Kādu laiku atpakaļ kāds no cibiņiem prezentēja
krievu lapu, kurā varēja iepazīties ar japāņu dievībām un dēmoniem. Šodien, sēžot darbā, apcerēju to,ka mūsu kaķis jau ir pārsniedzis bīstamo viena
kan (3,75 kg) robežšķirtni, pēc kuras viņš var kļūt par
bakeneko - spoku kaķi. Lai izpelnītos šo godu, kaķim ir jābūt smagākam par vienu
kan vai arī jābūt barotam vienā vietā vairāk kā 13 (citos avotos 3) gadus. Tad kaķis varot izaugt tik liels, ka neietilpst mājiņā un snaikstās ar ķepām pa logiem, lai izķeksētu ārā cilvēkus. Tāpat spoku kaķa statusā tas var pārtapt par cilvēku vai arī pieņemt kādu citu formu.
Viens no populārākajiem stāstiem par bakeneko ir šāds: kādai ģimenei pazuda kaķis un pēc kāda laika ģimenē mītošā pavecākā dāma sāka jocīgi uzvesties. Tā vairs negribēja runāties ar pārējiem ģimenes locekļiem un pieprasīja, lai ēdienu nes viņai uz istabu, kur tā ēdīs vienatnē. Kādu dienu dēls iegāja mātes istabā un ierastās vecenītes vietā ieraudzīja lielu briesmoni mātes drānās, kas rijis jēlas gaļas gabalus. Riebuma pārņemts viņš nogalinājis nezvēru un tā līķis lēnām pārvērties par sen pazudušo kaķi. Mātes kauli apgrauzti tīri atradušies zem tatami.
Tāpat nelāgi ir, ja kaķiem aste sazarojas divās, jo tad viņš var pārvērsies citā mošķī -
nekomata (zarotais kaķis), paši japāņi vēl gan nav izlēmuši par precīzu pārvērtību virzienu - vai
nekomata ir
bakeneko pirmā stadija, vai arī otrādi, bet noteikti ir zināms, ka šāds košaks varot manipulēt ar mirušu cilvēku dvēselēm. Iespējams, ka tieši tādēļ Japānā izkopta kaķu šķirne, kurai ir īsa aste (ja nav astes, nav kam zaroties)
Japāņu bobteils
Lai vai kā, mans mīļaikais dzīvnieciņš no visiem lopiņiem transformeriem, kas tajā mitoloģijā mitinās ir
Tanuki - jenotsuns. Tas ir jautrs radījums, kuram ļoti garšo sake un tādēļ viņš ik pa brīdim dodas uz vietējo ciemu to nobaudīt.
Tanuki ir ne tikai liels šķelmis un sake garšotājs, bet arī slinks maita. Tā kā viņš spēj mainīt gan savu izskatu, gan citiem iedvest lietas, tad par sake viņš maksā ar koka lapām, ko lētticīgie zemnieki uztver kā naudas zīmes, vai arī raksta parādzīmi, kuru, protams, nekad nenomaksā.
Tomēr tā nav pati amizantākā lieta
Tanuki- visur viņš ir attēlots ar stipri lielām olām. Japāņu mitoloģijas pētnieki apgalvo, ka tam neesot nekāda seksuāla zemteksta, tikai savdabīgais japāņu humors, kuram šīs vietas un lietas nav tabu. (viņiem ir arī
Širime "
monster of Katabira crossroads in the capital. It has no facial features, and one eye, which is in its anus, and its shining is like lightning.")
Tad lūk, olas Tanuki var transformēt pēc sirds patikas - parasti stāv rakstīts, ka viņš tās spēj izplest tās astoņu tatami izmēros (istabas lielums), tomēr ir stāsti, kuros Tanuki no olām uztaisījis mājiņu, kurā no lietus paslēpjas grupa cilvēku un pats Tanuki. Tikai no cigaretes uz grīdas nobirusi oglīte liek Tanuki iebrēkties sāpēs un aizskriet prom, atklājot sevi. Pa naktīm, kad nav jāiet pēc sake vai jātaisa mājiņas no olām, viņš uz tām bungo jautru melodiju - pon poko pon - tā tā skan.
Vairāk var lasīt
te,
te un
te
un vecas čības, segli un sakē pudeles to tik vien sapņo, kā par pārvērsties par nešķīsteņiem un uzglūnēt no stūra?
vai arī visu var izskaidrot ar Spēku iejaukšanos un iedzēris cilvēks streipuļo tikai tāpēc, ka viņam pa kājām pinas Tanuki aste un zem kājām metas Sune-kasuri?
Par pašiem japāņiem neko daudz nezinu, bet kaut kā liekas, ka augstais pašnāvību līmenis varētu būt saistīts ar augsto atbildības sajūtu (iespējams es grimstu stereotipos)
Runā, ka stārķu populācijas lielums un cilvēku dzimstība spēcīgi pozitīvi korelē ;)