ar to arī apsveicam

ha, beidzot iedomājos iegūglēt un uzzināju, kas ir reidža sakne, tobiš, kas ir tas slavenais pēhābrīnums. būs jāaiziet uz grāmatnīcu apstīties...

bet, klau, viedās, iedodiet man kaut kādu linku, kur uz diviem pirkstiem ir izskaidrots, kāpēc pēhāhuiņa ir huiņa. jo apmēram viss, ko es te sajēdzu, ir tas, ka kuņģa skābe ir, well, skābe, un tātad viņai ēdamā pēhālīmenis principā bijis nebijis (kamēr vien ēdiens nav ziepes vai etiķis), un vēl tas, ka probiotiskie jogurteļi esot skams, jo visas tās "labās" bifidobaktērijas, tipo, neizdzīvojot ceļu cauri kuņģa skābei līdz zarnām, kur viņām hipotētiski vajadzētu veikt savu labo darbu.

tātad, sākumā jānošķir pāris lietas vai iespējamie tuftas līmeņi.
a) ir pH diēta, kas ir kā uztura manuālis. Pati diēta per se nav sūdīga - jāēd laksti, nav jāēd bulkas un cukurs.
b) ir fizioloģiskais pamatojums, kāpēc jāēd tie vai šie produkti, un tur sākas huiņa par produktiem, kas mūsu iekšējo vidi dara skābāku vai sārmaināku. Jo ļoti daudzi mūsu iekšējie šķidrumi tiek uzturēti pie noteikta pH, lai nodrošinātu ķermeņa bioķīmiskās reakcijas. Apgalvot, ka, apēdot citronu, mūsu ķermenis, tai skaitā asinis, paliks sāmainākas ir nepareizi.
c) ir nākamais līmenis fizioloģijas tuftas. Piemēram, apgalvojumi, ka katrs organisms satur ierobežotu daudzumu enzīmu (pārtiku šķeļošo vielu) un lietojot termiski apstrādātus produktus mēs šos enzīmus tērējam, savukārt zaļumos ir viņu pašu enzīmi, kas ēdienu sagremos mūsu vietā un mēs netērēsim mūsu rezerves.
d) un pēdējais līmenis ir tas, par ko es kādu laiku atpakaļ rakstīju šo postu. Tiek vilktas gaismā pirmspastēra laika teorijas, ka slimības un patogēni rodas nelabvēlīgā vidē. Attēcīgi, ja mūs asinis paliks skābas, tad tajos paši no sevis radīsies patogēni, vai arī eritrocīti pārvērtīsies par ļaunajām rauga šūnām, kas pārņems ķermeni un izraisīs ekskrementu akmeņu ieaugšanu zarnās.

Medicīniski un ar linkijiem jēdzīgs apgāzums pH diētai ir šeit

Reidžu izsauc pēdējie divi līmeņi :)

fantastiš. tā grāmata, tātad, pieder tiem pēdējiem līmeņiem....

nu, un ko mums tagad darīt? kā padarīt pasauli labāku? dedzināt grāmatnīcas?

Par probiotiekajiem jogurtiem - lai bakčas nosauktu par probiotiskām, viņām jāiziet skābuma tests - tipa darboņiem jāpierāda, ka viņas izdzīvo līdz tai zarnai.

Problēmas sākas citur - zarnās Jau ir priekšā ļoti blīva baktēriju sabiedrība un visticamāk, ja pirms tam nav masīvi antibiotiķots, jaunpienācēju tur nemaz neiedzīvosies.
Tāpat hipersuper bifidobaktērijas bieži vien neiztur konkurenci skābpiena produkta rašanās laikā ar pārējām daudz parastākajām baktērijām (Lactobacillus, Streptococcus u.c.) un pat ja viņas ir bijušas ieraugā, gatavajā produktā viņu var būt nožēlojami maz. Tāpat baktērijas nemaz ar ne tik ļoti ilgi nedzīvo tajos produktos, visticamāk, ka dzerot produktus ar derīguma termiņu virs nedēļas, tiek dzerts līķu kompots.