Zbigņevs Stankevičs: "Ungārijas konstitūcija aizsargā un novērtē mākslinieku un zinātnieku ieguldījumu, viņu izpausmes brīvību. Pie katras Eiropas nācijas tradīcijām pieder arī dziļa kultūras un Baznīcas mijiedarbība un šī saikne bija īpaši cieša Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Kopīgam labumam ir vajadzīgas savstarpējas attiecības starp sabiedrības locekļiem, kas prasa cilvēku zināšanu dažādu līmeņu integrāciju. Arī šodien nenovērtējami liels ir nācijas intelektuāļu, kultūras un zinātnes jomā strādājošo ieguldījums valsts attīstībā. Taču vienlaikus mākslas uzdevums caur tās sniegtajiem instrumentiem ir cilvēkam atklāt Patiesību un atainot Skaisto. Ja tāda nav mākslas virzība, ja tā aizēno Patiesību, tad tā arī pamazām degradē indivīdu un sabiedrību kopumā.

Ungāru konstitūcija, tāpat kā Latvijas Satversme, nosaka, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas. Ungāri pasaka - valstij un Baznīcai kopā ir jāstrādā sabiedrības labumam. Protams, Baznīca neuzskata, ka tās uzdevums būtu piedāvāt tehniskus risinājumus, tie ir attiecīgo valsts institūciju kompetencē. Līdzīgā kārtā valstij ir jārespektē specifiskā Baznīcas misija - sludināt Kristus vēsti, veidojot cilvēka un nācijas sirdsapziņu. Tāpēc, kalpojot vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, Baznīcai un valstij ir morāls pienākums risināt savstarpēju dialogu un līdzdarboties sabiedrības labuma dēļ."

http://www.catholic.lv/main.php?parent=4602

Zīmīgi, ka "konstitūcija aizsargā un novērtē mākslinieku un zinātnieku ieguldījumu, viņu izpausmes brīvību". Vai nevajadzētu šo brīvību garantēt? Aizsargāt un novērtēt jēdzieniski satur iespējamību kaut ko arī neaizsargāt un nenovērtēt.