http://www.brainpickings.org/index.php/2014/08/21/leo-tolstoy-gandhi-letter-to-a-hindu/

http://www.nytimes.com/2014/07/10/opinion/nicholas-kristof-religious-freedom-in-peril.html

http://en.wikipedia.org/wiki/Chrislam

Dievs, cars, žīdmasoni, tēvija, miers, predestinācija - http://www.youtube.com/watch?v=qFdZXWcRqW4

http://www.irinnews.org/report/99987/islamic-law-and-the-rules-of-war

"Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, informē Latvijas Romas Katoļu Baznīcas informācijas centrs." - apollo.lv

There is no law banning pictures of pigs in Malaysia - a secular country with many faiths - but local media are careful not to offend Muslims who make up two-thirds of the country's 28 million people, the Malay Mail says. - BBC

Zbigņevs Stankevičs: "Ungārijas konstitūcija aizsargā un novērtē mākslinieku un zinātnieku ieguldījumu, viņu izpausmes brīvību. Pie katras Eiropas nācijas tradīcijām pieder arī dziļa kultūras un Baznīcas mijiedarbība un šī saikne bija īpaši cieša Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Kopīgam labumam ir vajadzīgas savstarpējas attiecības starp sabiedrības locekļiem, kas prasa cilvēku zināšanu dažādu līmeņu integrāciju. Arī šodien nenovērtējami liels ir nācijas intelektuāļu, kultūras un zinātnes jomā strādājošo ieguldījums valsts attīstībā. Taču vienlaikus mākslas uzdevums caur tās sniegtajiem instrumentiem ir cilvēkam atklāt Patiesību un atainot Skaisto. Ja tāda nav mākslas virzība, ja tā aizēno Patiesību, tad tā arī pamazām degradē indivīdu un sabiedrību kopumā.

Ungāru konstitūcija, tāpat kā Latvijas Satversme, nosaka, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas. Ungāri pasaka - valstij un Baznīcai kopā ir jāstrādā sabiedrības labumam. Protams, Baznīca neuzskata, ka tās uzdevums būtu piedāvāt tehniskus risinājumus, tie ir attiecīgo valsts institūciju kompetencē. Līdzīgā kārtā valstij ir jārespektē specifiskā Baznīcas misija - sludināt Kristus vēsti, veidojot cilvēka un nācijas sirdsapziņu. Tāpēc, kalpojot vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, Baznīcai un valstij ir morāls pienākums risināt savstarpēju dialogu un līdzdarboties sabiedrības labuma dēļ."

http://www.catholic.lv/main.php?parent=4602

Zīmīgi, ka "konstitūcija aizsargā un novērtē mākslinieku un zinātnieku ieguldījumu, viņu izpausmes brīvību". Vai nevajadzētu šo brīvību garantēt? Aizsargāt un novērtēt jēdzieniski satur iespējamību kaut ko arī neaizsargāt un nenovērtēt.

Fraja nodomi ir labi un viņa iniciatīva ir nepieciešama. Pēdējā divsēriju raidījumā Stephen Fry: Out There viņš pievēršas seksuālās orientācijas jautājumiem globāli - salīdzinošā mērogā. Viņš apceļo Brazīliju, Ugandu, Krieviju, Indiju un salīdzina situāciju diskriminācijas, likumdošanas, tolerances utml. jautājumos. Uzteicama ir Fraja uzņēmība tikties ar šo valstu vadošajiem, vai arī sabiedrībā zināmākajiem pretiniekiem vienlīdzīgu tiesību piešķiršanai, vai antidiskriminācijas likumdosānas nodrošināšanai seksuālo minoritāšu grupām. Tāda uzņēmība robežojās ar izklaides piedāvājumu. Raidījuma formāts, diemžēl, neatļauj Frajam iedziļināties jautājumos un problēmu sazarojumos, tāpēc kopumā iespaids ir visnotaļ virspusējs. Iespējams, ka tas arī ir šo programmu pamata mērķis - pievērst uzmanību. Padziļināti to var un spēj darīt arī citi. Tomēr, skatoties sadaļu par Indiju, pamanīju kādu nevēlamu efektu, ko Frajs pats, iespējams, nemaz neievēroja. Tas sākās stāstā par jaunu indiešu geju, kurš džīvo ar vecākiem un vecmammu, viss kārtībā un tā tālāk. Un, kad Frajs jautāja, vai vecāki neiebilst pret to, vai var atvest draugu mājās, jaunais cilveks atbildēja, ka nē, neiebilsot - tikai, lai tas draugs būtu brahmanis un ārsts, vai jurists. Un ko Frajs smaidīja platu smaidu un teica, ka tad jau viss kārtībā, viss labi. Vēl vairāk - ceļojuma beigās, sakot īsu runu kādā progresīvā Bombejas geju klubā, viņš uzsvēra, ka tas esot visbalansētākais viedoklis, kādu viņš ir dzirdējis pēdējā laikā - klātesošie kā plaukstošas vidusšķiras pārstāvji, kuru vecāki ir priecīgi arī ar atvasēm gejiem, ja vien tiem ir partneri, kas ir izglītoti dakteri utt. Žēl, ka Frajs nepamanīja, kā cenšoties izskaust vienu netaisnību, viņš veicina citu, ne mazāk vardarbīgu, t.i. kastu diskrimināciju.

"[Scott Atran] firmly positions himself within a neo-Darwinian framework, but equally firmly distances himself from the militant atheists associated with that intellectual tendency. Religion bonds groups together and this, he says, provides crucial adaptive advantage in the long history of human evolution. The first part of this claim will be familiar to anyone with nodding acquaintance of Durkheim’s Elementary Forms of the Religious Life. The second part would be more striking if we could think of examples of human societies without either religion, or religion-like structures of ritual and value, and having identified a suitable example then found ways to trace its evolutionarily ordained decline and fall. In the absence of such examples the appeal to natural selection begins to look somewhat tautological. “Islamic terrorism” is not the product of a tightly-knit, hierarchically structured organization with a master-plan for world domination. Rather we are confronted with local clusters of enthusiasts, usually in tightly bound networks of kinship and friendship."

Talking to the Enemy

Malala Yousafzai addresses UN

A scientist and non-believer, de Waal isn't saying here that religion is required for human morality, only that the two have been entwined throughout human history. Since I have wearied of the Richard Dawkins school of religion-bashing, in which belief is equated with dim-wittedness, I can only applaud de Waal's approach, as when he writes, "The enemy of science is not religion. Religion comes in endless shapes and forms ... . The true enemy is the substitution of thought, reflection, and curiosity with dogma."

- Frans de Waal's Bottom-Up Morality: We're Not Good Because Of God

"There is no God that has existence apart from people's thoughts of God. There is certainly no Being that can simply suspend the (nomological) laws of the universe in order to satisfy our personal or collective yearnings and whims — like a stage director called on to change and improve a play. But there is a mental (cognitive and emotional) process common to science and religion of suspending belief in what you see and take for obvious fact. Humans have a mental compulsion — perhaps a by-product of the evolution of a hyper-sensitive reasoning device to serve our passions — to situate and understand the present state of mundane affairs within an indefinitely extendable and overarching system of relations between hitherto unconnected elements. In any event, what drives humanity forward in history is this quest for non-apparent truth." - Scott Atran

"...religion tunes human actions to an envisaged cosmic order and projects images of cosmic order onto the plane of human experience [...] religion is: a system of symbols which acts to establish powerful, pervasive, and long-lasting moods and motivations in men by formulating conceptions of a general order of existence and clothing these conceptions with such an aura of factuality that the moods and motivations seem uniquely realistic." - Clifford Geertz, Religion As a Cultural System

Piemēram, šis  vizionārais teksts tikai vēlreiz apliecina transhumānismam raksturīgo reliģiozitāti; tas ietver arī reliģijas funkcionālos aspektus, tādus kā glābšana (salvation) un cerība. Dažādas reliģijas komparatīvā skatījumā atklāj savdabīgu ainu, kurā nevar novilkt striktas robežas, kur reliģija sākas un, kur tā beidzas. Pastāv daudz un dažādas reliģiozas institūcijas un tām atbilstošas doktrīnas, prakses un rituāli, tās ir ietverošas un izslēdzošas, bet tas ir tikai viens, bieži politizēts, griezums no plašākas perspektīvas. Tas ir arī veids, kādā reliģiju visbiežāk attēlo, jo procesiem šajā līmenī ir nozīmīgas sekas daudziem cilvēkiem. Taču, kā jau minēts, eksistenci caurvij 'netveramāka' reliģiozitāte, kas atrodas ciešā kopsakarībā ar citiem cilvēkus raksturojošiem lielumiem, tādiem kā ētoss, emocijas, simboli, kompleksa socialitāte, u.c.

Raksts par reliģiju Satori.lv izmanto šauru un politizētu reliģijas jēdzienu. Reliģija, kā to apraksta un pret ko iestājas autors, ir aiz garīgas prakses maskēti  politiskie priekšnosacījumi. Bet ironiskā kārtā, šāds raksts, kas noteiktu ideālu vārdā ir 'pret' tādu reliģiju, veido un papildina noteiktu reliģijas politikas diskursu. Reliģijas politika ir saistoša tiem, kas savu mērķu sasniegšanai izmanto cilvēku, sociālo grupu, populāciju reliģiozitāti. Raksts šajā kontekstā atspoguļo to šīs politikas spektra pusi, kam pretējs ir reliģiskais fundamentālisms. Arī raksta autors izmanto reliģiozitāti, lai advancētu sev raksturīgus uzskatus un noteiktus politiskus mērķus.
Šāds reliģijas skatījums saistībā ar cilvēktiesībām, protams, rietumu izpratnē, ir neizbēgami etnocentrisks. Cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas ar tādiem jēdzieniem kā cilvēks, persona, sabiedrība. Šie jēdzieni ir kulturāli relatīvi. Runāt par bērnu tiesībām it īpaši un ar tik plašu tvērienu, aptverot dāžādas kultūras un sabiedrības zem esencializētas reliģijas izpratnes, nozīmē ignorēt sociālkulturālo daudzveidību. Ar šo īso komentāru es vēlos pateikt, ka jautājums ir komplicētāks, ka reliģija, reliģiozitāte un garīgums nav viens un tas pats, bet cilvēktiesības un tās pavadošā sociālpolitika ir jāvērtē kritiski, nepieņemot universālu labklājības mērauklu kā objektīvu sociālo faktu.

"Ritual is popularly misconstrued as an exotic, even quirky topic — a facet of human nature that, along with beliefs in supernatural agents and magical spells, is little more than a curious fossil of pre-scientific culture, doomed to eventual extinction in the wake of rational discovery and invention. Nothing could be further from the truth. Humans are as ritualistic today as they have ever been. This is not a comment on the changing fortunes of organised religion in different parts of the world (growing and spreading in some places while undoubtedly declining in others). It is a point about the profoundly ritualistic character of all human cultures, whether in families, schools, workplaces, governments, or international relations. Rituals persist even where gods do not."

- Harvey Whitehouse, Human rites

Ja kāds teiktu, ka provokatīvā filma par Mohamedu, dēļ kā tagad izplatās nemieri islāmticīgājās zemēs, ir rūpīgi izplānots gājiens, lai sagādātu 'neērtības' Obamam pirmsvēlēšanu laikā, vai tā būtu domāšana sazvērestības teoriju kategorijās? Jo man izskatās, ka tas ir tieši tā.

"Atheists were presumably without religion, yet the great salvation-promising movement of the twentieth century was atheistic communism. People were converted to it as to other visionary religions. Salvation is, of course, the achievement of an ideal state of being, whether in life or after death, a transformation of self whether through individual endeavor or through collective effort to transform society. When we stop to look at what the concerns are that people are addressing through prayer, ritual, magic, etc., we find that they have to do with the state of their selves and the selves of others who matter to them, including the state of the groups with which people identify themselves.What is addressed is the maintenance of selves as people wish them to be, the repair of damage to selves (as from pollution and illness) and the enhancement of selves (as with rites of passage and rites to earn merit). These rites may be elaborate or they may be as simple as avoiding stepping on the cracks in the sidewalk or carrying a rabbit’s foot. Our folk wisdom recognizes this when we speak of people doing their morning exercises religiously or making a religion of their business. A customary practice that is readily abandoned in favor of another lacks religious value for people. Their selves are not threatened by it. The greater the emotional distress, exhibited by the suggestion that a custom be abandoned, the greater the religious (i.e., self-maintaining) value it has for those who are distressed. The equivalent of children’s security blankets are legion."

- Ward Goodenough, In Pursuit of Culture

Rīgas arhibīskaps aicina atbrīvoties no iekšējās verdzības: «Es jūs aicinu, dārgie brāļi un māsas, atveriet savas sirdis un ļaujiet sevi ieraut Dieva dotās Baznīcas liturģijas atvarā, lai tā jūs ierauj un pārveido, lai tā jūs pilnā mērā iemērc Dieva žēlastības okeānā, Dieva mīlestības okeānā,» aicināja Stankevičs.
- tvnet

To which Stephen Fry has already given an appropriate answer: "....be poor and ignorant and, my goodness me, every single detail of damnation and original sin and of any possibility of your complaining or asking to think for yourself..." - extra ecclesiam nulla salus.

Te visa diskusija.