Tajā rakstā man daudzas nostādnes nav īsti pieņemamas, piem., kad runa ir par morālo atziņu redukcionismu, kā arī tik tiešām izmantotie jēdzieni ir ļoti plaši un nenoteikti.

Tomēr es esmu raksta pusē, ja runa ir par tā virsmērķi. Proti, mēģinājumā norādīt, ka reliģijā balstīti priekšstati var arī nebūt apriori autoritatīvi un patiesi. Tas nozīmētu publisko diskusiju sekularizāciju. (Negribētos arī iekrist otrā grāvī - scientismā) Protams, es šaubos, vai kādreiz nonāksim Hābermāsa utopijā par racionālo komunikāciju. Taču šādi varētu mazināt vienas salīdzinoši skaļas grupas hegemoniju. Latvijas gadījumā būtu runa nevis par ierindas kristiešiem, bet dīvaino kristīgā nacionālisma himēru.