*

es nezinu vai tas pārsteigs viņu, bet es pati esmu krietni pārsteigta -
šodien ir tāds gandrīz neiedomājams gadījums, ka esmu mājās pilnīgi viena pati. atbraucu no darba, nezināju, ko īsti lai padara. sāku skatīties Viskonti filmu "Roko un viņa brāļi" (1960), pēc kuras motīviem taisīta manis jau krustām šķērsām aprakstītā Regnāra izrāde "Bračkas". skatījos, bija forši, bet uznāca miegs. taisījos jau iet gulēt, bet sāku meklēt netā, kas ir oriģinālais izpildītājs tai dziesmai, kas skan izrādē. skatījos kko, tad man acu priekšā parādījās ģitaras tabi un es jau tesu lejā pēc dzīvesbiedra akustenes. teikšu atklāti - viens mediātōrs jau ir lupatās un par spīti tam, ka man jau sāk kkas sanākt (nu reizē ģitārēt un baurēt tā ka var saprast, kas tā vispār par dziesmu), drīz būs lupatās arī pirksti. ne es protu spēlēt, nedz ikdienā to daru.
bet sajūta laba. tāda galīgi jukusi.

UPD: un tikko man nāca apgaismība, ka ļoti smuku HC koveru tai dziesmai tak ir uztaisījuši Coalition (atrodas tajā splitalbūmā ar Boru). un vispār es miljons gadus neesmu klausījos hārdkōru.