Lai izšķirtu liberālismu no marksisma, ir būtiski ņemt vērā, ka Markss pats ir kritizējis liberālismu, un viņa kritika ir atstājusi iespaidu uz tālāko liberālisma attīstību, un varētu teikt, ka mūsdienās liberālismu mēdz izprast kā jau zināmus marksisma elementus ietverošu. Ja sākumā liberālisma ideja bija balstīta idejā par tiesībām uz brīvību - dari, ko vēlies, tikai neierobežo citu brīvību, tad Marksa kritika bija tāda, ka šis princips patiesībā nenodrošina visiem brīvību, jo cilvēki jau sākotnēji atrodas nevienlīdzīgās pozīcijās. Princips "dari savu un netraucē citus" patiesībā tikai padziļina plaisu starp cilvēkiem un kultivē egoismu. Marksistiskais elements liberālismā parādās uzskatā, ka valstij ir ne tikai jānodrošina, lai pilsoņi neierobežo cits cita brīvību negatīvā veidā, bet arī aktīvi jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un jānovērš nevienlīdzības cēloņi. Īsti nezinu, kā šajā stāstā ierakstās Berlins, bet palicis prātā, ka viņš bija aktīvs negatīvās brīvības aizstāvis, un pozitīvo brīvību skatīja ar aizdomām tieši totalitārisma iespējas dēļ.

Nez kāpēc šķiet, ka termins "kultūrmarksisms" tiek izmantots tikai un vienīgi kā pejoratīvs, lai gan tas nebūt nešķiet tik nepiemērots, lai raksturotu noteikta veida teorijas. Piemēram, Antonio Gramšči teoriju, kurš radīja kultūras hegemonijas jeb dominances ideju, kas patiesībā ir balstīta marksismā, bet nav attiecināma tikai uz ekonomiku.