gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-02-18 10:16:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Marksisms, visi tā paveidi, nav politiska ideoloģija. Lai kaut kas būtu ideoloģija, tai jāmeiko sensu kaut vai kādā šaurā kontekstā. Sarkano 'idejas' satur vienīgi korodīvas un destruktīvas tendences. Kreisums ir deformētu, disfunkcionālu smadzeņu pazīme, kolektīva slimiba, kas mēdz piemeklēt dekadentas civilizācijas un neizbēgami beidzas ar to pilnīgu kolapsu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]saturday
2018-02-18 10:23 (saite)
kurus tu Latvijā sauktu par marksistiem? :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 10:53 (saite)
Piemēram, daudzus jaunos "māksliniekus" no LMA var saukt par marksistiem, liela daļa RSU soc.zin. mācībspēku ir marksisti, liela daļa "radošās inteliģences" ir ar marksistiskām novirzēm, satoristi ir marksistiski, atsevišķi NVO ir marksistiskas ievirzes.

Principā, visi tie, kam sociālais taisnīgums ir kā kolektīvs imperatīvs, kā priekšā visam pārējam vajadzētu piekāpties, ir marksisti, uz kuru sirdsapziņas un ētiskās apziņas gulstas pāri par 100 miljoniem nomērdētu dvēseļu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saturday
2018-02-18 12:13 (saite)
ko tu tādā gadījumā saproti ar "marksims"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 14:24 (saite)
Šķiru cīņa, antikapitālisms, materiālisms, egalitārisms, buržuāziskās moralitātes kritika, vienlīdzība svarīgāka par brīvību, sociālās attiecības kā varas attiecības, lielāka valsts iejaukšanās ekonomikā un visos procesos, internacionālisma primāts utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:38 (saite)
2 lietas no šī saraksta ir konstruktīvas
- materiālisms ( jo tas vnk ir kā pasaule pastāv)
- internacionālisma primāts - jo cilvēce ir viena

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 14:40 (saite)
Paldies, Markss arī savu pozīciju uzskatīja par fantastiski zinātnisku un lietu reālajā dabā balstītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:41 (saite)
Nu un tā arī ir, viņa teksti it par to kā darbojas ekonomika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 14:46 (saite)
Viņa teiksti ir pseidozinātnisks ramblings. Nav brīnums, ka tev patīk. Nesaprotu kā tu vēl neesi apdedzinājis sevi ar kaut kādām skābēm vai sadzēries ko indīgu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:50 (saite)
bļaļ [nopūta] paskaidroju sīkāk. Es nesaku ka marksam visur ir tipa taisnība. Tāpat kā viduslaiku dabas zinātniekiem daudz kur nebija taisnība. Paskaties 15, 16, 17 gs bioloģijas tekstus piemēram. Cilvēki pēta lietas, uzzina jaunas. Markss rakstīja par ekonomiku kā šams to savā laikā saprata. Mēs tagad [iespējams] saprotam vairāk un labāk.

koroče ar šito atšķiras zinātne no reliģijas.

Zinātne - izlasam tekstu, padomājam, piekasamies, rokam tālāk.
Reliģija - izlasam tekstu, sajūsminamies, noliekam tekstu uz altāra un pielūdzam.

ja kāds tur to marksu pielūdz un uzskata par 100% patiesību tad tā ir fucking reliģija un case closed.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:05 (saite)
Es tikai norādu, ka Marksa darbība nav vērtējama kā zinātne pat viņa laikmeta kontekstā. Tā ir beletristika. Nezinu no kurienes tu esi rāvis, ka viņš būtu bijis kompetents ekonomists. Varbūt samulsināja vārdu salikums "zinātniskais komunisms"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:10 (saite)
Priekšstats, ka ``kapitālu`` paši ekonomisti uzskata par savam laikam korektu ekonomikas analīzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:24 (saite)
Analīze varbūt arī puslīdz korekta, bet secinājumi un piedāvājumi - pilnīgs sviests. Pie tam pat bez sekojoša empīriska apstiprinājuma loģiski domājošiem cilvēkiem tas liktos sviests.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 19:10 (saite)
Jau kopš 19. visi saprātīgie ekonomisti ir apšaubījuši vienu no centrālajām "Kapitāla" tēzēm, "zero-sum game" ideju, ka, ja kāds ir bagātnieks, ja kādam kapitāla ir vairāk, tas nepieciešami nozīmē, ka kādam citam tādēļ ir proporcionāli mazāk - ka kāds vinnē uz cita zaudējuma rēķina. Visa turpmākā ekonomikas un kapitālisma attīstība vēl 19.gs. nogales ietvaros ir kliedzošs šīs twisted tēzes atspēkojums - ja reiz runājam par ekonomiku kā zinātni, nevis ticības dogmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 19:05 (saite)
Kā nedarbojas ekonomika un sociālās attiecības, jebšu kā šaurs ar visu neapmierinātu marginālu intelektuāļu loks gribētu, lai tā strādātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:36 (saite)
o, krišjānis jau sacer denunciācijas :)

/Principā, visi tie, kam sociālais taisnīgums ir kā kolektīvs imperatīvs, kā priekšā visam pārējam vajadzētu piekāpties, ir marksisti, uz kuru sirdsapziņas un ētiskās apziņas gulstas pāri par 100 miljoniem nomērdētu dvēseļu. /

okej. Tikai tas pats attiecas arī uz tādu jēdzienu kā ``dieva vārds``. Nomainam, ieliekam:


Principā, visi tie, kam dieva vārds ir kā kolektīvs imperatīvs, kā priekšā visam pārējam vajadzētu piekāpties, ir fundamentālisti, uz kuru sirdsapziņas un ētiskās apziņas gulstas pāri par 100 miljoniem nomērdētu dvēseļu.

secinājums:

Par ``sociālo taisnīgumu`` tas tā arī iespējams ir, šitie ir jauns fundiju paveids, bet krišjānis ir klasisks fundijs līdz ar to tādā pašā krāsā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 14:42 (saite)
Mēs taču šorbīd te runājam par marksismu nevis tavu kārtējo reliģisko lietu misreprezentāciju un mazinformētību un sofistiku?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:44 (saite)
Jā, es tikai parādīju analoģijas un secināju ka tas ko jūs saucat par sjw un kultūrmakrsismu ir metastāze no reliģijas, iespējams, protestantisma. Konkrēti visas šīs permanentās vainas apziņas, upura loma, ;etiskā signalizēšana, baru veidošana uz šādas signalizēšanas bāzes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 14:48 (saite)
Jā, mēs zinām, ka domāšana nav tava stiprā puse, bet paldies, ka atgādināji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:51 (saite)
mēģini labāk, ir jau vēls, pohām vajadzētu būt garām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:01 (saite)
Un kāpēc kādam būtu jāmēģina kaut ko labāk pret tavu tīnisko butthurtu saistībā ar reliģijām? Reliģiju var kritizēt arī intelektuāli (piemēram Nīče) un var riet šarikovu līmenī. Tavējais līmenis ir otrais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:04 (saite)
Es te pat nekritizēju, es te tikai norādu ka pēc būtības tas ko kritizē krišjānis un tas par ko sajūsminās ( un kam tic) krišjānis būtībā ir viena un tā paša sļegka atšķirīgas izpausmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:11 (saite)
To neapstiprina šo ideoloģiju track recordi. Tā ir tukša retorika.
(jā jā, krusta kari un ikvizīcija blā blā - prajehaļi - pirmais pamatā laba lieta, otrais - margināls fenomens uz kopējās vēstures fona)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:16 (saite)
Tur ir interesanta nianse. Klasisās rkb inkvizīcijas (spāņu un pāvesta) bija apmēram tas pats kas gestapo un NKVD, parastas politiskas slepenpolicijas ar reliģiskām iezīmēm, bet pamatā tur viss bija par politiku. Genocīdu sarīkoja protestanti. Nu tb inkvizīcijas ir apmēram totalitārisms parastais ar visām attiec. iezīmēm - ziņotāji, aģenti, psiopi utt. Protestantu izpildīšanās ir līdzīga Mao kultūras revolūcijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:30 (saite)
Visi sūdi pamatā ir par politiku, taču ir specifiskas idejas, kas vienkārši nevar nenovest pie genocīdiem un totalitārisma. Kristietība nav starp tām, bet marksisms ir. Tas pēc savas būtības ir antihumāns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:36 (saite)
Vot es neesmu pārliecināts, ka kristietība nav starp tām :)[track recordi un tml]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:51 (saite)
Tā korelēja ar izcilāko civilizāciju pasaules vēsturē, tāpēc jā, es teiktu, ka track records gana labs, tikmēr marksisma triumfs nebeidz un nebeidz korelēt ar ellišķīgām sūdu bedrēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:55 (saite)
Nu vispār ar izcilāko civilizāciju pasaules vēsturē korelē kristietības norieta sākums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 16:22 (saite)
Ļoti smieklīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-02-18 17:12 (saite)
Nē nu kā smejies, reālu "krutāka par visām citām" statusu sasniedza kkur 18tā gadsimta beigās ar industriālo revolūciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 19:26 (saite)
Jo tam bija ielikts labs pamats. Pie tam šis ir tīri materiālistisks vērtējums reign of quantity mērcē. Ražošanas apjomi nav vienīgais kritērijs. Līdz ar industriālismu parādījās arī problēmas un visas toksiskās ideoloģijas, kas novedušas pie groteskākajiem un necilvēcīgākajiem procesiem mūsu vēsturē arī sāka parādīties ap šo pašu laiku. Tehnoloģiskas advances ne mazākajā mērā nevairoja viedumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 22:02 (saite)
/un visas toksiskās ideoloģijas, /

Nea monoteisms ir kudī senāks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 22:21 (saite)
Atpūties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 19:46 (saite)
Ne gluži. Tieši kristīgā civilizācija, nevis kāda cita, 15.-17. gs sāka attīstīt dabaszinātnes, kuģot pa visu pasauli, kartēt to, dibināt kolonijas visur utml. Kas savukārt balstījās viduslaiku universitāšu tīklā/sistēmā un augstajā līmenī - unparalleled literally everywhere else.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-02-18 20:49 (saite)
Kolonijas gan ir vairāk politikas kā tehnoloģijas jautājums. Ķīniešu un arābu flotes un kartes tajā laikā vismaz sasniedza, ja ne pārsniedza eiropiešu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 20:54 (saite)
Es jau neesmu kaut kāds prātu izkūkojis redukcionists un materiālists, lai visu sasniegumu un jēgas vērto reducētu līdz tehnoloģijai, Eiropas izcilība ir un bija arī politiskās institūcijās un domā.
Sūds tās arābu un ķīniešu flotes un kolonijas SALĪDZINĀJUMĀ ar eiropiešiem vien bija. Īstenībā arī arābu "zelta laikmets" viduslaikos tāds surogāta un senāku eiropiešu mantojums vien ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 22:02 (saite)
politiskas institūcijas arī ir tehnoloģija, sabiedrības organizēšanas un vadīšanas teh.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 22:19 (saite)
Jā un reliģijas vienmēr bijušas šo tehnoloģiju pamatā. Kristietība izrādījās viena no efektīvākajām, vismaz Rietumu kontekstā (nedomāju, ka šeit labi strādātu hinduisms vai daoisms - reliģijas ir rasiālas). Šādas atziņas pauž pat sekulāri reliģiju pētnieki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 22:35 (saite)
Nu un vienkāršākas/ efektīvākas tehnoloģijas bez reliģijām - kāpēc ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]axsys
2018-02-18 22:36 (saite)
Nē, tu esi prātu izkūkojis džīzasfrīks, kas ir stipri sliktāk. Man arī patīk Eiropa un tās kultūra (tas nekas, ka uz dažām no tās parādībām es gribu skatīties tikai kā muzeja apmeklētājs, muzeji arī ir laba lieta) bet tava "psrs ir ziloņu dzimtene" retorika ir grūti pateikt, bērnišķīgi naiva vai vnk stulba. Sāksim kaut vai ar to, ka lepnā vientulībā mēs joprojām skaitītu ar romiešu cipariem un tālāk par parastajiem daļskaitļiem tikuši nebūtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 23:05 (saite)
Par ko tu vispār muldi? Vēlreiz atgādināšu, ka reliģiju loma sabiedrību un civilizāciju kohēzijā un morālajā koherencē atzīst pat nereliģiozi autori. Tikai minoritāte agresīvu antiteistu tic mītam par to kā, ja nebūtu to vai citu reliģisku tradīciju, mēs tagad dzīvotu ateistiskā utopijā un borozģītu liela teātra jumu. Ir neiespējami pateikt tieši kāda būtu Eiropa bez kristietības, bet nepastāv labu argumentu pret tās praktisko noderīgumu. Nepastāv nekādu evidenču par alternatīviem taimlainiem, kur antiteisti rullē, bet ir virkne šithoulu piemēri. Mēģinājums kaut kā atdalīt Eiropas kultūru no christiendoma ir tizls vēstures revizionisms.
Kāds tam visam sakars ar lepnu vientulību? Eiropa nekad nav bijusi izolacioniska? Un kāpēc nebūtu tikuši? Tik pat labi to pašu var teikt par arābiem, kas kopēja zināšanas no indiešiem un persiešiem. Fakts, ka baznīca bija universitāšu kurators arī vienmēr tiek nievīgi nonivelēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:17 (saite)
Nu un also modernie sjw, leftisti utt [pagaidām] nav sarīkojuši neko raganju medībām līdzīgu, tā ka pēc track recordiem tie paši protestanti šamos pārsit.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-02-18 17:13 (saite)
Tbh, mūsdienu kristieši jau arī nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 19:11 (saite)
Jā, es arī redzu analoģijas starp Staļina un Hitlera ūsām, tās ir metastāze no 19. uzspīlētajām švītu ūsām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2018-02-18 10:55 (saite)
Latvieši ir līdzskrējēju tautiņa ar pārāk zemu pašvērtējumu, tāpēc starp mums nav daudz ievērojamu cilvēku nevienā aspektā, tajā skaitā negatīvā. Tiesa, ir pietiekami daudz imitatoru un roklaižu, kas akli kopē Rietumu lielkungu retoriku. Tipiski piemēri būtu tādi kā Nils Muižnieks starp amatpersonām vai "žurnālists" Kārlis Streips. Cilvēki ar zemu intelektu un vāju gribu, kas uzvedās kā labi uzdresēti šuneļi un teicami kopīpeisto visādus CNN un Washingto Post iecienītos talking pointus. Starp intelektuāliem cilvēkiem Latvijā imo kreiso ir maz tā pat kā pārējā post-padomijā, jo welp, gudri cilvēki atcerās/saprot pie kā noved sarkanās idejas un ar kādām metodēm operē to aģenti. Rietumos šāds 'awareness' un pieredze nav, tāpēc vidusmēra cilvēki daudz vieglāk pavelkas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 11:02 (saite)
Nu jā, vēl tas ko kriš saka par t.s. nu-intelektuāļiem. Cilvēki ar low Wisdom, bet pietiekami high INT statiem, lai iegūtu formālu izglītību, kas vajadzīga, lai strādātu medijos vai dažādos bogus akadēmijas laukos aļa sociālās zinātnes vai piedalītos kādās ES sponsorētās nevalstiskās organizācijās pārsvarā ir laba mīkla noderīgiem idiotiem, kas bez šaubīšanās izpilda Eiropas augsto kungu pavēles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saturday
2018-02-18 12:15 (saite)
un kā tas viņus padara par marksistiem? kas tiek saprasts ar šo jēdzienu? Es redzu, ka tu tā dēvē liberāļus — kāds sakars?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 12:33 (saite)
Es pats esmu liberālis. Kāpēc, lai es citus liberāļus dēvētu par marksistiem. Šajā gadījumā, protams, neiet runa par ražošanas līdzekļu pareizu sadali, bet t.s. kultūrmarksismu, kura mērķis ir devalvēt un erodēt visu, kas skaitās status quo jeb tradicionālas vērtības. Tb, tie principi, uz kuriem balstījusies jebkura sekmīga civilizācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saturday
2018-02-18 12:39 (saite)
un kuras vērtības ir tās tradicionālas, kas tiek grautas?
es piekrītu, ka var pastāvēt universālas vērtības, kas mijušās cauri visos laikos viscaur cilvēcei, — par to ir runājis, piemēram, Jesaja Berlins, kurš, cita starpā, asi kritizēja morālo relatīvismu. Viņa piedāvājums ir "vērtību plurālisms", kurā līdzās pastāv daudz vērtību, bet kuras nevar starpā samērot/salīdzināt.
Tā "kultūrmarksisma" birka ir bērnišķīgs bubulis, ar kuru birkas piekārēji cenšas ielikt oponentu sevis paša izdomātos rāmjos, kuri neatbilst realitātei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 12:57 (saite)
Muļķības. Tā ir pilnīgi reāla lieta un šo ideoloģiju bīdītāji nebūt nav slēpuši savus nolūkus. Pieļauju, ka ir tik daudz noderīgu idiotu, kuru dēļ rodas iespaids, ka ideoloģija ir laba, jo viņi taču ir well meaning cilvēki, kas cīnās par taisnīgumu n shit, bet vairums šo cilvēku ir tādi paši smadzeņskalošanas produkti kā sovoka artefakti, kas vēl ar vien uzskata, ka Staļins bija labs cilvēks. Enivej, neredzu jēgu pārstāstīt lietas, kuras citi krietni gudrāki cilvēki ir teikuši pirms manis. Vari iejūtūbēt kaut vai tā paša Pītersona komentārus par postmodernisma un marksisma ietekmi uz akadēmiju un nu jau arī likumdošanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saturday
2018-02-18 12:59 (saite)
pag pag, Nils Muižnieks un Kārlis Streips uzskata, ka Staļins bija labs cilvēks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 13:29 (saite)
Cik tev gadu? Tu runā kā cilvēks, kam abstraktā domāšana ir pusaudža vecumā vai centies par tādu izlikties. Es runāju par ideoloģiju, kuras produkcijai ir vēsturiski labi dokumentēts gala produkts - asiņaini totalitāri režīmi. Tu domā, ka cilvēki, kas cēla komunismu PSRS, Ķīnā un citur uzskatīja sevi par tirāniem un ļauniem cilvēkiem, kas grib mest savus politiskos oponentus gulagā? Nebūt nē. Taču toksiska ideoloģija ar laiku rada 'sistēmu', no kuras ir ļoti grūti atbrīvoties, kad tā kļuvusi par defolto modus operandi un tāpēc jābūt ļoti modriem, lai nepieļautu šādas sistēmas izveidi jau pašos aizmetņos. Piemēram Pītersona gadījumā tā bija darīšana ar Kanādas likumdevēju vēlmi kontrolēt cilvēku runu, lietojot likuma varu, lai sodītu cilvēkus par 'nepreizrunu'. Pats par sevi tas likumiņš nav nekas īpašs, skars ļoti maz cilvēku un vismaz pagaidām vairums tiesnešu visdrīzāk to nemaz nepielietos ar pilnu spēku, bet mums ir darīšana ar šāda veida likumu un tradīciju normalizēšanu, kas ir t.s. slidenā nogāze vai lēni vārītā varde. Vispirms pieņem vienu likumiņu. Tad otru. Tad ievieš 'vieglu' cenzūru tam un tam mīļā miera labad utt. Un ar laiku tu pēkšņi attopies, ka tevi var sodīt, atlaist, kaut kā citādi izčakarēt tikai tāpēc, ka neepaud pareizu viedokli, nerunā politkorektas lietas. Palasi ko Orvels rakstījis par kreiso totalitārismu. Viņš labi apraksta kā šādas sistēmas operē un kas ļauj tām izveidoties. Muižniek un streipi atklāti negrib Staļinu, bet viņi ir pasīvi eneibleri šādu sistēmu iespejamībā, jo uzskata politkorektumu un ķeksīšus pareizībā par svarīgāku lietu, nekā patiesība. PSRS ne velti mēdz saukt arī par melu impēriju. Cilvēki meloja sev un viens otram, jo bez tā draudēja nāves briesmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saturday
2018-02-18 13:35 (saite)
Jā, slidenā nogāze patiešām — bet slidenā nogāze kā neformālās loģikas argumentācijas kļūda, ko tu pieļauj.

Kanāda grib nākt pretī cilvēkiem, kas nepiekrīt tradiconālām dzimumlomām (bināram dalījumam), un tu no tā izsecini, ka, nu, totalitārisms tuvojas! Par kādu "patiesību" tu vispār runā? Vai "patiesība" ir tavi aizspriedumos un naidā balstītie priekšstati par to, kāda ir pasaule?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 13:47 (saite)
Šajā lietā pretenzija nav pret cilvēkiem, viņu orientācijām un tajā kā viņi sevi redz zem šīs saules, bet valsts vēlmei kontrolēt cilvēku runu ar sodu likumu palīdzību. Tas ir kā minimums viegls autoritārisms 101 un mēs labi zinām, ka autoritārismam ir tendencē pieņemties gravitātē, ja to laikus neaptur.
Cilvēki, kas nepiekrīt tradicionāliem uzskatiem jau tā pat drīkst paust un dzīvot saskaņā ar saviem uzskatiem. Bet šeit ir mēģinājums citiem cilvēkiem uzspiest šos pašus uzskatus ar regulēta speech code palīdzību, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība. Un tas viss, lai apmierinātu ļoti marginālu minoritāti, kas nebūt nav solidāra savos viedokļos par šo lēmumu. No tā es un daudzi citi secina, ka motivācija šādiem lēmumiem nebūt nav kaut kāds uķi-puķi taisnīgums, bet cilvēku radināšana pie cenzūras, t.s. overtona loga bīdīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2018-02-18 13:53 (saite)
Nevis nākt pretī, bet piespiest citus bez ierunām sekot viņu fantāzijām.

Un par loģikas kļūdām runājot – vairumā gadījumu aizrādīt uz tām nav diez ko noderīgi, jo reālā dzīve ir daudz sarežģītāka. Šeit ir sīkāk par to pastāstīts: https://maartenboudry.blogspot.co.uk/2017/06/the-fallacy-fork-why-its-time-to-get.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 14:28 (saite)
Vārda brīvības ierobežošana, runas kontrole, speciālu komiteju norīkošana, permanentā aizvainojuma/resentimenta polittehnoloģiska atbalstīšana un kultivēšana I R totalitārisms, nevis nākšana pretī. Viņu tiesības jau aizstāv esošie likumi un cilvēktiesību pakete.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:42 (saite)
/Vārda brīvības ierobežošana, runas kontrole, speciālu komiteju norīkošana,/

Precīzi tas ar ko nodarbojas t.s. tradicionālo vērtību aizstāvji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 14:51 (saite)
Lai nekādu vērtību aizstāvji nevarētu abjūzot savu varu mums ir tādas lietas kā demokrātija un klasiskais liberālisms, kas nosaka valsts varas robežās un indivīdu brīvības. Tas ir tieši tas, ko Kanādā u.c. valstīs šobrīd cenšas deformēt, maskējot aiz labskanīgiem lozungiem kā sociālais taisnīgums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:53 (saite)
Nu značit tas `sociālais taisnīgums`` ir wrong un turpat kur ``revolucionārā sirdsapziņa``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-02-18 17:14 (saite)
Tā jau arī ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 19:40 (saite)
Ja kaut kur tā dara, tad stulbi, viņi iešauj sev kājā. Bet tu laikam biji domājis džihādistus. Bet, piemēram, ja mērķis ir valsts pastāvēšanas turpināšanās, tad, protams, var ierobežot dažādas tiesības, taču tam ir jābūt labi pamatotam un tas ne obligāti ir saistīts ar kādu politisko flangu. Šķiet, cara valsts savulaik, arī papētot kriminālsodamības, attiecībā pret sociālistiem un anarhistiem ir bijusi pārāk liberāla.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 14:31 (saite)
Es teiktu, ka kultūrmarksisms ir nevis bubulis, bet gana jauks, racionāls, orientēties palīdzošs un raksturojošs lietussarga jēdziens, zem kura palikt Frankfurtes skolu, Adorno-Markūzi, Delēzu, poststrukturālismu, Fuko, Deridā, Žižeku un Batleri. Līdzīga veida jumta jēdziens kā "relatīvisms" vai "britu fenomenālisms".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-02-18 14:34 (saite)
Gana jauks jēdziens, as in, lieliski izsaka visiem minētajiem kopīgo un ar ko atšķiras no citām ievirzēm. Par kultūrmarksisma jēdzienu degunu parasti jauc paši kultūrmarksisti vai neinformēti viņu apoloģēti, kuriem patīk slēpt pēdas vai marksisma piesaukšana sagādā raizes, jo sordsapziņa taču signalizē, ka plain marxism ir kaut kas vēsturiski kompromitēts. Pat Korbins sevi nesauc par marksistu (viņa tuvākie biedri gan), taču darbības, balsojumi un viedokļi taču runā paši par sevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]h_h
2018-02-18 13:23 (saite)
Lai izšķirtu liberālismu no marksisma, ir būtiski ņemt vērā, ka Markss pats ir kritizējis liberālismu, un viņa kritika ir atstājusi iespaidu uz tālāko liberālisma attīstību, un varētu teikt, ka mūsdienās liberālismu mēdz izprast kā jau zināmus marksisma elementus ietverošu. Ja sākumā liberālisma ideja bija balstīta idejā par tiesībām uz brīvību - dari, ko vēlies, tikai neierobežo citu brīvību, tad Marksa kritika bija tāda, ka šis princips patiesībā nenodrošina visiem brīvību, jo cilvēki jau sākotnēji atrodas nevienlīdzīgās pozīcijās. Princips "dari savu un netraucē citus" patiesībā tikai padziļina plaisu starp cilvēkiem un kultivē egoismu. Marksistiskais elements liberālismā parādās uzskatā, ka valstij ir ne tikai jānodrošina, lai pilsoņi neierobežo cits cita brīvību negatīvā veidā, bet arī aktīvi jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un jānovērš nevienlīdzības cēloņi. Īsti nezinu, kā šajā stāstā ierakstās Berlins, bet palicis prātā, ka viņš bija aktīvs negatīvās brīvības aizstāvis, un pozitīvo brīvību skatīja ar aizdomām tieši totalitārisma iespējas dēļ.

Nez kāpēc šķiet, ka termins "kultūrmarksisms" tiek izmantots tikai un vienīgi kā pejoratīvs, lai gan tas nebūt nešķiet tik nepiemērots, lai raksturotu noteikta veida teorijas. Piemēram, Antonio Gramšči teoriju, kurš radīja kultūras hegemonijas jeb dominances ideju, kas patiesībā ir balstīta marksismā, bet nav attiecināma tikai uz ekonomiku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 13:40 (saite)
Jā, ir interesanti, ka cilvēki, kuri atbalsta daudzas Frankfurtes skolas idejas kaut kā kaunas no tā, ka viņiem piekarina marksismu un cenšas to noraidīt kā raitwingeru lamuvārdu/konspirāciju. Frankfurtieši taču tik tiešām bija full-blown marksisti, kuriem nācās pamest savas dzimtenes un doties uz ASV tieši savu politisko uzskatu dēļ pēc tam, kad 20ā gadsimta pirmajā pusē daudz kur Eiropā pie varas nāca patiesi ekstrēmi raitwingeri. 'Kultūr' vārdā tiek lietots, lai norādītu viņu fokusu uz kulturālu revolūciju ekonomiskās vietā (jo visi sen sapratuši, ka kapitālisms, protams, ir sūdīgs, bet nekā labāka par to nav).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-02-18 14:39 (saite)
Nju un kādi tad ir šo ``augsto kungu`` īstie mērķi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 14:57 (saite)
Es jau OPā norādīju, ka uzskatu to par smadzeņu korozijas sekām. Kādi ir šo procesu cēloņi man nav īsti skaidri. Laikam entropijas fenomens eksistē arī kultūras/civilizācijas kontekstā un agri vai vēlu cilvēki kaut kādā formā sajūk prātā vai degradējas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:03 (saite)
okej pieņemsim šo par hipotēzi. Tad kas būtu jādara lai šādu degradāciju apturētu/ apvērstu? Izglītība, tas skaidrs. Pietiek vai vēl kas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:07 (saite)
Tieši izglītotajiem ir tendence pavilkties dažādu bs ideoloģiju virzienos, tā kā nē, tas nav pat ne tuvu risinājumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-02-18 15:12 (saite)
a piekasīties visādām bs ideoloģijām, tb kritiskā domāšana - tas ir no kurienes tad?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-02-18 15:33 (saite)
Principā kā viens tā otrs ir intelektuāļu lauks. Parastais plebs ir pasažieri, bet tīri common sense ziņā dažādu utopistu un fantazmagorisku ideālistu starp prastajiem ļaudīm ir mazāk, jo viņiem nav tik daudz laika dročīt smadzenes ar nepraktiskām lietām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?