Nupat konstatēju, ka Billie Eilish "happier than ever" beigas man totāli asociējas ar Radiohead "karma police" beigām un attiecīgi es intuitīvi gaidu, ka pēc tam skanēs "fitter happier" & that makes me happier than ever
sāku kratīties pie siouxsie and the banshees jigsaw feeling un sapratu, ka man rokā ir atvērts fauntainpens ar sarkano tinti
Viena no detaļām, kā mani kaunināja, kad kādos padsmit manos gados, žurnālā Liesma, nesiekalojoties, vnk aplūkoju, un patika melnbalts mākslas foto ar kailu sievieti, viņas formas, mugura, pludmales smiltīs. Man izrāva žurnālu no rokām, tētis, un vicināja draudīgi gar mammas acīm, kliedzot ārprātā "tu redzi ko viņš skatās?!"
Es vnk brīnos, kā Dievs mani pasargāja tādos apstākļos. Mamma, šajā ziņā, nebija gluži labāka. Un tā ir tikai viena no detaļām.
Vēl bija tāds klients manā agrā minibiznesā. Strādāju kā vienas personas aģentūra, ar dažiem nodarbinātajiem. Ziemassvētki medusmaize. Pasūtītās apdrukai kartiņas beigušās, un firma veņikov ņevjažet – par savu naudu nopirku 2x dārgākas, estētiskākas. Pieņemiet to kā atvainošanos. Estētiski līnijās zīmēti enģeļi, un varbūt ar minimāli iezīmētiem enģeļu krāniņiem? "Es nevaru sūtīt tādu pornogrāfiju klientiem."
Nu pzģc. Vairs nekādas laipnības no manis. Tad slāj cauri jūgendstila kvartāliem aizžmiegtām acīm.
Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu
----------------------------------------
So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.
For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.
Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.
/Lord Byron
Zinot savas mērauklas cibā, jā, šīs nedēļas nav gaišas, bet es neteiktu ka sātanisms izplešās, bet Dievs nekad nav gribējis mani tā izpildāmies. Vnk truli dzerot un muldam visu pēc kārtas.
Es dzirdēju sātana priesterus, 2011, un tad pamatīgi sabruku. Istabā elles dekorējumi, meitene, kas mirusi, ielocīta plauktā, cita meitene dzied vairāku personu bandā, velkoties uz šampja pudeles kakla, kailā pussy, istabā "mums ir pudele, mums ir meitene". Tas bija sātans, mēģinot mani pārņemt.
Tāpēc es neuzrakstīju to grāmatu, ka tas bija viens no mazākajiem melnumiem, visā 3 diennakšu tripā, esot skaidram, attejot no kodiena. Tā būtu sātana bībele, ja visa izstāstīta.
X gāja šermuļi caur kauliem, reāli nodrebēja, kad pirmajā randiņā pastāstīju citas detaļas no nenotikušās grāmatas.
Varbūt būtu pārdoklis, jo par visiem fragmentiem, ko atļāvos stāstīt, sliktāko un drausmīgāko neatklāju, draugi gāja sviestā, tā kā unbelievable. Bet es negribu būt rakstnieks par jebkuru cenu.
Man LND profesors ieteica biku mainīt kadrējumu, un nepieminēt grāmatā ne sevi, ne pazīstamos. Nope, ja pazaudē to pure black energy, var pat nesākt rakstīt, vai jābūt Bulgakova līmenī.
Kāpēc "bērnu seksualitāte". Cilvēks jau piedzimst seksuāls. Tas nenozīmē, ka viņam nav jāattīstās līdz briedumam.
Kā tēvs es devu labu padomu savam bērnam, kad viņš sāka just to, kas ir dabīgi. Nevajag nomākt to, kas pienāk visiem. Viņš neizaugs greizs.
Atšķirībā no maniem vecākiem, kuri slāpēja manu pubertitāti ar drausmīgi ievainojošiem, iznīcinošiem tekstiem. Bet neko, izaugu normāls, ļoti kautrīgs, un nevarot tuvoties meitenei, iedomājos izpist suni, ko plds Dievam neizdarīju, līdz vecumam, kad nu jau kauns vairs neko nenozīmē, un cibā var muldēt bez ierobežojumiem.
Nekādu slimu vēlmju nav pieredzē. Tikai mēli nevar noturēt, tas viss mans grēks.
Bet mapat, kāpēc tevi tā interesē bērnu seksualitāte? Problēmas un ciešanas ir neiedomājamas uz pasaules. Neredzi problēmu sevī?
Atkāpjos, ja pats esi bijis upuris tajā.
Kebabs, kuru pieminēju pirms dienām, joprojām uz galda. Pa visām šīm dienām viens kebabs ir visa mana paika, vēl miniatūras 2 delikatešu bundžiņas, protams, zivs un mīdijas.
Cik labi, ka vēl diena. Pēdējo naudu jāiet mēreni nokost. Drūmi, ka vienu no diviem klientiem dēļ attiecību emocijām un tai piekabinātās dzeršanas pirms mēneša+ pakāsu. Ļoti ietekmē ne vien ienākumus, bet pamatīgi arī izlaidīgo dienas kārtību.
pieteicos "vārdu servisam" - darbnīcai, kurā man palīdzēs atrast vārdus
Kvass vēl ļauj vārtīties pusmiegā pusnomodā. Tāpēc lielīties ar vecām spalvām.
Daudzu problēmas man nav zināmas. 21-ā es nopirku pirmo mašīnu, biju priecīgs, ka to noliek pie manas mājas, un nākamajā dienā vnk apsēdos un braucu. Sākumā pabailīgi, jo pirmā reize pie stūres, vairāk par pāris kvartāliem. Neko, jau pirmajā dienā uz 100, un pēc mēneša, kad liku tiesības, mani pārbaudīja vien kvartālus – tur nav bazara, džeks brauc easy, kā gadiem būtu jau braucis.
Zinu, ka uz diviem krēsliem nenosēdēt, bet fak, to neizrunāt. X ir milzīgs, es nezinu kas, bet ļoti labs.
Y klusāka, bet tik dzidrs ūdens, ko vnk vēl? nepazīstu.
Alko man strādā kā attiecību problēma. Un zināms, ka problēmu sākums.
Pietiekami uzvilka X teksts, kad sabijos, ka jāsatiek viņas tētis. Viss taču kārtībā, tu esi mans boyfriends. Vai tad neesi? Es nevarēju aptvert. Klusi izmocīju, jā, esmu, un pasaule sagriezās kājām gaisā.
Pavilka "I believe in power of tears". Tikai man vairs nav tears. Neraudu ilgu laiku, esmu dabūjis power to switch off.
Un deģenerāti nesapņo par Tūnbergu. Vnk izpist, lai pārstāj besīties. Es zinu kā dzīvē, un tās nav maucības. Beibes sāk reāli jūgties, gan jau ne visas, kad nav laba kniebiena.
Man bija sapņi par Grimes. Bija! Now vairs ne mūzikā, ne viņas šarms. Gone.
Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās.
izgājām lietū, paskatījamies Šantalas Akermanas filmu par Gazu, tuksnesi, mātēm, kas izdara pašnāvības un vārdiem, kad vārdu nav. uzzināju ka franču "ēzelis" cēlies no ebreju "mākonis"
Par pišanos arī sods. 16 gadus jaunākā bija iokastes beibe, un tobrīd tā iemīlējos, ka nospļauties par iokasti, viņam tās ir maināmas zeķes.
Gunta arī nepiedeva jaunāku, jo viņai ir divi gadi vairāk kā man. Spļāva uguni. Iedomājieties, 18 gadu starpība.
Vēl man patīk atkārtot, fig viņ zin ko. Jāiet norubīties, tas ir vismaz stabils plāns.
Diennaktī nodzeru vairāk kā korpusa dzesētājs. Bet nē, dzesētāju neatļaušos.
Kaut kāda neekonomiska pieeja.
Paldies māsas un brāļi.
Now you may ask, kāpēc Gunta mani pirka 16 gadus. Es viņu spēju izpist pilnīgi jebkādi. Arī totālā vafelē. Viņa varēja paļauties vienmēr, ka būs good fuck.
Viņa arī izdarīja problēmas. Detaļas nē, bet man sāka nestāvēt no viņas attieksmes, kad jau sagājām naidā. Es vairs nespēju nopisties ar beibēm, kuras komunalkā bija bieži, kad beibes palika manā istabā, gaidot lūdzu lai fuck. Stāvēja, bet vairs nevarēju.
Navigate: (Previous 20 friends)