cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2013-02-14 16:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:religion

Raksts par reliģiju Satori.lv izmanto šauru un politizētu reliģijas jēdzienu. Reliģija, kā to apraksta un pret ko iestājas autors, ir aiz garīgas prakses maskēti  politiskie priekšnosacījumi. Bet ironiskā kārtā, šāds raksts, kas noteiktu ideālu vārdā ir 'pret' tādu reliģiju, veido un papildina noteiktu reliģijas politikas diskursu. Reliģijas politika ir saistoša tiem, kas savu mērķu sasniegšanai izmanto cilvēku, sociālo grupu, populāciju reliģiozitāti. Raksts šajā kontekstā atspoguļo to šīs politikas spektra pusi, kam pretējs ir reliģiskais fundamentālisms. Arī raksta autors izmanto reliģiozitāti, lai advancētu sev raksturīgus uzskatus un noteiktus politiskus mērķus.
Šāds reliģijas skatījums saistībā ar cilvēktiesībām, protams, rietumu izpratnē, ir neizbēgami etnocentrisks. Cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas ar tādiem jēdzieniem kā cilvēks, persona, sabiedrība. Šie jēdzieni ir kulturāli relatīvi. Runāt par bērnu tiesībām it īpaši un ar tik plašu tvērienu, aptverot dāžādas kultūras un sabiedrības zem esencializētas reliģijas izpratnes, nozīmē ignorēt sociālkulturālo daudzveidību. Ar šo īso komentāru es vēlos pateikt, ka jautājums ir komplicētāks, ka reliģija, reliģiozitāte un garīgums nav viens un tas pats, bet cilvēktiesības un tās pavadošā sociālpolitika ir jāvērtē kritiski, nepieņemot universālu labklājības mērauklu kā objektīvu sociālo faktu.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]thel
2013-02-15 01:01 (saite)
Scientia etimoloģiski nozīmē zināšanas.

Ne vairāk ne mazāk. Taču šaubos, vai dogmatikai bija īpaša loma, kad dabas filozofija transformējās par zinātni (pēc 17.gs...).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-02-15 01:07 (saite)
+ 5.min meklēšana OED uzrāda: 1812 H. Davy Elements Chem. Philos. 2 Analogy confirmed by experiment becomes Scientific truth.

I.e. acīmredzams, ka jēdziens 'zinātniskā patiesība' ir saistīts ar eksperimentālo metodi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kirkegors
2013-02-15 01:09 (saite)
Nu, spekulēju, bet fakts, ka 'modernās zinātnes' un metodes nosacītie tēvi jeb celmlauži (Ņūtons, Paskāls, Galilejs, Koperniks, Keplers, Dekarts, Spinoza, Leibnics, Bēkons (arī pirms tam - Aristotelis), utt) bija dziļi reliģiozi cilvēki, manuprāt, nevar palikt nepamanīts un pilnīgi izsvītrots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-02-15 01:35 (saite)
Tas tiesa, ka Dievs viņiem lielā mērā bija pašsaprotamība. Tāds laiks. Tomēr tā ir tagad viena no historiogrāfijas diskusijām, cik lielā mērā ir attaisnojams retrospektīvi piemērot mūsu priekšstatus par zinātni uz pagātni un vai tās aktivitātes vispār vajadzētu saukt par zinātni? Piem., Dž. Bruno aktivitāte bija cieši saistīta ar hermētisma tradīciju (par to ir F. Jeitsas klasiska grāmata), Keplers meklēja atbildes platonismā utt. Maģija spēlēja visnotaļ lielu lomu. Turklāt, piem., nemaz nebija pašsaprotami, ka matemātika kaut ko spēj skaidrot par pasauli. Tās metodes, ko mēs tagad uzskatītu par empīriskas zinātnes sastāvdaļu, nāca no dabaszinātnisku grāmatu ilustrētāju puses utt. Īsumā, zinātne mūsdienu izpratnē radās +/- pāris gadsimtus pēc t.s. "zinātniskās revolūcijas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?