cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2013-02-14 16:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:religion

Raksts par reliģiju Satori.lv izmanto šauru un politizētu reliģijas jēdzienu. Reliģija, kā to apraksta un pret ko iestājas autors, ir aiz garīgas prakses maskēti  politiskie priekšnosacījumi. Bet ironiskā kārtā, šāds raksts, kas noteiktu ideālu vārdā ir 'pret' tādu reliģiju, veido un papildina noteiktu reliģijas politikas diskursu. Reliģijas politika ir saistoša tiem, kas savu mērķu sasniegšanai izmanto cilvēku, sociālo grupu, populāciju reliģiozitāti. Raksts šajā kontekstā atspoguļo to šīs politikas spektra pusi, kam pretējs ir reliģiskais fundamentālisms. Arī raksta autors izmanto reliģiozitāti, lai advancētu sev raksturīgus uzskatus un noteiktus politiskus mērķus.
Šāds reliģijas skatījums saistībā ar cilvēktiesībām, protams, rietumu izpratnē, ir neizbēgami etnocentrisks. Cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas ar tādiem jēdzieniem kā cilvēks, persona, sabiedrība. Šie jēdzieni ir kulturāli relatīvi. Runāt par bērnu tiesībām it īpaši un ar tik plašu tvērienu, aptverot dāžādas kultūras un sabiedrības zem esencializētas reliģijas izpratnes, nozīmē ignorēt sociālkulturālo daudzveidību. Ar šo īso komentāru es vēlos pateikt, ka jautājums ir komplicētāks, ka reliģija, reliģiozitāte un garīgums nav viens un tas pats, bet cilvēktiesības un tās pavadošā sociālpolitika ir jāvērtē kritiski, nepieņemot universālu labklājības mērauklu kā objektīvu sociālo faktu.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]slikts
2013-02-14 19:45 (saite)
kā ir jāvērtē pārgudra spriedelēšana?

(Atbildēt uz šo)


[info]thel
2013-02-14 19:48 (saite)
Tajā rakstā man daudzas nostādnes nav īsti pieņemamas, piem., kad runa ir par morālo atziņu redukcionismu, kā arī tik tiešām izmantotie jēdzieni ir ļoti plaši un nenoteikti.

Tomēr es esmu raksta pusē, ja runa ir par tā virsmērķi. Proti, mēģinājumā norādīt, ka reliģijā balstīti priekšstati var arī nebūt apriori autoritatīvi un patiesi. Tas nozīmētu publisko diskusiju sekularizāciju. (Negribētos arī iekrist otrā grāvī - scientismā) Protams, es šaubos, vai kādreiz nonāksim Hābermāsa utopijā par racionālo komunikāciju. Taču šādi varētu mazināt vienas salīdzinoši skaļas grupas hegemoniju. Latvijas gadījumā būtu runa nevis par ierindas kristiešiem, bet dīvaino kristīgā nacionālisma himēru.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-02-14 20:00 (saite)
Vēlams, lai šāds raksts rezultējas auglīgā diskusijā un kā ierosinātājs tas viennozīmīgi darbojas, ievadot ateisma pamatargumentus.
Bet ir arī vajadzīgs plašāks skatījums uz reliģiju, kā dažāda veida dzīvotu realitāti, nevis kā artefaktu, ko, pieliekot spēku, var vienkārši pārtaisīt. Vispārināšana šeit ir neauglīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nulle
2013-02-14 20:10 (saite)
"Tomēr es esmu raksta pusē, ja runa ir par tā virsmērķi. Proti, mēģinājumā norādīt, ka reliģijā balstīti priekšstati var arī nebūt apriori autoritatīvi un patiesi. Tas nozīmētu publisko diskusiju sekularizāciju. (Negribētos arī iekrist otrā grāvī - scientismā) Protams, es šaubos, vai kādreiz nonāksim Hābermāsa utopijā par racionālo komunikāciju. Taču šādi varētu mazināt vienas salīdzinoši skaļas grupas hegemoniju. Latvijas gadījumā būtu runa nevis par ierindas kristiešiem, bet dīvaino kristīgā nacionālisma himēru."

Spēcīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2013-02-14 22:14 (saite)
Ok, bet, ja ticīgam cilvēkam nāktos nešaubīgi atzīt, ka "reliģijā balstīti priekšstati var arī nebūt apriori autoritatīvi un patiesi" , tad par īsteni ticīgu cilvēku viņu nevarētu uzskatīt. Proti, šis izteikums un blakus nolikts izteikums "Dievs ir mīlestība/patiesība, utt" , īsti neiet kopā, ir pretrunīgi. Un ticīgā cilvēka dzīvē un viņa bērnu audzināšanā kā likumu un dogmu iekļaujot tādu kā bloksposteni, pieturas punktu, melno avi, izņēmumu kā "reliģijā balstīti priekšstati var arī nebūt apriori autoritatīvi un patiesi" - proti, šo spriedumu, iekļaujot pārējā ticības/ticējumu (beliefs) spriedumu sistēmā, mauprāt, notiek iejaukšanās personas tiesībās uz ticības (pārliecības) brīvību, jo ar šādu blakus spriedumu tiek mazināta, nedaudz apgriezta, reducēta un ierobežota indivīda reliģiskā pārliecība.
Izeju, iespējams, varētu meklēt tādā kā paradoksālā momentā, ka "reliģijā balstīti priekšstati var arī nebūt apriori autoritatīvi un patiesi" pastāvētu cilvēka/sabiedrības laicīgajā, sekulārajā telpā, bet "Dievs ir patiesība, utml" pastāvētu sakrālajā sfērā. Bet arī tas īsti nedarbojas, jo ticīgam cilvēkam sakrālais caurstrāvo profāno.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-02-14 22:46 (saite)
Vēsture rāda, ka ticībā balstīti priekšstati par realitāti utt. mainās un pielāgojās, piem.: http://en.wikipedia.org/wiki/Religious_interpretations_of_the_Big_Bang_theory
Tāpat kā pierādījums ideju un pārliecību mainībai ir dažāda veida sinkrētisms, šeit būtu interesanti piesaukt: http://en.wikipedia.org/wiki/Christian_atheism

Turklāt, ikdienā cilvēki, ticīgi, vai nē, mēdz būt izvēlīgi savos morāles spriedumos, pamatojumos utt., ar ētiku tiek vestas kontekstuālas sarunas, ja labpatīk. Tas ir drīzāk izņēmums, ja kāds dzīvo zem dogmu diktāta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2013-02-14 23:58 (saite)
Būtu interesantāk papētīt, cik ļoti kaut vai tas pats Big Bang theory izriet tieši no kristīgās dogmātikas kultūrslāņa, nevis otrādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-02-15 00:29 (saite)
Un? Faktiski tas nozīmētu, ka par zinātni vai tās teorijām mēs runājam no konstruktīvistu pozīcijām. Nē, man nav īpašas iebildes pret šādu pozīciju un tā zinātnes filozofu vidū ir visnotaļ izplatīta. Tomēr tas nekādā veidā nepierāda, ka kristīgā dogmatika ir intuitīvi tvērusi zinātnisku patiesību, bet tikai triviālu tēzi, ka ārpuszinātniski apsvērumi ietekmē mūsu pasaules uzskatu. (Līdzīgi, piem., F. Kermode uzrādīja kritīgās apokaliptiskās domāšanas ietekmi uz literāru darbu struktūru.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kirkegors
2013-02-15 00:50 (saite)
Joks jau tāds, ka to pētot, varētu paskatīties, cik ļoti pats notion par 'zinātnisku patiesību' nāk no reliģiskā/kristīgā bekgraunda. Par to, ka Zinātniskā Patiesība neradās tukšā vietā, no nekā. Tā nav antitēze, tā drīzāk ir sintēze.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-02-15 01:01 (saite)
Scientia etimoloģiski nozīmē zināšanas.

Ne vairāk ne mazāk. Taču šaubos, vai dogmatikai bija īpaša loma, kad dabas filozofija transformējās par zinātni (pēc 17.gs...).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-02-15 01:07 (saite)
+ 5.min meklēšana OED uzrāda: 1812 H. Davy Elements Chem. Philos. 2 Analogy confirmed by experiment becomes Scientific truth.

I.e. acīmredzams, ka jēdziens 'zinātniskā patiesība' ir saistīts ar eksperimentālo metodi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kirkegors
2013-02-15 01:09 (saite)
Nu, spekulēju, bet fakts, ka 'modernās zinātnes' un metodes nosacītie tēvi jeb celmlauži (Ņūtons, Paskāls, Galilejs, Koperniks, Keplers, Dekarts, Spinoza, Leibnics, Bēkons (arī pirms tam - Aristotelis), utt) bija dziļi reliģiozi cilvēki, manuprāt, nevar palikt nepamanīts un pilnīgi izsvītrots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-02-15 01:35 (saite)
Tas tiesa, ka Dievs viņiem lielā mērā bija pašsaprotamība. Tāds laiks. Tomēr tā ir tagad viena no historiogrāfijas diskusijām, cik lielā mērā ir attaisnojams retrospektīvi piemērot mūsu priekšstatus par zinātni uz pagātni un vai tās aktivitātes vispār vajadzētu saukt par zinātni? Piem., Dž. Bruno aktivitāte bija cieši saistīta ar hermētisma tradīciju (par to ir F. Jeitsas klasiska grāmata), Keplers meklēja atbildes platonismā utt. Maģija spēlēja visnotaļ lielu lomu. Turklāt, piem., nemaz nebija pašsaprotami, ka matemātika kaut ko spēj skaidrot par pasauli. Tās metodes, ko mēs tagad uzskatītu par empīriskas zinātnes sastāvdaļu, nāca no dabaszinātnisku grāmatu ilustrētāju puses utt. Īsumā, zinātne mūsdienu izpratnē radās +/- pāris gadsimtus pēc t.s. "zinātniskās revolūcijas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2013-02-14 19:54 (saite)
cilvēktiesības un tās pavadošā sociālpolitika ir jāvērtē kritiski
-----------
tas arī tiek vērtēts kritiski
sanāk jau, ka reliģiju un tās adeptus nezkāpēc nevar vērtēt kritiski, jo aizskar jutas un apgāna raxtus

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-02-14 20:11 (saite)
Kritika vienas idejas vārdā, kas adresēta pret citu, ir aprobežota, to var precīzāk dēvēt par kritizēšanu. Ir vēlama kritika kā iespēju un ierobežojumu analīze.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2013-02-14 20:31 (saite)
"Reliģija ir aiz garīgas prakses maskēti politiskie priekšnosacījumi."

Es varētu apgalvot, ka tā ir tīri laba definīcija vairumā gadījumu :) t.i., reliģiska prakse, meditācija utml. ir blakusefekts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2013-02-14 20:33 (saite)
Protams, arī pret-reliģiska nostāja var būt politiska

https://en.wikipedia.org/wiki/Religion_in_Albania#Communist_Albania

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-02-14 20:40 (saite)
Tāpat kā starp-reliģiskas nostājas, kā, piemēram, Javas salā - http://www.economist.com/node/13403153

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]garamgajejs
2013-02-14 20:46 (saite)
Jā, šādā kontekstā reliģiska prakse, kā meditācijas, lūgšanas un dažādas rituālas darbības ir process, kas noteiktu politiku naturalizē un "ķermenisko".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]garamgajejs
2013-02-25 16:27 (saite)
Upd.: http://satori.lv/raksts/5368/Arturs_Logins/Religija__izveles_prieksmets%3F

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?