Februāris 5., 2015
| 14:19
|
Comments:
da nu labi Patriks Rotfuss. piekrītu, ka ne vienmēr ir viegli lasāms (tā uz sitienu nevaru atcerēties citu autoru, pie kura būtu atgadījies uztaisīt burtisku facepalm, labi ka pa brillēm netrāpīju - un šādi atgadījumi apgrūtina lasīšanu, kas ir tas ir), bet māksliniecisku vērtību tajā atkritumā gan kaut kā, jāatzīst, palaidu garām.
Kas Rotfusam _nav_ viegli lasāms?
Nopietns jautājums, ja kas.
Man viņš likās šī brīža komercliteratūras visspilgtākais paraugs.
Teorētiski The Slow Regard of Silent Things esot dīvainākāks, bet es to gabalu izlasīju megatempā, apraudājos un padomāju "nu re, es taču jau pirms tam redzēju, ka viņš ir lielisks rakstnieks"
*that said, mani totāli pārsteidz cilvēki, kas neģībst no viņa postmodernās "šis ir stāsts par stāstu, kas tiek stāstīts ar konkrētiem mērķiem un konkrētu auditoriju, un es esmu pat tik meta, ka esmu gatavs stāsta laikā atklāt, kā es apjāju auditoriju" pieejas :) Bet then again, es jau neesmu pārāk kompleksa būtne, man šādas lietas liekas diezgan ōsom
Post ASOIAF ērā ir kāds seriālais fantasy, kas to nedara? Nē, varbūt man selection bias ļoti.
Eh? Es nerunāju par 'autora' zīmēšanos 'lasītāja' priekšā, bet gan par to, ka Name of the Wind ir stāsts stāstā, kas izmanto visas šīs struktūras iespējas [nu labi, šur tur arī mīnusus, kas mani reāli besī] un to visu kā reiz ar minimālu ceturtās sienas nojaukšanu (t.i., lai arī es apzinos, ka šis ir stāsts, man nav jāapzinās, ka šī ir tikai grāmata, ko es lasu).
Bet nu saki, ja visi tā dara, un atsaucies uz konkrētiem tekstiem.
nenē, to nevieglo lasīšanu es tiešām domāju tikai minētajā facepalmošanas kontekstā - respektīvi, brīžiem sevi jāpiespiež to stulbumu izturēt vēl tālāk. valoda un rakstīšanas maniere, par spīti visiem "omg es esmu TIK DZIĻŠ!!!" momentiem, jāatzīst, ir diezgan raita. |
|
|
|
Sviesta Ciba |