Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2025-03-12 00:50:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodienas pārdomas studijās un sarunas ar profesori rada sajūtu,
ka dažreiz ir labi beigt par visu interesēties LV izglītības jomā, jo gandrīz visur,
kur skaties - strauja lejupslīde.

Viņas teiktais, ka Skola 2030 programma ir domāta palīgskolām, ir pārspīlēts tikai mazliet,
jo RV1Ģ skolotāju kolektīvs par to runāja jau pirms laika, ka šī programma veicina viduvējību rašanos.

Arī tas - kāpēc skolās nemāca datoriku sākumskolā? Kāpēc tas ir uz vecāku pleciem
bērnam iemācīt 1.klasē lietot Word, Excel, YouTube?

Man būtu vieglāk aizmirst, ka esmu bijis arī latviešu valodas un angļu valodas skolotājs,
un fokusēties tikai uz matemātiku. Tāpat pēc maģistra grāda iegūšanas es plānoju strādāt
ar mazām klasēm matemātikā privātskolā.

No otras puses - pārmaiņas un reformas notiek visu laiku, ir labi būt lietas kursā, pat ja
ir skaidrs, kur tas ved. Rīt LU konferencē tieši referēs par izmaiņām Matemātika I un Matemātika II programmās.

Profesore izsaka minējumu, ka tuvāko 10 gadu laikā
bērnu lasīšanas grūtības un nespēja rakstīt literārā valodā paaugstināsies, pirms notiks lūzuma
punkts, un valdība pieņems mērus pārlieku lielai kalkulatoru un MI lietošanai.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]juvenal
2025-03-12 01:46 (saite)
Pirmkārt. MI strauji automatizē matemātiku, viens no stārtapiem ir https://harmonic.fun/ un tur strādā Lean paši labākie programmētāji. Un ir arī citi. Nozares viedoklis ir, ka tuvāko 2 gadu laikā tā būs automatizēta. Kaut vai tāpēc, ka pierādījumu asistenti kalpo kā patiesības devēji MI apmācībā un cilvēku pārraudzība nav vajadzīga. Atškirībā no citam nozarēm.

Lai gan arī citās zinātnes var ieviest eksperimentu, "dabas/faktu"+"pierādījumu asistentu" automatizēto pārrdaudzību un iztikt bez cilvēkiem. NYT bija raksts nedaudz uz to pusi.

2024. gada Bulletin of American Mathematical Society 2. un 3. numurs bija pilnībā veltīti šim tēmām (sava dienasgrāmatā pasen to minēju):
https://www.ams.org/journals/bull/2024-61-02/home.html?active=allissues
https://www.ams.org/journals/bull/2024-61-03/home.html?active=allissues

Otrkārt. Vai valdība kādreiz aizliegts MI? Lieta tā, ka es pats ļoti gribētu vairāk lasīt grāmatas, manuāļus, utt. Man tas patīk un tie joprojām ir labāki par MI. Bet laika vienkārši nav. Darbs dzen darbu un ir ļoti rūpīgi jāskatās, kādu laiku veltīt grāmatām un rakstiem (obligāti vajag! sine qua non!) un ko var izdarīt uzreiz ar MI.

MI lietošana ir konkurences izdzīvošanas jautājums.

Tātad - MI lietošanu varētu aizliegt tikai reizē ar kapitālisma aizliegšanu. Domā nu, vai tas kādreiz notiks.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-12 02:07 (saite)
Es pilnībā piekrītu, ka MI var dot matemātikai daudz kā laba. Arī viens no vadošajiem pētniekiem Terence Tao runā par revolūciju matemātikā, kad pierādījumus varēs pārbaudīt ar MI (vēl labāk).

Paldies par linkiem, izlasīšu.

Profesore neteica, ka prognozē, ka "kaut ko aizliegs", taču jau šobrīd skolās tā ir nenormāla problēma, ka ir skolotāji, kas uzskata, ka mājasdarbus uzdot un labot nav vērts, jo tie būs izpildīti ar MI.

No tā cieš tie bērni, kas godīgi ar roku ir gatavi pēc skolas pavadīt 1-2h katru dienu mājasdarbu izpildei. Smadzenes ir jātrenē ar mājasdarbiem, ar paaugstinātas grūtības uzdevumiem, ar matemātikas konkursu un olimpiāžu uzdevumiem. Jātrenē ļoti daudz, lai varētu pavilkt Matemātikas bakalaura/maģistra studijas, kurās šobrīd ir ap 70% atbiruma. Par RTU atbirumu inženieros nezinu, taču diez vai tur ir vieglas studijas.

Es piekrītu, ka, ja vien Tu nestrādā "pure math" vai "theoretical physics" lauciņos, daudz ko var un vajag automatizēt. Problēmas rodas tad, ja
skolēni sāk lietot kalkulatoru, pirms zina reizrēķinu no galvas līdz 30*30.

Sāk lietot photomath, pirms prot korekti atvasināt un integrēt.

"Use it or lose it" būs gan pēc gada, gan 50 gadiem. Ja cilvēki pārstās risināt sarežģītus uzdevumus, tad vienkārši to cilvēku skaits, kas katru gadu vai katrus 5 gadus iegūs Phd Stem jomā, var sarukt un turpinās sarukt, kas jau notiek. LV par Phd studijām daudzās jomās nemaksā. Ārzemēs maksā, jo šie studenti valstij pēta kaut ko, ko vajag tās tautsaimniecībai tiešā vai pārnestā nozīmē.









(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-12 10:24 (saite)
par šo reiz izprašņāju jaunāko bērnu, viņš teica, ka no mājasdarbiem nav jēgas - tie, kas vielu jau zina, tos izpilda, bet tie, kas nezina, tos izpilda ar aplikācijām vai noraksta. variants, ka ar mājasdarbu palīdzību var pielāpīt zināšanu robus, viņaprāt, neksistē.

no savas puses esmu novērojusi, ka mājasdarbi ir zemas kvalitātes - vai nu tajos ir apnicīgi jādrillē jau stundās darītais (matenē: 20 vienādi uzdevumi) vai arī tos nevar labi izpildīt bez vecāku iesaistes (biznesa plāns; labu vērtējumu dabū tie, kuru vecāki šajā jomā ir gudrāki par skolotāju). kaut kā neeksistē mājasdarbi, kas mudina kaut ko meklēt pašam, lauzīt galvu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-12 10:31 (saite)
pa visiem šiem gadiem tikai vienu reizi esmu novērojusi, ka pamatskolas līmenī māca domāt http://klab.lv/users/kihelkonna/977828.html
bet tālāk meita mainīja skolu, tajā vēsture bija tikai gadaskaitļu un uzvārdu iezubrīšana. domāt nemāca neviens, vismaz pamatskolas līmenī, kuram daļēji sekoju līdzi.

par mateni man savukārt http://klab.lv/users/kihelkonna/1254091.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-12 10:41 (saite)
un tagad ir situācija, ka mājasdarbu vienkārši nav. manam jaunākajam (8. klase) nedēļā varbūt vienu vakaru ir kaut kas jādara. laikam skolotāji ir sapratuši, ka bērni tos tik un tā pildīs ar resursu izmantošanu. vai tas kaut kā ietekmē darbu stundās, nezinu. bet to jau agrāk esmu sapratusi, ka skolotāji nevar un nemēģina atšķirt skolēnu darbu no vecāku darba (sk darbmācību; lai cik sarežģītus adījumus un tamborējumus skolotāja uzdos, mātes tos izpildīs, paralēli domājot asinskāras domas par skolotāju). un tāpat viņi nevar atšķirt skolēnu darbu no MI darba, kaut kā tā.

tiem skolotājiem droši vien vajag palīdzību - ar kādiem uzdevumiem saglabāt bērnu mācīšanos MI klātbūtnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-12 19:18 (saite)
Tu pareizi saki - vajag skolās vairāk matemātikas konsultāciju, kur nav frontāls darbs 1 skolotājs uz 30 bērnu klasi, bet gan iespēja individuālāk pieiet.

Tad varēs pārbaudīt, ko viņi prot bez MI pirms kontroldarba. Jo kontroldarbus labot nedrīkst vidusskolā, tāpēc arī 8-9.klasē ir visi jāradina, ka jāmācās cītīgi, bet panikā arī nav jākrīt. Taču tad skolai ir jāspēj samaksāt par konsultācijām.

2 mat konsultācijas nedēļā vajadzētu būt norma, bet nav. Turklāt ir bērni, kuri ienīst, ja skolotājs konsultāciju ieliek nevis pēc skolas, bet pirms skolas - 7.30 vai 8.00.

Es ar šo runāju ar Jāni Menci, viņa viedokli ir skaidrs - ja futbola komanda iet uz svaru zāli trenēties, lai būtu izturība, tāpat ir ikdienā jāpilda mājasdarbi, lai smadzenes būtu labi ieeļļotas un ātri darbotos.

Smadzenes ir
jātrenē. Ja kāds ir ģēnijs, tad var iztikt ar tām 4-5 matemātikām nedēļā, ja stundās izrēķina kvantumu, taču skola šobrīd orientējas uz tiem, kam matemātikas atzīmes ir 4-5 apjomā. Bez mājasdarbiem viņiem treniņa nav vispār, tāpēc arī paliek uz otru gadu 9.klasē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2025-03-12 19:12 (saite)
Neprofesionāls skolotāja darbs ir viena lieta, es te vairāk šajā postā par Skola 2030 1-9 matemātikas programmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2025-03-12 19:10 (saite)
Ne jau mājasdarbiem nav jēgas, bet skolēniem, kuri neiet uz konsultācijām, ja neprot izpildīt mājasdarbu, jāmaina attieksme.


Ir pietiekami daudz skolu, kur no bērniem prasa ātru tempu. Varu minēt Juglas vidusskolu, kas vēl nesen bija ģimnāzija. Kontroldarbā 22 piemēri 40 minūtēs.

Ja bērns nav uzkačājis ātrumu, rēķinot mājasdarbus daudz un ātri, viņš kontroldarbā visus piemērus vienkārši nepaspēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-12 19:19 (saite)
tas pats ir RCHV vismaz vidusskolā - mājasdarbi matemātikā ir diezgan daudz, bet tie nav obligāti un netiek pārbaudīti. taču tas, kas tos nav pildījis, nevar labi uzrakstīt pārbaudes darbu.

tomēr pamatskolnieku un it īpaši sākumskolnieku gadījumā jārēķinās ar to, ka nepareiza attieksme daudziem pieder pie attīstības. vidusskolā varbūt tā būs cita, bet mazākiem vienkārši ieteikt mainīt attieksmi nozīmētu krietnu daļu bērnu vienkārši norakstīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-12 19:22 (saite)
Es tieši tagad esmu RCHV praksē.

Skolotāja apgalvo, ka konsultācijas ir, var dabūt par visiem mājasdarbiem atgriezenisko saiti. Tas ir sliktāk, nekā kad tos laboja 2x nedēļā, bet labāk kā citās skolās.

Attieksme jau ir jāmaina bērnu vecākiem. Ja viņi neiemāca darba tikumu bērnudārza beigās un sākumskolā, tad bērni izlaižas pie pirmās iespējas.

Tu pati ar saviem mazajiem uzdevumiem ekrānlaika iegūšanai savus radināji pie darba, un esi mans labais piemērs citām mammām :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-13 14:09 (saite)
tas nebija radināšanai pie darba un neesmu arī šādu efektu novērojusi. tomēr tagad ar abiem bērniem esmu vairākkārt novērojusi un domājos droši zinām - 3 mēneši ir vajadzīgi. 3 mēneši pa 5 minūtēm dienā un izpratne it kā aiziet nākamajā līmenī, to droši vari stāstīt citām mammām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-13 18:00 (saite)
Paga, ko Tu dari tās 5 minūtes dienā 3 mēnešus? Skaidro viņiem kāda priekšmeta saturu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-13 21:08 (saite)
pirmkārt, vajag sagatavoties ilgākam laikam uz priekšu. piecgadniekam tās bija lapiņas ar saskaitīšanu, sākumā saskaitīšana ar 1, tālāk sarežģītāk, 10 piemēri. uz lapiņas 10 piemēri, katru vakaru viena lapiņa. lapiņu čupa sagatavota, sīkais pats pieiet un paņem,, izpilda. ja man uz sitienu vajadzētu gatavot, diez kas nesanāktu. un uzdevumi tādi, kas ir viņa līmenī un uz nākamo līmeni var pāriet ļoti nesteidzīgi. pēc "marshmallow math" grāmatas ieteikumiem.

man ir arī bedtime math uzdevumi pirmsskolas vecumam, tiešām labi.

skolēnam tie bija uzdevumi no ķengura. izdrukāju visus attiecīgā vecuma ķengurus, sagriežu lapiņās pa 3 uzdevumiem. salieku grāmatā starp lapām, lai nesajūk. tā ar vienu gatavošanos pusgads apgādāts. nu un vēl visādus olimpiāžu uzdevumus meklēju, kādreiz varēja dabūt RIMS, tie bija labi.

tie ķemgura un citi uzdevumi mazajiem nemaz nav grūti. atšķirībā no skolas uzdevumiem, tie ir jautri un tos ir interesanti pārrunāt.

tā līdz 6. klasei, vēlāk uzdevumi kļuva tādi, ka es vairs nevarēju sekot līdzi un tos izskaidrot.

tie 3 mēneši - nu sākumā redzu, ka bērns nav diezcik gudrs un nesaprot tos olimpiāžu uzdevumus, bet pēc 3 mēnešiem viņam it kā domāšana aiziet citā orbītā un viņš domā citā līmenī. to redzēju ar abiem bērniem.

tagad ar jaunāko turpinu ikvakara uzdevumus, bet tagad viņš lasa grāmatas un atstāsta, raksta sīkas esejas. konkrēti pašlaik viņš trenē komatu likšanu MI taisītos uzdevumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-13 21:41 (saite)
Labi, tiktāl saprotu, taču tās 5 minūtes kur rodas? Ka bērns kaut vienu olimpiāžu uzdevumu atrisina? To tak nevar pa 5 minūtēm? Tikko klausījos, ka olimpiādē ir 5 uzdevumi uz 5 stundām. Katram stunda.

Ko bērns vispār var izdarīt pa 5 minūtēm?

Un paldies, ka vēlreiz šo uzrakstīji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2025-03-14 15:50 (saite)
tās 5 minūtes man būs varbūt pārspīlētas, bet tipiski olimpiāžu uzdevumi ir tieši tādi. gailis, kas uz svariem stāv ar abām kājām, sver 5 kilogramus; cik viņš svērs, kad stāvēs uz vienas kājas? kas ir smagāks, kilograms spalvu vai kilograms naglu? tur nav ko domāt vairākas stundas, tur atbilde parasti atnāk mirklī. vismaz pamatskolā tur neparasa lielu rēķināšanu.

mūsu atšķirība ir tā, ka mani interesē mazu bērnu apmācība, tevi - lielu. un tevi interesē akadēmiska pieeja, bet mani - kā pēc iespējas vairāk visu padarīt smieklīgu.

piemēram, skolā pirmklasniekam nav jāraksta diktāts ar tekstu "mamma piekakāja tētim bikses". bet kā šāds piemērs ceļ centību!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-14 15:56 (saite)
Atjautības uzdevumi ir ceļš uz olimpiādes uzdevumiem, jo ir nestandarta.

Tā ir, taču man tā arī skaidri pateica pasniedzēja: "Ja kādreiz fizmatos atbirums bija ap 50%, tad tagad ap 75%, jo bērniem nav darba tikuma".

Kas tad ir darba tikums? Vecāku piemērs pirmsskolas vecumā, ka par katru darbiņu Tev ir atzinība, atlīdzība vai vismaz pozitīvs komentārs.

Protams, var vainot mājasdarbu trūkumu un skolotāju pārslodzi. Ja pat RV1Ģ
ir 32 bērnu klases, nav brīnums, ka kopējais līmenis ir krities.

Un mums par to tieši bija vakar konferencē - "Ja olimpiāžu uzdevumos varoņi ir nevis Jānis un Baiba, bet mūsdienu multeņu varoņi, skolēni daudz vairāk piespiežas risināt uzdevumus. Tāpēc ar MI ir jātaisa no vecajiem uzdevumiem jaunus, tikai varoņu vietā jāliek tos, kas ir katrā gadā aktuāli bērniem"

Tā kā emocionālā ieinteresētība ir akadēmiski izmērāma lietas, kas motivē bērnus izdarīt vairāk un rūpīgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2025-03-14 15:58 (saite)
Un jā, caurmērā, taču es gadu mācīju 4 gadniekam šahu ar dažādiem jokiem iepītiem, lai tikai galvā turētos.

Un 5-7 gadnieki man arī bija daudz. Tikai šahs nav tā pateicīgākā vide, kur izdomāt jaunus stāstus. Kaut mazliet var.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]missalise
2025-03-12 09:17 (saite)
Man bija doma, ka daļu no naudas, kas tiek pļekarēta visādos dīvainos pētījumos, varētu novirzīt studentu gala darbu prēmēšanai, ja tie ir izstrādāti par valstij vajadzīgām tēmām. Ņemot vērā, ka studentiem tāpat šie gala darbi ir jāraksta, tas varētu radīt motivācija rakstīt tieši par vajadzīgo. Valsts iegūtu iestrādnes kaut kādā jomā, kā arī jaunu cilvēku, kurš šajā jomā ir iedziļinājies, toties students iegūtu materiālo atblastu un publicitāti turpmākajai karjerai.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2025-03-12 19:08 (saite)
Jā, taču Izglītības un zinātnes ministrija daudzus saprātīgus ieteikumus vērā neņem.

Tāpēc es kā skolotājs varu tikai informēt vecākus, ka bērniem mācīties uz 9, neesot krutā skolā, kur apkārt viduvējība ir jaunais normālais, ir grūti, jo tāds bērns sanāk izlecējs.

No otras puses, ne jau atzīmju dēļ mēs dzīvojam. Taču bērnus vajag motivēt pēc iespējas ātrāk atrast to, uz ko viņiem ir talants, lai zina, ko darīs pēc 9.klases.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]juvenal
2025-03-12 11:03 (saite)
Viena nianse, kuru vakarnakt nepieminēju. Katrs pierādījumu asistents lieto savu valodu (tipu rēķinus). Un dažkārt matemātika ir tik jauna, ka vajadzīgi jauni tipu rēķini, valoda un pierādījumu asistenti. Tagad tas notiek HoTT un univalentā matemātikā un ar laiku var būt vēl. Un tur cilvēka supervīzija MI nepieciešama math automatizācijā. Bet es priekš sevis arī esmu izdomājis automatizācijas shēmas arī šajā gadījumā, tāpēc to neminēju. Bet, jā. Šāda problēma pastāv.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?