Pārstāvu tos vecūkšņus, kuri SF tomēr(bieži vien nesekmīgi gan) mēģina kaut kā nošķirt no vienkārša F bez jabkāda S, jo tad SF žanrs paliek pārāk izplūdis, tad jau tur pilnībā iederas ne tikai teju vai viss Murakami, bet arī Anna Brigadere :))

Par brutalitāti arī piekrītu, protams, bet tas ir vismaz kaut kāds izmērāms un ticams parametrs, nav jau pilnīgi nevienas citas iespējas kā izmērīt - tās pašas literatūras balvas arī sanāk tāds apšaubāms pasākums kaut kadas kvalitātes mērīšanai tā vienkāršā iemesla pēc, ka katrs vērtētājs var izlasīt tik daudz grāmatu, cik var un ne vairāk, līdz ar to tomēr lielo skaitļu princips vismaz kaut cik strādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vonnegūts ir sf arī pēc vecūkšņu interpetācijas, tur ir s daļa kā reiz tik, cik vajag, viens ticamības lēciens. Kaķa šūpulis kaut vai.

(Reply to this) (Parent)