*

mums ir beidzies kārtējais animē seriāls - jau pirms prombraukšanas pieveicām Mushishi. šitas bija visrāmākais un lēnākais no visiem redzētajiem.



vajag kautko jaunu vietā. līdzīgu.
redzēti jau ir:
Serial Experiments Lain (šīzīgākais)
Ghost Hound (biedējošākais)
Natsume's Book of Friends (tas, kurš pagaidām paticis vislabāk)

moš kādam ir kāds ieteikums? negribas neko pārāk biedējošu vai asiņainu vai kreizī. gribas tādu, ko mierīgi paskatīties pēc darba ēdot vakariņas.

Rolanda Kalniņa aizliegtās filmas Elpojiet Dziļi (Četri Balti Krekli) (1967) saundtraks.

ja nu kāds nesaprot, par ko ir runa, pašu filmu, pateicoties ostankina var dabūt šepat klabā.
vai arī skatīties jūtjūbā.

vot nejauši, nemaz nemeklējot un tepat klabā atradu tieši to, ko mums vajadzēja - vietu, kur dabūt vecas LV filmas!

varu ieteikt nostīties dokumentāriju sēriju Asian Corridor in Heaven. sastāv no 6 gab, apmēram 1h garām filmām. iesaku skatīties uz paliela monīša un noteikti DVD kvalitātē - visi tie Himalaju skati ir sirdi plosoši un ļoti iedvesmojoši. personīgi man vislabāk patika otrā un pēdējā sērija - par svētceļojumu uz Lhasu un par noslēpumaino Guge karaļvalsti Rietumtibetā. citas sērijas ir par zirgu karavānām, tēju un sāli un visukotādu. ceru, ka kādreiz vismaz bišķi kauko tamlīdzīgu redzēšu dzīvajā.



papildinfo - tur ir arī torentlinks. es vilku no tā, bet izskatās, ka viņš šobrīd nestrādā. nu bet katram jau ir arī pašam sava gugle.

vot šitādu lielu, majestātisku, stipru, gudru un bezgalīgi labvēlīgu būtni vienmēr blakus. vispār, ja saliek kopā Kārli un Radžu, ta man kkas tamlīdzīgs arī ira.

(tas ir Madara no mūsu šī brīža iecienītākā animē seriāla)

vakarvakarā nostījāmies ļoti, ļoti labu dokumentāriju. rekomendēju arī Jums. ļoti draudzīgi, saprātīgi un saprotami veidota filma.



viena no šokējošākajām atziņām - joprojām eksistē ikkatrs grams plastmasas, kas jebkad uzražots. un tas, ka visattālākie un visneskartākie okeāna nostūri ir pilni ar plastmasas atkritumiem. un vēl tas, kā pa barības ķēdi plastmasa nonāk līdz mūsu pusdienšķīvjiem. ai un vispār vēl daudzkas.

vairāk info + daunlaudošanas un onlainvačinga linki šeitan.

noskatījos ļoti intrsantu dokumentāriju - Yoga Unveiled (2004). tur stāsta par jōgas pirmsākumiem, vēsturi, to, kā tā mainījusies, sazarojusies un nonākusi Rietumos.
izrādās, ka pirmā sieviešjōge Indra Devi, kas mācījusies pie pēdējā lielā vecās Indijas jōga Krishnamacharyas un atvērusi pirmo jōgas studiju Losandželosā ir dzimusi Rīgā (īsti latviete gan viņa nebija) un viņas īstais vārds ir Eiženija Pētersone. pēc ASV ilgu laiku dzīvoja Meksikā, bet pēdējos 20 dzīves gadus pavadīja Argentīnā. praktizēja un pasniedza jōgu līdz pat savai nāvei, 102 gadu vecumā.



torrents

p.s. nākamā dienas kārtībā - The Fire Yogi: A Story of an Extraordinary Journey

sakravājos un gaidu, kad Kārls nojauks Soņas skatuvi un sakrāmēs fūri, tāpēc aiz garlaicības dokumentēšu arī šodienu. aizbraucām ar vilcienu (vilciens lētāks nekā saldējums) līdz Kaškais (rakstās Cascais, izrunājās apmēram Kaškais, bet dievsvienzina kā viņu saka un raksta latviski), papeldējām okeānā, paklīdām riņķī un vairs neko īpašu nedarījām un uz vēstniecības Jāņiem negājām. ā, jā nopirkām katrs pa zaļrakstainām indiešu/turku biksām un noskatījāmies filmu par Bjorku.

( 20. jūnijs )

rīt braucam prom. es gan mājās būšu tikai pirmdien no rīta. rītrītā braucu ar vilcienu uz Porto, vakarā lidoju uz Briseli, atkal torčīju visu nakti lidostā un 6:45 beidzot izlidoju uz Rīgu. cerams ar visu šo tripa daļu ies tikpat veiksmīgi kā šurpbraucot.

LV šodien tas riots, ja? no netziņām īsti neko nevar saprast, kā tur i. ziemā negāju, bet šoreiz laikam gan būtu aizgājusi, ja būtu rajonā.
vakardien man Lisabona iepatikās jau mazliet labāk, lai gan svelme nenormāla. šodien mazliet apmācies un labāka sajūta - 27 grādi jau liekas kkas normāli paciešams. tagad gan mākoņi izklīduši un cepina atkal.
re kā mums gāja vakar -

( 17. jūnijs )

1) nevar tā slinkot un neiet uz jōgu. šodien aizgāju un gāja grūti - ķermenis stīvs un dīdīgs, prāts nemierīgs un bļaustīgs un mugurkauls vispār kā veca pagale;
2) robotmūltenīte Wall-E ir nenormāli smuka un nenormāli skumīga;
3) ja Džekijam tensibumbiņa gāja vismaz nedēļu, tad Radžai pietiek ar nedaudz mirkļiem vienā pašā vakarā.

*) biļetes uz Portugāli (15.-22.06.);
*) dziedāšana LAIVAS korī (bez baltas kleitas);
*) kino - forša, labdabīga un pozitīvi izklaidējoša filma (Radio Pirāti);
*) vēl šis tas ļoti jauks un patīkams (...);
*) rīt uz Saldu.

es nezinu vai tas pārsteigs viņu, bet es pati esmu krietni pārsteigta -
šodien ir tāds gandrīz neiedomājams gadījums, ka esmu mājās pilnīgi viena pati. atbraucu no darba, nezināju, ko īsti lai padara. sāku skatīties Viskonti filmu "Roko un viņa brāļi" (1960), pēc kuras motīviem taisīta manis jau krustām šķērsām aprakstītā Regnāra izrāde "Bračkas". skatījos, bija forši, bet uznāca miegs. taisījos jau iet gulēt, bet sāku meklēt netā, kas ir oriģinālais izpildītājs tai dziesmai, kas skan izrādē. skatījos kko, tad man acu priekšā parādījās ģitaras tabi un es jau tesu lejā pēc dzīvesbiedra akustenes. teikšu atklāti - viens mediātōrs jau ir lupatās un par spīti tam, ka man jau sāk kkas sanākt (nu reizē ģitārēt un baurēt tā ka var saprast, kas tā vispār par dziesmu), drīz būs lupatās arī pirksti. ne es protu spēlēt, nedz ikdienā to daru.
bet sajūta laba. tāda galīgi jukusi.

UPD: un tikko man nāca apgaismība, ka ļoti smuku HC koveru tai dziesmai tak ir uztaisījuši Coalition (atrodas tajā splitalbūmā ar Boru). un vispār es miljons gadus neesmu klausījos hārdkōru.

vakar nejauši atradu netā neeeeenormāli smuku, krāšņu un stilīgi indisku mūlteni Sita Sings the Blues (2008), režisore Nina Paley. galvenais sižets balstīts uz epu Rāmajāna, bet tur ir vēl paralēlsižets, bez tam Sītu tēlo Annette Hanshaw - viena no pirmajām lielajām džeza zvaigznēm. atkarībā no tā par ko ir konkrētā sižeta līnija mainās animācijas stils.

diezgan labā kvalitātē viņu var noskatīties onlainā (es gan novilku torentos, jo man baigi sūdīgi strīmojās).
vai arī var skatīties pa gabaliņam jūtjūbā.



( skrīnšoti )

Tarkovskis "Spogulis" (1975)

nolēmu šodien atpūtināt galvu no eksperimentiem un gudrām grāmatām, skatoties Ryutaro Nakamura animē seriālu Ghost Hound (2007). bet še tev! tur, protams, ir par sapņiem, astrālajām projekcijām, paralēlajām pasaulēm, šamaņiem un vēlvisukotādu. laikam nekam ikdienišķam nav lemts nonākt manā redzeslokā.
un tas viss netīšām - kad neviens neatbildēja uz šo manu vaicājumu, parakņājos netā, kko nezinko novilku un tā tas līdz šodienai nomētājās pa kompi.



vispār jau labs. esmu noskatījusies jau vairāk nekā trešdaļu no 22 sērijām. Serial Experiments Lain (tas pats režisors) gan man tomēr likās labāks. šīzīgāks un arī filozofiskāks. šitam toties ir tāda šausmeņfilmīga noskaņa. bez tam SEL tāds urbāns, bet šis tāds vairāk ar dabu saistīts. ceru, ka liksies tikpat foršs līdz pašām beigām.

upd: man šitas sāk patikt tikpat ļoti, ļoti, ļoti, kā SEL. te bez jau minētā ir arī par reinkarnāciju, sintoismu, psiholoģiju, psihiatriju, mitoloģiju un kvantu fiziku. un atklāju, ka pēc beigu titriem vēl stāsta visādas gudrības.
un tai psiholoģei istabiņā pie sienas karājās Bosha Pasaulīgo prieku dārza reprodukcija.

tā, kā tikt uz Prāgu kopā ar basta un kp man tomēr neizdevās, es skatos vecas čehu multenes. brīnišķīgās, 60to, 70to gadu multenes par Kurmīti.
šausmīgi smuki zīmējumi, krāsas un muzons. nēēēnormāli mīlīgas. un atgādina bērnību.





p.s. no pagaidām 15 gab noskatītajām manas favorītes ir šī un šī.

+ es pēdējā laikā jūtos mazliet nestabila.

jaunais Soundarcade albūms ir foršs, tikai es nesaprotu, kāpēc nevar ļaut skanēt Ābolam. viņš ir nogriezts tik klusu, ka brīžiem vienkārši traucē un vispār liekas, ka skan mūzika, kas Ābolam ļoti iet pie sirds un viņš savu patiku pauž dungojot līdzi un tas ir netīšām ierakstījies. nu jā, bet dzied viņš smuki, tāpēc vēl vairāk kaitina, ka nevar dzirdēt.

vēl forša ir Kārļa Vītola mūltene Velna Fudži. patiešām ļoti, ļoti forša.



ā un šodien jāiet uz Aptieku klausīt Silards

tikko nostījāmies Rintaro filmu Metropolis (2001). vizuāli baigi smuka, tik plots pieklibo.
bet tagad kāds man varētu ieteikt kko līdzīgu Serial Experiments Lain. m? M?

Oh God, what people... Haven't you seen them? They've got empty eyes. The only thing they can think about is how to sell themselves not too cheap! How to get as much as possible for their every emotional movement! They know they were "born for purpose", "called upon"! After all, they live "only once"! Can people like that believe in anything?
And nobody believes.



Andrejs Tarkovskis, "Stalkers" (1979)

nesen ejot caur Vērmanīti un vērojot biezo, dzelteno lapkriti, kontekstā ar notikumiem no manas dzīves, atmiņā atausa aina no Yimou Zhang filmas Hero (2002), kur lapām krītot Flying Snow cīnās ar Moon. kopš tās dienas man galvā regulāri sāka skanēt galvenā tēma no filmas saundtraka (tā autors ir Tan Dun) un beidzot es vairs nevarēju izturēt un noskatījos šito filmu kādu septīto reizi. septīto tāpēc, ka ilgu laiku tā bija viena no manām vismīļākajām filmām un laikam ir joprojām, lai gan tagad skatījos viņu kritiskāk un piekasīgāk. skaista un maģiska viņa ir. bet pārējās Yimou Zhang filmas (nu, piemēram, Zelta Zieda Lāsts utt.) mani kaut kā nav paķērušas - nu smuki ir, jā, bet tas arī viss.



p.s. par reizi, kad es viņu redzēju pirmo reizi ir smieklīgs stāsts - tas notika 2004. gada sākumā inteliģento Salaspils krievu - kurītāju kompānijā. filma bija ierunāta krieviski, bet tā kā man ir problēmas ar krievu valodas (ne)pārzināšanu, tad šādās situācijās parasti mēģinu sadzirdēt apakšā anglisko tekstu. nuvo un es biju tā sakurījusies, ka klausījos zem krievu valodas ar mokām saklausāmo mandarīnu (ķīniešu) valodu un domāju, ka visu saprotu.
pēcāk gan aizgāju noskatīties viņu kīno un vēl pēcāk rādīju gandrīz visiem saviem ciemiņiem.