pirmkārt, vajag sagatavoties ilgākam laikam uz priekšu. piecgadniekam tās bija lapiņas ar saskaitīšanu, sākumā saskaitīšana ar 1, tālāk sarežģītāk, 10 piemēri. uz lapiņas 10 piemēri, katru vakaru viena lapiņa. lapiņu čupa sagatavota, sīkais pats pieiet un paņem,, izpilda. ja man uz sitienu vajadzētu gatavot, diez kas nesanāktu. un uzdevumi tādi, kas ir viņa līmenī un uz nākamo līmeni var pāriet ļoti nesteidzīgi. pēc "marshmallow math" grāmatas ieteikumiem.

man ir arī bedtime math uzdevumi pirmsskolas vecumam, tiešām labi.

skolēnam tie bija uzdevumi no ķengura. izdrukāju visus attiecīgā vecuma ķengurus, sagriežu lapiņās pa 3 uzdevumiem. salieku grāmatā starp lapām, lai nesajūk. tā ar vienu gatavošanos pusgads apgādāts. nu un vēl visādus olimpiāžu uzdevumus meklēju, kādreiz varēja dabūt RIMS, tie bija labi.

tie ķemgura un citi uzdevumi mazajiem nemaz nav grūti. atšķirībā no skolas uzdevumiem, tie ir jautri un tos ir interesanti pārrunāt.

tā līdz 6. klasei, vēlāk uzdevumi kļuva tādi, ka es vairs nevarēju sekot līdzi un tos izskaidrot.

tie 3 mēneši - nu sākumā redzu, ka bērns nav diezcik gudrs un nesaprot tos olimpiāžu uzdevumus, bet pēc 3 mēnešiem viņam it kā domāšana aiziet citā orbītā un viņš domā citā līmenī. to redzēju ar abiem bērniem.

tagad ar jaunāko turpinu ikvakara uzdevumus, bet tagad viņš lasa grāmatas un atstāsta, raksta sīkas esejas. konkrēti pašlaik viņš trenē komatu likšanu MI taisītos uzdevumos.