*

īsumā par šodienu:
Brektes izstāde (mazliet negaidīti, bet tiešām patika);
darbiņš;
~15 min ~1,5m attālumā no republikas prezidenta*;
Saniknotās sliekas pirmizrādes furšets;
1 gab alus slēgtā bārā.

*šobrīd Kārklus vēl nav redzējis tikai Lembergs un Kalnmeiers, pārējie ir

neaizgāju uz JRT balli, jo bija slinkums un, kurš gan iet uz darba balli pirmdienas vakarā.
bet psihe ir viltīga, vislaik kaut kur dziļumos klusi sīc, ka es neesmu kaut ko izdarījusi (pareizi), lai gan tam nav nekāda jēdzīga iemesla.

pēkšņi uzkrita uz galvas jaunā Šmita izrāde. attiecīgi es decembrī netieku ne uz vienu lekciju. kas pirms pēdējās sesijas galīgi nav labi.
par godu šiem notikumiem un visiem vēl neuzrakstītajiem studiju darbiem, pēc ilgāka laika pārtraukuma, uzinstelēju HOMM III (kkādu HD versiju, kur viss tāds smuks un gluds izstās, nav pierasti pikseļains).

šodien nosēdēju teātrī no 10:40 - 19:40, ar lietderības koeficientu: 0.

mīļie draugi, es nekad vairs nedzeršu.

visādi citādi vakarnakts jaukākā lieta bija uzkāpt uz Dailes teātra jumta un pēc tam četratā, tumsā dejot uz lielās skatuves Portishead SOS pavadījumā.

tas ir cirks, nevis teātris. man nupat sākās 11. sezona JRT. kad sākās pirmā - visi runāja, ka nākamsezon būs remonts. nu, tā jau runā 10 gadus.

tikko beidzās mana 10. sezona teātrī. tas nekas, ka 2dien vēl izrāde.
klabināt zobus un mīļoties - to es saprotu, pat, ja pati nedaru.

pēdējās pāris dienas bijušas tādas savādas. piemēram, aizvakar no 21:00 - 22:00 bija pēkšņo slikto ziņu stunda. vakar bija ļoti briesmīga darbdiena, toties pēc tam es piedzēros un tresījos (jocīgā kompānijā) pa deju grīdu Kaņepē. kaut kas tāds nebija noticis tik sen, ka man jau bija salicies, ka tas nemaz nav iespējams, pat, ja ļoti gribas. jocīgi, ka man šodien nav paģiru, tikai nāk miegs, jo pirmspusdienā bija jābūt Rīgā.

vēl man liekas dīvaini, ka es drīz dzīvošu Daugavas nepareizajā pusē. tas ir apmēram tikpat dīvaini kā tas, ka pilnīgi visi man zināmie senči un radi ir cēlušies no pareizās Daugavas puses.

tā vispār šovakar Tesiņa Valmiermuižas vēstniecībā, bet es jūsu vietā labāk ietu uz Atitūdēm Spektrālēm un Salt Wound Aptiekā. par sevi man ir aizdomas, ka neiešu nekur.

darbs pie šīs izrādes bija viens no jocīgākajiem manā pieredzē. turklāt, neskaitot to, ka 10 min jāģērbj Jana, man te vairāk sanāk izrāžu vadītājas, ne ģērbējas funkcijas. jocīgi bija arī tas, ka nenotika nekāda savstarpējā apsveikšanās pirmizrādē. pirmo reizi sajutos drusku muļķīgi, nevis tāpēc, ka visi mani ar kaut ko apsveic, bet man nav nekā, ko iedot pretī, bet tāpēc, ka man bija katram pa puķei.

ne čiku, ne grabu, pie algas pielikti 40 eur. ļoti ceru, ka tā nav grāmatvedes kļūda (viņa ar tādām ir iepriekš nereti izcēlusies). bail zvanīt un noskaidrot.

man ļoti, ļoti patīk, ja realizējas kaut kādas dzērumā sarunātas darbības. šīs dienas bija pat divu tādu summa - sākums bija visai sena saruna ar Vladu stāvot rindā uz wc Kaņepē, otrā daļa pagājšnedēļ, arī Kaņepē, bet ne rindā uz wc. rezultātā, ar Vlada gādību, kopā ar diviem gejiem tika apmeklēta Melnā sperma. un tas bija kaut kas ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti! pēdējo reizi man līdzīgas sajūtas bija pēc Ledus un tas bija tik sen, ka gandrīz vairs nav taisnība. es nesaprotu, kas tieši tur notika, bet kaut kas notika un tas bija nenormāli jaudīgi un kaut kādā ziņā atbrīvojoši. Tumšās alejas ar šito salīdzinājumā ir pilnīgs sūds un virspusēja šļupstēšana (man patiesībā nemaz negribas šīs izrādes salīdzināt, bet daudzi to dara, tāpēc pieminu). man liekas kruti arī, ka es gāju kopā ar gejiem un dabūju viņu fīdbeku par to visu.
un tie jaunie aktieri ir totāla bomba (un Vlads viņus pilnīgi noteikti ir garīgi izdrāzis taisot to izrādi). daži no viņiem klanoties reāli raudāja.

pēc spermas man tipa bija pa taisno jāiet uz JRT balli, bet tas pilnīgi nemaz nebija iespējams. nācas iet ar saviem biedriem uz Ozīrisu dzert kafiju (vispār gribējās šnabi, bet man bija pēc tam jāvada mehāniskais transporta līdzeklis) un kavēt balles oficiālās daļas sākumu (kas principā ir labākā pasākuma daļa). un arī tā kafija mani neglāba no pilnīgas klaustrofobijas sajūtas ballītē.

p.s. https://soundcloud.com/raivis-misjuns
p.p.s. šodien sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka es protu parkoties

"Katrs noliedzošais vērtējums šoreiz būtu jāuztver kā augstākā atzinība, jo tie tikai pierāda, ka JRT joprojām ir dzīvs un uzticīgs savam mākslinieciskajam kodam."

/no skatītāju atsauksmēm par Mielastu JRT lapā/

Ir cerība ka mani atbrīvos no šīs izrādes, jo man ir visai ievērojama alerģija no lateksa un te ir daudz lateksa himantijas. Šovakar vēl jāizvelk ar sarkanu un plēkšņainu un sūrstošu ģīmi.

besī, ka man jāstrādā pie izrādes, kurā izmanto dzīvus trušus.
vispār besī, ka izrādē izmanto dzīvus trušus.

Barišņikova neprāts uzņem apgriezienus

šī bija forša nedēļas nogale. vakar bija viese pie zirdziņa - pavizinājām un tad gājām pastaigāties pa Zilajiem kalniem un peldēties. zirdziņš pirmo reizi redzēja kā es peldu - biedrene viņu pieturēja, kamēr es ietesos ūdenī. šams bija šausmās. toties pats pēc tam līda ūdenī krietni entuziastiskāk nekā parasti (parasti ūdens viņu drusku tomēr biedē). tik entuziastiski, ka mājās man nācās iet ar slapjām biksēm, tikai dibens palikās sauss. tas, protams, ir burvīgi, ka 19. septembrī var tā izņemties pa ūdeni, saslapt un vispār nesalt.
šodien savukārt iesākām "draugu pusdienu" riņķi - bijām ciemos uz pusdienām, nelielā izmeklētā kompānijā. nākamreiz laikam jātaisa mums. man jau maļas pa galvu visādas idejas šajā sakarā.

visi šie jaukie notikumi protams notika Farjatjeva fantāziju ēnā, bet šodien beidzot mana divu nedēļu kopdzīve ar Farjatjevu beidzās, tagad kādu brīdi būs miers no darbiņa un varēšu pievērsties skoliņai, kurā līdz šim bijusi iespēja apmeklēt tikai veselas divas lekcijas. tā vispār baigais nogurums un besis sakrājies, bet samērā tālā pārredzamā nākotnē nav paredzēta neviena pilnīgi brīva diena.

( ilustrācijas )

atgriežoties pie tēmas, kas nesen tika cilāta pie unpija - ko cilvēki nes pasniegt uz skatuves - piemēram, ŠO (ja kāds nesaprot, tas ir ļoti smags un neērti pārvietojams veidojums, kuram apakšgalā ir ķiploki, augšgalā vīnogulājzari ar vīnogu ķekariem. īstiem, protams).

vēl tādas interesantas lietas, kas bijušas jāpasniedz uz skatuves ir pasta soma pilna ar alkohola pudelēm un liels maiss ar sēmenēm.

runājot par tuvākās nākotnes plāniem:
5dien ar zirgu piedalīšos kaukādā izrādē Ikšķiles pilsētas svētkos. nekādas kaskadieru būšanas nebūs, mēs tur vnk mēģināsim kādu brīdi labi izskatīties;
6dien man ir komandējums uz festivālu Sansusī Aknīstē ar izrādi Dzeja. man kaukā liekas ka būs forši. vienīgi es tāpēc netieku uz Benu Frostu;
7dien 16:00 mani varēs dzirdēt LR2 raidījumā "Atveriet te dziesma".

pirms gāziena bija tik skābi sērdzeltenpelēkas debesis.

+ pirmais vasaras kurpju noberzums un basām kājām mājupnāciens piedzīvots un pirmā rabarberu plātsmaize uzcepta.
+ un nodzertas bēres izrādei, ar kuru es sāku savu brīnišķo ģērbējas karjeru.

12) šodien aizvietoju ģērbēju 12 krēslu 2. cēlienā. jūs ziniet, ja, ka viņi visi tur rij sēmenes. no visiem stūriem aizskatuvē knikš un knakš un visa grīda ir čumiem klāta;
12.2) tai pašā 12 krēslu ģērbējas aizvietošanas sakarā man bija tas gods nest Krasta dzimumorgānus no 3. uz 2. stāvu;
40) vēl mani šodien beidzot ieslēdza manā kabinetā. nu viņam ir liels ieslēgšanas potenciāls, es vispār brīnos, ka šī ir tikai pirmā reize 9 gadu laikā.

s) katru 6dienas rītu, ejot uz skolu, es kaut kur centrā redzu asiņu peļķes uz ietvēm. visbiežāk Brīvības/Dzirnavu rajonā;
g) šorīt asinīm bija pievienojušās gurķu burkas. posmā no Brīvības/Dzirnavu līdz Mednieku/P.Brieža bija 3 izēstas gurķu burkas. nu tādas, kur marināde un kāds pipargraudiņš vien palicis peldam.

*) pēdējā laikā ir visai izteikta sesijas sajūta;
*) man šodien bija "ēna";
*) šodien apritēja 4 gadi, kopš esmu pazīstama/kopā ar savu zirdziņu.