Diendusas sapnī bija aizdomīgi zemas cenas saldējumiem:
Baltija konusiņš – 0,40
Snikers king size – 1,25
Ben&Jerry's – 5,49
Sapnis laikam uzņemts 90-o beigās
Stc, rimi Ben&Jerry's tagad ir atlaide. Maksā 3,49 un par zorti ar cepumu, mīklas un šokolādes gabaliņiem – 4,99. Wow
pirmkārt:
The name dates to the 14th century. According to toponymist Pierre-Henri Billy,[4] the name was initially "la mare au juin″, which means "the liquid manure pond" in local old French. Like in other toponyms in the area, those words evolved, becoming ultimately "la Mort aux Juifs" with an intermediate form "la mare au Juif" quoted by the local historian Paul Gache.[5] The transformation of "mare" (pond) into "mort" (death) is very frequent in old French toponyms, and "juin" (liquid manure) would have become "juif" (Jew) in two steps, first a denasalization turning "juin" into "jui" and then a graphical change into "juif", which had the same pronunciation in old French.[4]
otrkārt, dieviemžēl:
In August 2014, the Simon Wiesenthal Center petitioned the French government to change the name,[6] which it claimed translates as "Death to the Jews", a translation rejected in France.[4][7] A similar request had been denied in 1992.[8] Under pressure from the national authorities, however, the municipal council retired the name in January 2015.[9] The area is now split between the nearby hamlets of Les Croisilles and La Dogetterie.
Noskatījos Bertoluči "Konformistu" (1970) gnidrologam par godu. Normālība, fašisms, dzeja, skaistas sievietes. Pilns komplekts.
Pašas zivs nav žēl? Bija viena vardarbības epizode pirms nedēļām. Citādi, neviens viņus neaiztiek. Tikai ja lien istabā, uzbļauj.
Man reāli nav miera no rītiem. Baloži iekārto manu dienas grafiku. Ja neturētu pa gabalu, nebūtu miera visu dienu.
Baloži ir tik dumji. Vai putni vispār?
Pamodos no diendusas drausmīgā troksnī. Tā stulbā vista atkal istabā. Tas nekas, ka reiz vardarbīgi patriecu prom viņas bērnu. Rūc, ne dūdo, savu riesta dziesmu pilnā rīklē.
Tagad, kad lodžiju nofiksēju max atvērtu, tā laikam tika uzskatīta par uzaicinājuma zīmi. Bija arī viens pielūdzējs ārā, noticējis viņai.
Vardabība ir fui, pat pret viszemākajām būtnēm. Nelepojos, ka toreiz nervi uzdeva.
Rūpējoties par savu mieru un telpu, esmu pilnībā aizbarikādējis lodžijas virsmas, lai nav iespējams veidot ligzdu.
Un ko vista? Ir nākusi ar mani runāt, ka viņai nav kur dēt. Atlido un skatās man virsū, ieklukstas, kad aizvākšu grabažas. Dooh, tak tā tas arī domāts.
Izskatās, ka citu vietu viņa netaisās meklēt. Tikai katru rītu šausmīgi skaļi un izmisīgi rūc. Asinis sauc dēt, kaut vietas nav, un neviens nenāk pie viņas, jo vietas tanau.
Ko stulbam putnam padarīsi. Paliks šovasar bez cāļiem, un es bez miera.
Ir arī labā puse šim stāstam. Dēļ viņas es mostos kā "normāli" cilvēki – pirmo reizi 6-os no rīta, un pilnībā – sākot no 8 līdz 10. Ar diendusu pa vidu ir izturami.
Bēdīgi ir ne ar tautām, bet ar cilvēkiem kā sugu. Latvieši ir viens no paraugiem debīlām tautām. Arī par ukraiņiem neesmu augstās domās, bet viņus sit vate, un tāpēc čomi. Jo kas pret vati, tas čoms.
Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?
Par smēķējamās kaņepes legalizāciju.
Mani it kā tas sen vairs neskar, ko viņi tur ņemas ārpus manas telpas. Bet ir garie periodi, kā šobrīd, kad nav, un vasarā audzēt bez kondicioniera nav iespējams. Tā kā, tuvākie būs tikai Ziemassvētki, babe, tikai Ziemassvētki.
Lūk, šādā situācijā, legalize noderētu, vaļaspriekam un sevis mentālai uzkopšanai.
Dīleru zāle nav ne prieks, ne garīgais resets, jo tauta prasa lai dolbī. Tās ir īpašas šķirnes, kas nedolbī, bet uzslauka sārņus un ceļ, kuras izvēlos audzēt.
Ja būtu nopērkama tējas veikalā, būtu cilvēka cieņu neaizskaroša izvēle
Varētu jautāt, kas TĀDS ir Avotu konditorejā uz Bruņinieku un Avotu stūra, ja ļoti bieži tas ir objekts sapņos.
Tikko atkal diendusā biju rajonā, un nodomāju, ka beidzot tur jāiegriežas, ja tik bieži sapņos redzu.
Taču tāpat skaidrs – sapņu pils bērnībā, un redzēta garāmejot katru dienu, 18 gadus, līdz aizdegradējām uz Ziepeni.
Nez, joprojām vēl pastāv? Speciāli braukt būtu pārspīlējums.
Noskatījos pāris Kulberga dienas atskaišu video. Neierasti, ka sakarīgs un interesants premjers vienlaicīgi.
Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!
Neatceros, vai teicu jums to vai nē, bet man bija ļoti patīkama sarakste ar Ēriku Drūkeru.
"The researcher paraphrased his message like this: “Isn’t it amazing that we are the last generation of humans who will need to think about procreating biologically?"
https://www.theguardian.com/books/2
Navigate: (Previous 20 friends)