Ir normāls tikai tad, ja ar šo apzīmē to literatūru, ko kādam var pārdot, pretnostatot tādai, kuru neviens nepirks nekad :))

(Reply to this) (Thread)

Paša vecmāmiņa jau vienmēr nopirks, ja naudiņu iedosi :)

Es domāju to pretnostatīt augsto plauktu literatūrai

(Uzsverot, ka ir iespējams arī vidusceļš/the best of both worlds)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šķiet, ka baisi grūti pretnostatīt šādi, nezinu, Markess, piemēram - augsti plaukti vai tomēr komercliteratūra?

No citas puses - ja pareizi saprotu, ko domā apzīmēt ar komercliteratūru, nav jau nekaas jauns jāizdomā, vārds "lubene" jau sen ir izgudrots:
lubene
1. Lubu literatūra — viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot Markess, imo, ir tas foršais vidusceļš. Bet diezgan noteikti nonācis tur no augšas.

Savukārt "viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības" ir tikai neliela daļa no tā, ko es gribētu definēt kā komercliteratūru. Nu, teiksim, Stīvens Kings, Patriks Rotfuss, Mira Granta, Džiliana Flinna - diezgan droši komercliteratūra tādā ziņā, ka labi pārdodas, bet nekādā gadījumā ne "bez mākslinieciskas vērtības" un pat nav īpaši viegli lasāmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tie tomēr ir divi dažādi iedalījumi. Ir lieteratūra, kas pārdodas labi vai slikti un ir literatūra, kurai ir vai nav mākslinieciskā vērtība, tb, grozi, kā gribi, sanāk vismaz četri iedalījumi:

Lubene, labi pārdodas(Kristi, piemēram)
Literatūra, labi pārdodas(Eko, piemēram)
Lubene, slikti pārdodas(lielākā daļa grāmatu)
Literatūra, slikti pārdodas(hvz, gan jau, ka visa literatūra, ko zinu, pārdodas tomēr labi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No lasītāja viedokļa tas vispār nav tik svarīgi (un es Eko neliktu pie augstajiem plauktiem, btw, bet varbūt tas man tāds personisks kreņķis). A no otras, t.i., rakstītāja puses, LV ir drusku specifiski tas, ka daļai autoru par pārdošanu nav tā jāgrauž nagus kā "komercliteratūrai", jo nauda ta no VKKF.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tas sāls, ka arī viens un tas pats autors var rakstīt gan/gan - tam pašam Eko, piekrītu, "Rozes vārds" vai "Fuko svārsts" nav nekāds īpaši augstais plaukts, kamēr "Bodolīno" vai "Iepriekšējās dienas sala" diezgan droši ir.

Par LV, lai piedod LV autori, kamēr viņu darbs nav iztulkots kādās pāris populārās valodās un šajos populāro valodu tirgos nav sasniedzis kādus nebūt vērā ņemamus rezultātus (kaut vai vienā nedēļā iekļuvis pirktāko jauno grāmatu top 1000 vai vienkārši pieminēts kādās pāris recenzijās), tikmēr šo grāmatu saturs var būt pilnīgi jebkāds, iedalījums ir gaužām vienkāršs "kaktu literatūra".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oj, šī jau ir pavisam cita problēma, kurai ir vismaz 3 citi stāvi (it īpaši mūsdienās, kur tas top 1000 arī ir visai dīvains pasākums - kam tu ticēsi, NYT vai amazon.com?) - un recenzijas arī ir visai dīvains pasāciens.

ņerņerņer, būs acīmredzot jālasa vai nu tas bodolīno, vai tā sala, ņerņerņer.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pr to citu problēmu, protams, piekrītu, tajā skaitā arī par topiem un recenzijām, taču vēl daudz sarežģītāka probēma sniegt kaut cik objektīvu vērtējumu literāram darbam ir mūsu pārdesmit tūkstošu lasītāju sādžā :))

(Reply to this) (Parent)

par salu nez, bet bodolīno ir vienkāršs (ok, vienkārši samuģīts) vēsturisks piedzīvojumu romāns - tīri foršs, bet šmobelus viņš tā nenopelnīs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tīri subjektīvi šķiet, ka "Bodolīno" tomēr ir visnotaļ daudzslāņains un "vēsturisks piedzīvojumu romāns" ir tikai pats, pats augšējais slānis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, uzķeršos: kas bija dziļākajos slāņos? filozofēšana par vēsturi/teoloģiju/filozofiju tomēr bija turpat virspusē un pa lielam žanrā nav nekas svešs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es taču nezinu, kas tur bija, mēģinu turēties pie domas, ka katrs kaut nedaudz sarežģītāks rakstu gabals par pavārgrāmatu(un ne visām!) ir atkarīgs no katra konkrētā lasītāja konkrētajā laika periodā. Man likās daudzslāņains "Bodolīno"(filozofēšana par plūstošo realitāti, ja būsim konkrēti), bet visai plakana tā pati ņemšanās ap Hiperonu, Tev mož būs otrādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) okei okei. plūstošās realitātes jautājums patiešām ir pieskaitāms pie garām palaistiem dziļākajiem slāņiem

(Reply to this) (Parent)

un Kristi ko - ir bez mākslinieciskas vērtības? Mis Mārpla piemēram?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Tīra ražošana. Kvalitatīva, bet ražošana. Tas gan, protams, atkal, kā skatās. Tikpat labi var teikt, ka "Jelgavas keramikas" ražotie suvenīri ir kaut kas ar māksliniecisko vērtību, lai gan apgalvot, ka neviena dizainera klāt tur nav bijis, ari būtu aplami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ražošana - tas ir ja daudz stāstu ar vieniem un tiem pašiem varoņiem? Un tad Konan-Doila Holmsa stāsti arī ir bez mākslinieciskas vērtības?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, raugoties no mūsdienu viedokļa, Doila stāsti par Šerlohu Holmsu vai fantastika ir bez sevišķas mākslinieciskās vērtības, kas nekādā veidā nemazina viņa grandiozo ieguldījumu literatūras(drīzāk sižetu) attīstībā kā tādā un faktu, ka šis pelnīti paliks milzīgiem zelta burtiem ierakstīts vēstures annālēs.

Tajā pašā laikā, salīdzināt viņu ar Kristi vai, nezinu, Čeizu kā ražotājiem, nav īsti korekti, cik tad viņam to stāstu ir - necik.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tu vēl pasaki, ka no mūsdienu viedokļa Leibnics nebija nekāds dižais zinātnieks, pff, padomājies, puse no tā, ko viņš izdomāja, vispār bija glupības, bet funkcijas bērni pamatskolā mācās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā reizi sižeta un stāsta konstrukcijas novitātes ziņā, protams, ka Konana Doila ieguldījums ir milzīgs(pietiek ar pēdējos gados iznākušo kinoindustrijas darbu "par tēmu" skaitu, lai tas pielektu pat tādam muļķim kā man), taču mākslinieciskā vērtība atkal ir kaut kas nedaudz cits, kas tā par māniju, visu allaž jaukt vienā putrā un pēc tam brīnīties, ka grūti ko izmērīt, aprakstīt vai salīdzināt!:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bāc, tad nodefinē, ko tu sauc par māksliniecisko vērtību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Grūti noformulēt, gatava formulējuma man nav, bet brīvā brīdī pie tā apsolos piedomāt:))

Pavisam vienkāršoti - tā ir tā starpība, kas paliek pāri, ja, piemēram, arhitektūrā, no šī atņem šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb no "šitente viskautkas ir sabāzts un baigi smuki izskatās" atņem "šitā ir lieta, kas meiko sensu un kādam varētu noderēt"? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā! Visai precīzi:))

(Reply to this) (Parent)

Kas izturējusi laika un paaudžu gaumes pārbaudi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a.k.a. dead white males? :)

(Reply to this) (Parent)

Vai vēl vienkāršāk - tas jau ir kā salīdzināt Konana Doila "Stāstus par Šerloku Holmsu" un, piemēram, Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēli". Kurš tad gabals krutāks? Krutāks neapšaubāmi sanāk "Stāsti par Šerloku Holmsu", lai arī "Stikla pērlīšu spēle" ir par kārtu mākslinieciski augstvērtīgāks darbs, manuprāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nezinu, nekādu mākslu tur neredzēju, tāda plānā galdiņa urbināšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams! Bet mākslinieciski augstvērtīga, manuprāt:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenoliedzami:D Kurš katrs gan nemāk tik augstvērtīgi urbināt:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kurš māk savu urbināšanu pārdot par nežēlīgu kāpostu un sarīkot pokeru un prostitūtas, vai kaut ko tamlīdzīgu, e?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Jēzus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

!:D

(Reply to this) (Parent)

Nu lūk, nu lūk, pirmais viņš bija, jā, bet vai tāpēc uzreiz Literatūra?

Aber tautā vienkārši iegājies, ka viss, kas vecs, tas akurāt labs, un štrunts par to, ka tāda Sophie Hannah, manuprāt, norok veco labo Agati visos punktos. Bet Agate ir žanra klasika un iepūš, un viss. Pie kam, kas svarīgi Sofija pelna (blaukš un automātiski komerc-), kamēr Agate sen jau beigta, nu un no komerciālā viedokļa tas viņai ir ārkārtīgi neizdevīgi, piekritīsiet.

Tāpat kā ej tu kādam iestāsti, ka Mocarts tāds sava laika Džastins Bībers vien bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja par komerciālo, starp citu, tad Kristi ta beigta, bet viņas mantinieki gan dzīvi:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet jaunu Dižpārdokli-ta neuzrakstīs, nelasīsim ziņas par to, kā jaunais Kristi romāns pusgada laikā izdots 30 zināmās un 4 nezināmās pasaules valodās.

(Reply to this) (Parent)

Kristi vismaz divas reizes totāli uzspridzināja detektīva žanru (ar desmit maziem nēģerēniem un to gabalu, kur stāstītājs izrādījās slepkava), tā ka es nesteigtos viņu ielikt pie tīras ražošanas.

(Reply to this) (Parent)

O, izklausās baisi mietpilsoniski. Bet kādi nu kuram uzskati. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es, mietpilsonis būdams, klāju vaļā savu priekšstatu, neturi savu noslēpumā, bliez ārā!:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eko nav māksla lielākā mērā kā kristi.
par lubeni nenosauktu ne vienu, ne otru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un ko nosauktu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mm, man kā joku uzdāvināja, kad biju slimnīcā pirms kāda laba laika, ja nemaldos, turpat slimnīcas teritorijā nopirktu krievu grāmatiņu par varonīgu Krievijas karavīru, šķiet, Čečenijā, no sērijas "Mūsu varonīgais akmenscietais varonis". Tā bija totāla lubene.

(Reply to this) (Parent)

(Un, papildinot, lai neliktos, ka tas viss ir pa žanriem: Ursula le Gvina, Mārgareta Atvuda (Kura Neraksta SF, Tas Nekas Ka Viss Ko Viņa Raksta Ir SF), Dens Simonss = totāli augstā literatūra, tas nekas, ka labi lasās un ir pārdodami)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atkal jau, nozares ietvaros, Ursula le Gvina ir stipri vairāk komercliteratūra labā nozīmē par Denu Simonsu(neko nejaucu, tas ir kungs ar ņemtni ap Hiperioniem?), kamēr "augstie plaukti" vairāk sanāk Simonsam tomēr, manuprāt. Par Margaretu Atvudu - var, protams, šo pieskaitīt SF, tad tajā pašā katlā iet arī Vonnegūts un Sorokins, piemēram, bet mēs ne jau par to:)), bet par to, ka labi pārdodas vai nu ļoti kvalitatīvas, vai nu labi izreklamētas preces, vai nu preces ar abām šīm pazīmēm un, ja lubene ir kvalitatīva un labi pārdodas tieši tālab, tad viņas vispārcilvēcīgā vērtība neapšaubāmi ir daudz lielāka par kādu citu darbu, kura māksliniecisko supervērtību un ģenialitāti varbūt vēl kāds bez autora mammas sapratīs tikai pēc pārsimts gadiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a par ko Vonnegūtu ne pie SF? :)
http://www.tor.com/blogs/2013/09/banned-books-week-vonnegut-slaughterhouse-five

bet par to pārdošanos, es nezinu, man šķiet, ka tā tomēr ir kombinācija no ļoti daudziem elementiem, un salikt kvalitāte=pārdošanas dati ir tā baigi brutāli.

(Yeah, es zinu, ka runāju pati sev pretī, bet then again tāpēc jau es ņurdēju par terminu "komerciālā literatūra" kā neadekvātu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārstāvu tos vecūkšņus, kuri SF tomēr(bieži vien nesekmīgi gan) mēģina kaut kā nošķirt no vienkārša F bez jabkāda S, jo tad SF žanrs paliek pārāk izplūdis, tad jau tur pilnībā iederas ne tikai teju vai viss Murakami, bet arī Anna Brigadere :))

Par brutalitāti arī piekrītu, protams, bet tas ir vismaz kaut kāds izmērāms un ticams parametrs, nav jau pilnīgi nevienas citas iespējas kā izmērīt - tās pašas literatūras balvas arī sanāk tāds apšaubāms pasākums kaut kadas kvalitātes mērīšanai tā vienkāršā iemesla pēc, ka katrs vērtētājs var izlasīt tik daudz grāmatu, cik var un ne vairāk, līdz ar to tomēr lielo skaitļu princips vismaz kaut cik strādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vonnegūts ir sf arī pēc vecūkšņu interpetācijas, tur ir s daļa kā reiz tik, cik vajag, viens ticamības lēciens. Kaķa šūpulis kaut vai.

(Reply to this) (Parent)

pag, Simonss toč ir Tik Kruts? būs jāpabīda uz augšu lasāmajā sarakstā.

(un Atvudai ir daudz ne-SF gabalu + tas raksts, kurā viņa paskaidro, ka neraksta SF bija uzpūsts. pagājušogad izlasīju viņas grāmatu par SF, kur viņa pati bija pielikusi pāris savus gabalus piemēram)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Simonss ir literatūrzinātnieks. Tas gan Hyperionā, gan Illium spiežas cauri pa visām malām. Viņa zinātnes daļa žanra nosaukumā ir literatūra :)
Turpinājumi gan ir problemātiskāki, jo īpaši Illium gadījumā.

(Reply to this) (Parent)

da nu labi Patriks Rotfuss. piekrītu, ka ne vienmēr ir viegli lasāms (tā uz sitienu nevaru atcerēties citu autoru, pie kura būtu atgadījies uztaisīt burtisku facepalm, labi ka pa brillēm netrāpīju - un šādi atgadījumi apgrūtina lasīšanu, kas ir tas ir), bet māksliniecisku vērtību tajā atkritumā gan kaut kā, jāatzīst, palaidu garām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas Rotfusam _nav_ viegli lasāms?

Nopietns jautājums, ja kas.

Man viņš likās šī brīža komercliteratūras visspilgtākais paraugs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Teorētiski The Slow Regard of Silent Things esot dīvainākāks, bet es to gabalu izlasīju megatempā, apraudājos un padomāju "nu re, es taču jau pirms tam redzēju, ka viņš ir lielisks rakstnieks"

*that said, mani totāli pārsteidz cilvēki, kas neģībst no viņa postmodernās "šis ir stāsts par stāstu, kas tiek stāstīts ar konkrētiem mērķiem un konkrētu auditoriju, un es esmu pat tik meta, ka esmu gatavs stāsta laikā atklāt, kā es apjāju auditoriju" pieejas :) Bet then again, es jau neesmu pārāk kompleksa būtne, man šādas lietas liekas diezgan ōsom

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Post ASOIAF ērā ir kāds seriālais fantasy, kas to nedara?
Nē, varbūt man selection bias ļoti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh? Es nerunāju par 'autora' zīmēšanos 'lasītāja' priekšā, bet gan par to, ka Name of the Wind ir stāsts stāstā, kas izmanto visas šīs struktūras iespējas [nu labi, šur tur arī mīnusus, kas mani reāli besī] un to visu kā reiz ar minimālu ceturtās sienas nojaukšanu (t.i., lai arī es apzinos, ka šis ir stāsts, man nav jāapzinās, ka šī ir tikai grāmata, ko es lasu).

Bet nu saki, ja visi tā dara, un atsaucies uz konkrētiem tekstiem.

(Reply to this) (Parent)

nenē, to nevieglo lasīšanu es tiešām domāju tikai minētajā facepalmošanas kontekstā - respektīvi, brīžiem sevi jāpiespiež to stulbumu izturēt vēl tālāk. valoda un rakstīšanas maniere, par spīti visiem "omg es esmu TIK DZIĻŠ!!!" momentiem, jāatzīst, ir diezgan raita.

(Reply to this) (Parent)