Viens no populārākajiem stāstiem par bakeneko ir šāds: kādai ģimenei pazuda kaķis un pēc kāda laika ģimenē mītošā pavecākā dāma sāka jocīgi uzvesties. Tā vairs negribēja runāties ar pārējiem ģimenes locekļiem un pieprasīja, lai ēdienu nes viņai uz istabu, kur tā ēdīs vienatnē. Kādu dienu dēls iegāja mātes istabā un ierastās vecenītes vietā ieraudzīja lielu briesmoni mātes drānās, kas rijis jēlas gaļas gabalus. Riebuma pārņemts viņš nogalinājis nezvēru un tā līķis lēnām pārvērties par sen pazudušo kaķi. Mātes kauli apgrauzti tīri atradušies zem tatami.

Tāpat nelāgi ir, ja kaķiem aste sazarojas divās, jo tad viņš var pārvērsies citā mošķī - nekomata (zarotais kaķis), paši japāņi vēl gan nav izlēmuši par precīzu pārvērtību virzienu - vai nekomata ir bakeneko pirmā stadija, vai arī otrādi, bet noteikti ir zināms, ka šāds košaks varot manipulēt ar mirušu cilvēku dvēselēm. Iespējams, ka tieši tādēļ Japānā izkopta kaķu šķirne, kurai ir īsa aste (ja nav astes, nav kam zaroties) Japāņu bobteils

Lai vai kā, mans mīļaikais dzīvnieciņš no visiem lopiņiem transformeriem, kas tajā mitoloģijā mitinās ir Tanuki - jenotsuns. Tas ir jautrs radījums, kuram ļoti garšo sake un tādēļ viņš ik pa brīdim dodas uz vietējo ciemu to nobaudīt. Tanuki ir ne tikai liels šķelmis un sake garšotājs, bet arī slinks maita. Tā kā viņš spēj mainīt gan savu izskatu, gan citiem iedvest lietas, tad par sake viņš maksā ar koka lapām, ko lētticīgie zemnieki uztver kā naudas zīmes, vai arī raksta parādzīmi, kuru, protams, nekad nenomaksā.
Tomēr tā nav pati amizantākā lieta Tanuki- visur viņš ir attēlots ar stipri lielām olām. Japāņu mitoloģijas pētnieki apgalvo, ka tam neesot nekāda seksuāla zemteksta, tikai savdabīgais japāņu humors, kuram šīs vietas un lietas nav tabu. (viņiem ir arī Širime " monster of Katabira crossroads in the capital. It has no facial features, and one eye, which is in its anus, and its shining is like lightning.")

Tad lūk, olas Tanuki var transformēt pēc sirds patikas - parasti stāv rakstīts, ka viņš tās spēj izplest tās astoņu tatami izmēros (istabas lielums), tomēr ir stāsti, kuros Tanuki no olām uztaisījis mājiņu, kurā no lietus paslēpjas grupa cilvēku un pats Tanuki. Tikai no cigaretes uz grīdas nobirusi oglīte liek Tanuki iebrēkties sāpēs un aizskriet prom, atklājot sevi. Pa naktīm, kad nav jāiet pēc sake vai jātaisa mājiņas no olām, viņš uz tām bungo jautru melodiju - pon poko pon - tā tā skan.

Vairāk var lasīt te, te un te