu Divi Litri. Vēlāk mājās no manas pīpes izkasām nenormāli daudz pensijas. Visu pat nespējam nopīpēt.
17.07.06.
Pieceļamies pēcpusdienā un krāmējam malku. Viens no vienīgajiem darbiem, ko man patiešām patīk darīt. No Čipsika gan tāds pats malkas krāmētājs, kā no manis suteners. Kaimiņš atnes Čipsikam bļodu ar kāpostu – gaļas sautējumu. Vakarā liekam somā Kuba Divi Litri un dodamies uz priekšu pa Valmieras ceļu, līdz ielienam labībaslaukā uz akmeņu kaudzes. Mājās turpinām tīrīt pīpi un līdz 4:30 kruķījam VEF 317, kurš ķer visvisādus brīnumus. Indija, franču regejradio, kkas spāniski un vāciski, baltkrievija, radio „Krievijas balss” un vēl tie visi traucējumi čivina kā putni.
18.07.06.
Izgulēties pirms atpakaļbrauciena neļauj onkulis, kurš vēlas īrēt istabu mūsu mājā un samērā agri (10.30) atbrauc izlūkot. Kad pieceļas Čipsiks nolemjam aizvest uz bāzi sakrājušās alus pudeles. Kad tačka piekrauta, konstatējam, ka mīkstas riepas. Pumpis garāžas dziļākajā stūrī, bet garāžā iespīlēta Matilde. Cerības pumpi ieraudzīt Matildes bagāžniekā nepiepildās. Tur ir kedas, dakšiņa, glezna un vēl visādi krāmi. Beigās aizņemamies vēl vienu tačku no kaimiņiem un braucam. 161 pudele (protams, ne jau mēs tās visas izdzērām). Sākam posties ceļam, lai gan labprātāk gribētu nosnausties. Izbraucam ap 21iem. Sākums ir briesmīgs. Mūs nokausē jau kalns no mājām augšā uz Raunas ceļu caur Vidzemi. Pūš riebīgs pretvējš. Līkumaini kalnainajā posmā no Bērzkroga līdz Līgatnei ir tumšs un pretimbraucošo mašīnu tālās ugunis dzen izmisumā, jo nau iespējams redzēt ne ceļu, ne priekšā braucošo Čipsiku. Čerņa. Siguldā esam 2os, paēdam un nenormāli nosalstam. Man sāk nenormāli nākt miegs un rādīties multenes. Pa ceļu iet ziloņi, uz ceļa zīmēm visādas jocīgas bildītes un ik pa laikam konstatēju, ka minos ar acīm ciet. Labāk kļūst tikai pēdējos 25 km-os. Toties sāp ceļgals un dibens. Mājās esmu 7.15, uzlieku V3V un eju gulēt.
19.07.06.
Pagulējusi paēdu, nomazgājos un gliemeža gaitā minos uz mežu satikt sen neredzētos Spils Crew locekļus. Romkam dzimšanas diena. Nelielā skaitā, mājīgā atmosfērā pilinam zem mēles 70% absinta ekstraktu un zaļdūmojam. Un, protams, Kuba Divi Litri x2. Saikne ar laiktelpu ir absolūti netverama, viss rēgaini peld. Dzirdu kā meža biezoknī sprāgst pumpuri. Mājās braucot ietvju apmales līgojas kā viļņi okeānā. Uzbrūku ledusskapim. Un eju gulēt.