Nu, tie tomēr ir divi dažādi iedalījumi. Ir lieteratūra, kas pārdodas labi vai slikti un ir literatūra, kurai ir vai nav mākslinieciskā vērtība, tb, grozi, kā gribi, sanāk vismaz četri iedalījumi:

Lubene, labi pārdodas(Kristi, piemēram)
Literatūra, labi pārdodas(Eko, piemēram)
Lubene, slikti pārdodas(lielākā daļa grāmatu)
Literatūra, slikti pārdodas(hvz, gan jau, ka visa literatūra, ko zinu, pārdodas tomēr labi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No lasītāja viedokļa tas vispār nav tik svarīgi (un es Eko neliktu pie augstajiem plauktiem, btw, bet varbūt tas man tāds personisks kreņķis). A no otras, t.i., rakstītāja puses, LV ir drusku specifiski tas, ka daļai autoru par pārdošanu nav tā jāgrauž nagus kā "komercliteratūrai", jo nauda ta no VKKF.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tas sāls, ka arī viens un tas pats autors var rakstīt gan/gan - tam pašam Eko, piekrītu, "Rozes vārds" vai "Fuko svārsts" nav nekāds īpaši augstais plaukts, kamēr "Bodolīno" vai "Iepriekšējās dienas sala" diezgan droši ir.

Par LV, lai piedod LV autori, kamēr viņu darbs nav iztulkots kādās pāris populārās valodās un šajos populāro valodu tirgos nav sasniedzis kādus nebūt vērā ņemamus rezultātus (kaut vai vienā nedēļā iekļuvis pirktāko jauno grāmatu top 1000 vai vienkārši pieminēts kādās pāris recenzijās), tikmēr šo grāmatu saturs var būt pilnīgi jebkāds, iedalījums ir gaužām vienkāršs "kaktu literatūra".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oj, šī jau ir pavisam cita problēma, kurai ir vismaz 3 citi stāvi (it īpaši mūsdienās, kur tas top 1000 arī ir visai dīvains pasākums - kam tu ticēsi, NYT vai amazon.com?) - un recenzijas arī ir visai dīvains pasāciens.

ņerņerņer, būs acīmredzot jālasa vai nu tas bodolīno, vai tā sala, ņerņerņer.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pr to citu problēmu, protams, piekrītu, tajā skaitā arī par topiem un recenzijām, taču vēl daudz sarežģītāka probēma sniegt kaut cik objektīvu vērtējumu literāram darbam ir mūsu pārdesmit tūkstošu lasītāju sādžā :))

(Reply to this) (Parent)

par salu nez, bet bodolīno ir vienkāršs (ok, vienkārši samuģīts) vēsturisks piedzīvojumu romāns - tīri foršs, bet šmobelus viņš tā nenopelnīs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tīri subjektīvi šķiet, ka "Bodolīno" tomēr ir visnotaļ daudzslāņains un "vēsturisks piedzīvojumu romāns" ir tikai pats, pats augšējais slānis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, uzķeršos: kas bija dziļākajos slāņos? filozofēšana par vēsturi/teoloģiju/filozofiju tomēr bija turpat virspusē un pa lielam žanrā nav nekas svešs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es taču nezinu, kas tur bija, mēģinu turēties pie domas, ka katrs kaut nedaudz sarežģītāks rakstu gabals par pavārgrāmatu(un ne visām!) ir atkarīgs no katra konkrētā lasītāja konkrētajā laika periodā. Man likās daudzslāņains "Bodolīno"(filozofēšana par plūstošo realitāti, ja būsim konkrēti), bet visai plakana tā pati ņemšanās ap Hiperonu, Tev mož būs otrādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) okei okei. plūstošās realitātes jautājums patiešām ir pieskaitāms pie garām palaistiem dziļākajiem slāņiem

(Reply to this) (Parent)

un Kristi ko - ir bez mākslinieciskas vērtības? Mis Mārpla piemēram?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Tīra ražošana. Kvalitatīva, bet ražošana. Tas gan, protams, atkal, kā skatās. Tikpat labi var teikt, ka "Jelgavas keramikas" ražotie suvenīri ir kaut kas ar māksliniecisko vērtību, lai gan apgalvot, ka neviena dizainera klāt tur nav bijis, ari būtu aplami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ražošana - tas ir ja daudz stāstu ar vieniem un tiem pašiem varoņiem? Un tad Konan-Doila Holmsa stāsti arī ir bez mākslinieciskas vērtības?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, raugoties no mūsdienu viedokļa, Doila stāsti par Šerlohu Holmsu vai fantastika ir bez sevišķas mākslinieciskās vērtības, kas nekādā veidā nemazina viņa grandiozo ieguldījumu literatūras(drīzāk sižetu) attīstībā kā tādā un faktu, ka šis pelnīti paliks milzīgiem zelta burtiem ierakstīts vēstures annālēs.

Tajā pašā laikā, salīdzināt viņu ar Kristi vai, nezinu, Čeizu kā ražotājiem, nav īsti korekti, cik tad viņam to stāstu ir - necik.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tu vēl pasaki, ka no mūsdienu viedokļa Leibnics nebija nekāds dižais zinātnieks, pff, padomājies, puse no tā, ko viņš izdomāja, vispār bija glupības, bet funkcijas bērni pamatskolā mācās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā reizi sižeta un stāsta konstrukcijas novitātes ziņā, protams, ka Konana Doila ieguldījums ir milzīgs(pietiek ar pēdējos gados iznākušo kinoindustrijas darbu "par tēmu" skaitu, lai tas pielektu pat tādam muļķim kā man), taču mākslinieciskā vērtība atkal ir kaut kas nedaudz cits, kas tā par māniju, visu allaž jaukt vienā putrā un pēc tam brīnīties, ka grūti ko izmērīt, aprakstīt vai salīdzināt!:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bāc, tad nodefinē, ko tu sauc par māksliniecisko vērtību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Grūti noformulēt, gatava formulējuma man nav, bet brīvā brīdī pie tā apsolos piedomāt:))

Pavisam vienkāršoti - tā ir tā starpība, kas paliek pāri, ja, piemēram, arhitektūrā, no šī atņem šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb no "šitente viskautkas ir sabāzts un baigi smuki izskatās" atņem "šitā ir lieta, kas meiko sensu un kādam varētu noderēt"? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā! Visai precīzi:))

(Reply to this) (Parent)

Kas izturējusi laika un paaudžu gaumes pārbaudi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a.k.a. dead white males? :)

(Reply to this) (Parent)

Vai vēl vienkāršāk - tas jau ir kā salīdzināt Konana Doila "Stāstus par Šerloku Holmsu" un, piemēram, Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēli". Kurš tad gabals krutāks? Krutāks neapšaubāmi sanāk "Stāsti par Šerloku Holmsu", lai arī "Stikla pērlīšu spēle" ir par kārtu mākslinieciski augstvērtīgāks darbs, manuprāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nezinu, nekādu mākslu tur neredzēju, tāda plānā galdiņa urbināšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams! Bet mākslinieciski augstvērtīga, manuprāt:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenoliedzami:D Kurš katrs gan nemāk tik augstvērtīgi urbināt:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kurš māk savu urbināšanu pārdot par nežēlīgu kāpostu un sarīkot pokeru un prostitūtas, vai kaut ko tamlīdzīgu, e?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Jēzus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

!:D

(Reply to this) (Parent)

Nu lūk, nu lūk, pirmais viņš bija, jā, bet vai tāpēc uzreiz Literatūra?

Aber tautā vienkārši iegājies, ka viss, kas vecs, tas akurāt labs, un štrunts par to, ka tāda Sophie Hannah, manuprāt, norok veco labo Agati visos punktos. Bet Agate ir žanra klasika un iepūš, un viss. Pie kam, kas svarīgi Sofija pelna (blaukš un automātiski komerc-), kamēr Agate sen jau beigta, nu un no komerciālā viedokļa tas viņai ir ārkārtīgi neizdevīgi, piekritīsiet.

Tāpat kā ej tu kādam iestāsti, ka Mocarts tāds sava laika Džastins Bībers vien bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja par komerciālo, starp citu, tad Kristi ta beigta, bet viņas mantinieki gan dzīvi:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet jaunu Dižpārdokli-ta neuzrakstīs, nelasīsim ziņas par to, kā jaunais Kristi romāns pusgada laikā izdots 30 zināmās un 4 nezināmās pasaules valodās.

(Reply to this) (Parent)

Kristi vismaz divas reizes totāli uzspridzināja detektīva žanru (ar desmit maziem nēģerēniem un to gabalu, kur stāstītājs izrādījās slepkava), tā ka es nesteigtos viņu ielikt pie tīras ražošanas.

(Reply to this) (Parent)

O, izklausās baisi mietpilsoniski. Bet kādi nu kuram uzskati. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es, mietpilsonis būdams, klāju vaļā savu priekšstatu, neturi savu noslēpumā, bliez ārā!:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eko nav māksla lielākā mērā kā kristi.
par lubeni nenosauktu ne vienu, ne otru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un ko nosauktu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mm, man kā joku uzdāvināja, kad biju slimnīcā pirms kāda laba laika, ja nemaldos, turpat slimnīcas teritorijā nopirktu krievu grāmatiņu par varonīgu Krievijas karavīru, šķiet, Čečenijā, no sērijas "Mūsu varonīgais akmenscietais varonis". Tā bija totāla lubene.

(Reply to this) (Parent)