Laikam tieši tāpēc es nekad neesmu varējusi daudz skatījusies japāņu multenes - pārāk šizīgs viss, kur nu vēl tās emociju zīmītes, kas parādās uz sejas. Bet šausmekļi viņiem ir pa pirmo.

Viņiem tak ir arī speciālais šausmekļu gars. Sanāk istabā japānīši un iededz simts lampas, kas pārsegtas ar zilu drēbi, lai spocīgāk, un visi stāsta spoku stāstus. Pēc katra stāsta nodzēš vienu lampu. Kad izstāstīti 100 stāsti, tad parādās tas šausmekļu gars (nosaukumu neatceros)