ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-12-17 11:01:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Neiebraucu
Esatvainojos, bet ko tad viņi tajās skolās vispār mācās, ja tur nav fizikas?

https://www.facebook.com/biedribaLETERA/photos/a.112188183492225/691287485582289/

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]usne
2021-12-17 11:21 (saite)
6, klasei jau tagad ir divas dažādas vēstures, pasaules un latvijas, bet dabaszinības joprojām vienā priekšmetā.
mūziku, zīmēšanu, darbmācību un, protams, valodas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 11:28 (saite)
OK, PSRS laikā fizika, ķīmija un bioloģija atsevišķi sākās 7. klasē, tas ir +/- normāli, bet es sapratu ka ir tādas skolas kur vispār nav un tas nav okej.

Tādu specifisku lietu kā mūzika, iespējams varēja atstāt vidusskolā kā fakultatīvu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2021-12-17 11:45 (saite)
Es ja pareizi saprotu, tad runa nav par to, ka skolās nemācītu fiziku, bet par to, ka CE fizikā izvēlas kārtot niecīgs skaits. Kas attiecīgi liek domāt, ka fizikas mācīšanas kvalitāte ir ļoti zema.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 11:49 (saite)
Tā varētu būt problēma jo cilvēki kam interesē fizika un kas viņu pārzina strādā par pētniekiem, augstskolu pasniedzējiem vai industrijā. Iespējamais risinājums būtu ierakstīt augstas klases profesoru lekcijas. Vispārīgāk - atdot vidusskolas, vismaz dažas augstskolu kontrolē. Vispār tas tiek darīts, tā ir ar rīgas inženiertehnisko vidusskolu kuru uztaisīja RTU savām vajadzībām. Droši vien ka šo var paplašināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-12-17 11:47 (saite)
Man vidusskolā nebija ne fizika, ne ķīmija. Pamatskolā gan vienreiz pat uz fizikas olimpiādi tiku nosūtīts.

Ja godīgi, tagad domājot man tas šķiet nepareizi, ka vidusskolā ļāva šos priekšmetus izvēlēties - gribi ņem, negribi neņem.

Kā tagad ir, to gan es nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 11:58 (saite)
Izvēles vajadzētu būt sportam, mūzikai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-12-17 12:21 (saite)
Sportam gan vajadzētu būt obligātam, sabiedrībā jau tā ir ļoti izplatīts neveselīgs dzīvesveids, vismaz tad skolās bērniem kaut vai tās divas reizes nedēļā(?) ir nepieciešamība piecelties no krēsla.

Par mūziku piekrītu. Nezinu, kā ir šobrīd, bet kādreiz vispārējās izglītības programmās priekšmets "mūzika" bija kaut kāds joks. Ir pietiekami daudz mūzikas skolu, kurās bērnus var laist papildus, ja bērniem ir tāda vēlēšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 12:27 (saite)
Man šķiet ka fiziskajām aktivitātēm vienkārši jābūt pieejamām, nevis jātaisa no tā kaut kādas īpašas nodarbības. Bērniem/ jauniešiem jau normāli kustēties gribas, nu tātad jebkurā laikā ārpus stundām ir pieejams teiksim futbola laukums, peldbaseins un tā tālāk, ko nu vēl vajag. Apmeklē kad vēlies, tikai stundas/ lekcijas/ nodarbības nebasto. Ir dežurējošais treneris, kurš var kko ieteikt, paskatīties lai nenositas, sniegt palīdzību utt. Bet visas šitās fizkultūras atsevišķu stundu veidā ar stāvēšanu ierindā, skriešanu pa apli un pārējām muļķībām ir nonsenss un totalitāra sovoka atrauga. Sen vajag novākt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-12-17 12:42 (saite)
Ja sportošana būs izvēle, tad liela daļa to vnk nedarīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 12:56 (saite)
Domā? Ja tur vnk ir baseins, ir laukums, ir teiksim kāpjamā siena, nu viņiem vnk elementāri būs interesanti tur uzlīst utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-17 12:58 (saite)
Un es to neformulētu kā ``sportošanu`` bet drīzāk kā aktīvu kustīgu izklaidi/ atpūtu. Nu tas gan tiesa ka ne visiem interesēs sacensties un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-17 13:03 (saite)
Tas kas no fiziskas aktivitātes ietverošām lietām varētu būt nodarbību veidā tad būtu atkal nevis sports bet praktiskākas lietas, kā pašaizsardzība, pirmās palīdzības sniegšana, varbūt šaušana, braukšana ar velo, alpīnisma [ieskaitot urbāno] elementi utt. Speci labāk pateiktu, kas vispārīgs, kas fakultatīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-17 13:35 (saite)
Šaušana?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 15:01 (saite)
Trenē reakciju, precizitāti, noder pašaizsardzībai, šaušana, dunča mešana, kurss kā pielietot pa rokai esošos priekšmetus utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-17 16:27 (saite)
PSRS 2.0. Paldies, nevajag. Bērniem ir jāļauj būt bērniem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 22:22 (saite)
Nevajag jau psrs tāpat kā jebkuru citu līdzīgu ideoloģiju, bet kuri b;erni tad nespēlē karu, pirātus utt? Nu tad šo tendenci var izmantot lai viņi iemācās tiešām derīgas lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-19 19:15 (saite)
Zviedru bērni nespēlē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-19 22:06 (saite)
Nu cik es atceros no Lindgrēnas stāstiem, spēlē gan. Konkrēti pirātus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 11:34 (saite)
Tu varbūt vēl kādu sci-fi grāmatu piesauksi kā piemēru tam, kas notiek reālajā dzīvē? =P

Atkārtoju - Zviedrijā bērni ar ieročiem nespēlējas. Nekur šādas lietas te netiek organizētas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 11:35 (saite)
Pašaizsardzības pamatus arī bērniem nemāca?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 12:17 (saite)
Nezinu, ko tu ar to domā. Mūsu disputs bija par ieročiem, ne tā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 12:32 (saite)
Nu pašaizsardzība ar šaujamieročiem, ar aukstajiem ieročiem, izmantojot improvizētus priekšmetus, bez ieročiem. Visi varianti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 12:54 (saite)
Ieroču skolās nav. Un es uzskatu, ka tas ir totāli pareizi, skolai ir jābūt no ieročiem brīvai zonai, punkts.

Ja nemaldos, visa veida pašaizsardzību individuālā līmenī var apgūt treniņos pēc paša iniciatīvas. Ušu, teikvando un kas tik tur vēl nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 12:58 (saite)
Nu tas par ieročiem skolās ir debatējams jautājums, es gan vairāk sliektos uz to ka ieročos nav nekā ļauna, tas ir rīks, vajag iemācīt tos pareizi lietot vajadzības gadījumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 13:10 (saite)
Nu re, es savukārt uzskatu, ka ieroči skolās nav debatējams jautājums, thank you very much.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 13:21 (saite)
Nevaru piekrist, tā ir vājuma veicināšana, cilvēki bez ieročiem nav stipri, pašpietiekami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 14:19 (saite)
Muahaha, tu mani par resnu nosauci?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 16:16 (saite)
Okej ja tu vari tikt galā ar bruņotu uzbrucēju bez ieroča, tad visu cieņu un jautājumu nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 18:07 (saite)
Jebkurš pašaizsardzības eksperts zina, ka labākā metode ir bēgt, slēpties, un tad, kad esi drošībā, tad ziņot.

Uzbrucējs ar ieroci pirmos šaus nost tos, kam ir ieroči.

Un ja tu vēl pēc šiem elementārajiem faktiem ietiepīgi gribēsi pastāvēt uz ieroci kā vienīgo veidu, kā tikt galā ar uzbrucēju, kam ir ierocis - nu tad esi konsekvents un apbruņo visus skolēnus, jo kā gan viņi tiks galā ar bruņotu uzbrucēju citādāk, un bruņoti uzbrucēji, kā mēs zinām, ir ikdienišķa lieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 23:09 (saite)
Situācija: uzbrucējs ir aizturējis/ bloķējis/ sagūstījis tavus tuviniekus. Bēgsi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 10:21 (saite)
Ja bruņots - noteikti. Tas ir tāpat kā lidmašīnā ar skābekļa maskām, no sākuma uzliec sev, pēc tam bērnam. Ja tevi nošaus (kas visdrīzāk tā arī būs, jo kļūt par ekspertu sagūstītu cilvēku atbrīvošanā no bruņota cilvēka valgiem ir iespējams tikai atsevišķiem indivīdiem), tad tas nenāks par labu nevienam. Beigts varonis ir skaists tikai romānos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 10:23 (saite)
Un lūgtum neaizmirst, ka tā ir secīga formula: bēgt - > slēpties - > ziņot

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-22 12:24 (saite)
Ir visādas situācijas, dažās noteicošs var būt laika faktors.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 14:55 (saite)
Kad tevi nošauj, laika faktors aiziet nolikt lielu kluci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-22 19:17 (saite)
Nu jā tāpēc nav slikti ja tev ir prasmes un līdzekļi netikt nošautam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-21 13:28 (saite)
Plašāk skatoties man nešķiet pareiza pieeja kur visas daudzmaz specifiskās lietas notiek caur uzticēšanos profesionāļiem. Profesionāļus, protams vajag bet labāk ja mēs katrs esam max universālas būtnes un protam daudz ko. Citādi sanāk tie keisi kad indivīds brēc pēc elektriķa jo nemāk štepseli rozetē iebāzt. Tas attiecas arī uz visu pārējo, elementiem no medicīnas, no pašaizsardzības utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 14:18 (saite)
Ko tu visu laiku tagad kladzini par pašaizsardzību? Runa bija konkrēti par ieročiem un šaušanu. Nemaini tēmu, profesor!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 16:15 (saite)
Nemainu. Prasme rīkoties ar ieročiem ir viens no pašaizsardzības elementiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 18:08 (saite)
Tas nav obligāts elements. Un kā ar pašaizsardzību skolās iet ieročiem bagātinātajā ASV, nu to jau mēs varam redzēt...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 23:09 (saite)
ASV iebrauc citā grāvī - ieroči ir tiem kas neprot ar viņiem apieties. Vispirms prasme, pēc tam ieroči.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 10:25 (saite)
Parādi pāris piemērus, kur prasme rīkoties ar ieročiem ir palīdzējusi situācijā, kad skolā sāk uzdarboties šāvējs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-22 12:25 (saite)
Es tagad neatceros precīzi, bet vai tad dažas reizes to uzbrucēju vienkārši nenošāva?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 14:57 (saite)
Jā, un kas viņu nošāva, koa? Tādi varoņi kā tu, kuri iedomājas, ka viņi māk rīkoties ar šaujamajiem un tāpēc viņiem viss izdosies maksimāli sarežģītā un stresa pilnā situācijā, kur risks ir nevis netrāpīt mērķī, bet gan dabūt savas smadzenes izšķaidītā konsistencē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-22 19:19 (saite)
Tas gan nebija skolā bet man šķiet ka nesen bija Ritenhausa lieta, kurš nošāva uzbrucējus un ja es pareizi saprotu tiesā tika noskaidrots ka tiešām bjusi pašaizsardzība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-21 13:28 (saite)
Un visbeidzot - stipra stabila sabiedrība sastāv no stipriem pašpietiekamiem indivīdiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 14:20 (saite)
Ā, nu skaidrs, zviedru sabiedrība tavā skatījumā tad ir nestabila.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 16:15 (saite)
Es nezinu. Ir lasītas dažādas problēmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 18:10 (saite)
Es uzskatu, ka Latvijas sabiedrība ir daudzkārt nestabilāka par Zviedrijas sabiedrību. Tas ir pierādījies visās krīzēs. Arī tagad, pandēmijas laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-21 12:59 (saite)
Nu tas ir - prast šaut ir kā prast vadīt transportu, pagatavot sev ēst, sniegt pirmo palīdzību utt, derīgas ikdienas prasmes, jo vairāk dažādu jo labāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 13:12 (saite)
Ikdienas prasmes?

*sparīgi kustina smadzeņu pelēkās šūnas, mēģinot atcerēties, kad pēdējo reizi viņa nu jau gandrīz 44 gados bija ikdiena, kurā figurēja šaušana*

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 13:23 (saite)
Nu teiksim man arī nav nācies veikt sirds masāžu un elpināšanu citādi kā apmācībās bet nav slikti ja es to protu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 14:17 (saite)
Jā, kādu sašautu varbūt arī var nākties elpināt un tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 16:14 (saite)
Nu var jā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-21 18:11 (saite)
Bet tad tavuprāt ārsts, kurš nemāk rīkoties ar ieroci, ir lohs kaut kāds? Jo piedod, bet tā izklausās.

Sarkanais Krusts vispār idiņi kaut kādi laikam. Bez ieročiem iet un glābt kaujaslaukā savainotos, nu kā tā var, nu kā tā var...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-21 23:11 (saite)
Nav lohs, bet labāk un drošāk ja mācētu. Labs labu nemaitā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 10:22 (saite)
Ja tu uzskati, ka ieroči ir kaut kas labs, tad mums ir diametrāli pretēji uzskati. Sarunu līdz ar to varam slēgt, jo saskares punktu nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-22 12:27 (saite)
Es tikai noprecizēšu ka uzskatu - priekšmets pats par sevi nav ne labs ne ļauns. Labs vai ļauns ir lietojums. Ar auto var vest bērnu uz skolu, var iebraukt cilvēkos. Ar nazi var griezt maizi, var vecenītes. Ar tanku var uzbrukt, var aizstāvēties. Utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-12-22 13:22 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-12-22 14:59 (saite)
Tu neredzi loģikas kļūdu savos salīdzinājumos?

Ar nazi var griezt maizi. Ar nazi var griezt vecenītes.
Ar šaujamo var šaut. Ar šaujamo var šaut.

Kāda atšķirība, ko šaut? Tā ir nogalināšana. Šaujamajam nav tādas miermīlīgas funkcijas vispār.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-12-22 16:23 (saite)
Ne visas situācijas ir reālistiski iespējams atrisināt miermīlīgā ceļā. Es teiktu, ka starp šaušanu un šaušanu, atkarībā no situācijas, var būt gandrīz tikpat liela atšķirība, kā starp maizes un vecenīšu griešanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-22 16:37 (saite)
Points bija tāds, ka ierocim nav citas funkcijas kā nošaut vai vismaz savainot cilvēku.

Kā tu domā, kāpēc policija nebliež uzreiz pa visiem noziedzniekiem ar pistoli? Kāpēc lieto citus līdzekļus, nu tur elektrošoku kaut vai?

Pareizi - jo pat policija apzinās, ka savainot vai nogalināt cilvēku nav nekas labs, ka no tā ir maksimāli jāizvairās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-12-22 16:39 (saite)
Es arī piekrītu, ka no letāla spēka pielietošanas ir konstruktīvi izvairīties iespēju robežās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-22 19:22 (saite)
Par to jau nav strīda, vienkārši ir situācijas kurās mazāk nogalinātu/ savainotu cilvēku būs pie ātras precīzas bruņotas reakcijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-22 19:20 (saite)
Ar šaujamo var šaut. Uzbrucējam kājās, neitralizējot to. Ar šaujamo, iespējams, var apturēt agresīvu indivīdu bez šaujamā. Atbrīvot gūstekņus. Pārtraukt / novērst nosiegumu. Visādas situācijas ir iespējamas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2021-12-17 20:46 (saite)
"Bet visas šitās fizkultūras atsevišķu stundu veidā ar stāvēšanu ierindā, skriešanu pa apli un pārējām muļķībām ir nonsenss un totalitāra sovoka atrauga. Sen vajag novākt."

Populārs viedoklis no hroniska resnuļa. Sanāk, ka disciplinētība = totalitārisms un visi sportisti, kā amatieri tā profesionāļi. Labāk atzīsti, ka esi resns sliņķis, kam patīk daudz ēst un nepatīk disciplīna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 22:25 (saite)
Disciplīnas tiešām jo mazāk jo labāk, tikai tik cik ir saprātīgi nepieciešams. Otrs variants ir ķīna, zkoreja, sovoks utt. Šķiet ka pats biji par brīvību un pret kazarmveidīgu dzīvi/ audzināšanu jeb es kko jaucu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-17 23:24 (saite)
Aha, jebkurš sporta kolektīvs/komanda ir ziemeļkoreja, jo vada treniņus trenera vadībā, nevis ļauj visiem plunčāties beseinā ar rozā bumbiņām ar tortes gabalu zobos.

"Disciplīnas tiešām jo mazāk jo labāk" - resniem pedofiliem zelta vārdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 23:58 (saite)
Elementāri, tie kas paši pēc savas vēlēšanās izveidos to komandu tad arī ievērots trenera norādījumus utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-18 00:10 (saite)
To pašu var teikt - tie, kas paši grib mācīties fiziku, tad arī ievēro normatīvus, pārējie dabūn ieskaitīts tāpat.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-18 00:13 (saite)
Kas nozīmē ka arī par fiziku bērni ir jāieinteresē. Tāpat par visu citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-12-17 12:33 (saite)
Un jā vēl tajā ko sauc ``darbmācība`` vajadzētu iemācīt vadīt automobili, un, protams padarīt viņu dzimumneitrālu, visiem viena programma, nekādas puiku un meiteņu darbācības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-12-17 12:39 (saite)
Jā, mani darbmācībā mocīja ar ēvelēm, urbjiem, virpām un tamlīdzīgi. Jēga - 0. Man patika gatavot ēst, bet puikā jau bija tikai puiku lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-12-17 12:38 (saite)
Sportu vajag, bet to, kas bija manos laikos - paldies, nē. Kaut kādi no nezinkādas pakaļas izvilkti normatīvi, cik ātri jāskrien, cik tālu jālec - nesanāca tev, nu ko, sēdies, divi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-12-17 12:43 (saite)
Par normatīviem piekrītu, tie gan bija smieklīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-17 20:49 (saite)
Tad jau citos priekšmetos arī nevajag nekādus normatīvus, tikai "piedalīšanās balvu". Kāda starpība, ka nesaprati ņūtōna binōmu, diplomu jādod tāpat.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-12-17 21:10 (saite)
Sorry, bet tas ir absurdi, ja starp garāko un īsāko bērnu klasē ir atšķirība ~30cm, bet augstlēkšanas un tāllēkšanas normatīvs visiem vienāds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-17 23:18 (saite)
Kopš kura laika fizkultūras stundas ir olimpiskās spēles? Varbūt teiksi, ka tur arī kārts lekšana ir?Cik atceros, tad viss reducējas ap skriešanu, pumpēšanos/vilkšanos utml. beisikiem., nevis vesera mešanu lol.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 23:21 (saite)
Nu jā, ārkārtīgi neinteresantas lietas, fiziskās aktivitātes var noorganizēt daudz priekš jauniešiem pievilcīgākos veidos ar ne mazāku slodzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-17 23:25 (saite)
Ja tev ir šādas alternatīvas labas idejas, iesniedz savus priekšlikumus IM.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 23:59 (saite)
Done

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-18 00:08 (saite)
Aizsūtīji savu programmu uz ministriju? Nevari padalīties arī šeit ar kopiju?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2021-12-18 00:47 (saite)
Mums tā bija. Vesera mešana nebija, bet tenisa bumbiņu uz attālumu un atzīmi bija jāmet. Atzīmes lika par visu, bet augstlēkšana un tāllēkšana tādi uzskatāmi negodīgāki parametri, kur tiešām no iemācīšanās maz atkarīgs, viss atkarīgs no iedzimtajām fiziskajām dotībām. Tas, ko rakstīju iepriekš par to ~30cm garuma atšķirību tieši bija starp mani un īsāko bērnu klasē - tad nu vari iedomāties, kuram no mums augst- un tāllēkšana bija nieks, bet kurš nevarēja normatīvu izpildīt. Ā, un vēl viens smieklīgs normatīvs, kas burtiski izgāja uz iedzimtajām spējām, bija speciāla kaste ar cm atzīmēm sānā, uz kuras vajadzēja uzkāpt un mērīt, cik tālu ar plaukstām var noliekties, nesaliecot ceļus. Bija vēl kaut kādas lietas, par kurām jau tajā laikā domāju, ka nav baigi godīgi, jo mēra iedzimtās dotības, nevis lietas, ko var uztrennēt. Nu jā, un tas viss pat nebija uz ieskaitīts/neieskaitīts, bet gan bija tabulas, pēc kurām lika atzīmes 10 baļļu sistēmā. Par to noliekšanās testu man bija nesekmīga atzīme, jo izrādās, ka man iedzimti ir lokanības trūkumus ceļu cīpslām + garas kājas, tādēļ pat ar speciālu trennēšanos šito normatīvu nevarēju nokārtot. Tikmēr man bija klasesbiedrenes, kas bez treniņa un iesildīšanās vnk uzkāpa uz tās kastes dabūja 10niekus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-12-18 09:04 (saite)
Nu tas tiešām ir mazliet fucked up. Mums bija ieskaites tikai tādos pamata track and field, kur redzama fiziskā forma.

Btw, kāda vēl iedzimtība? Ir tikai ekonomiskie faktori.;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2021-12-18 21:36 (saite)
O, jā! Es atceros no savas bērnības fizkultūru kā pilnīgi idiotisku priekšmetu, kurā tiešām NEKO nemācīja, tikai lika skriet, lēkt, rāpties pa virvi utt., un vērtēja to visu ar atzīmi.
To, ka skriet vai peldēt var būt forši, es sapratu apmēram 15- 20 gadus pēc skolas beigšanas, kad palasīju teoriju, uzzināju, kā normāli plānot slodzi un sāku to darīt pati. Teorētiski pieļauju, ka arī slēpošana varētu nebūt pretīga, bet vēl neesmu saņēmusies pamēģināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-19 00:30 (saite)
Vot jā, kad es sāku studēt šitā figņa bija arī augstskolā, bet tajā laikā studentos sāka ieklausīties un mūsu kurss kategoriski pasūtīja šo te nah. Izdevās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2021-12-19 08:19 (saite)
+miljons

Man pat neienāca prātā, bet tā būtu tieši tā lieta, ko tādās fizkultūras stundās vajadzētu mācīt - kā vispār pareizi sportot, plānot slodzes, ilgtermiņa treniņu plānus, izvairīties no traumām un pārpūles, piemēroti apavi un apģērbs, utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-19 11:54 (saite)
Vot jā. + kā pareizi iet pārgājienos, atkal lai izvairītos no traumām utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-12-17 12:37 (saite)
Ņem vērā, ka es vidusskolu beidzu 1996.g. Šobrīd varbūt lietas notiek citādāk.

Toreiz bija tādi juku laiki, viss kaut kas mainījās, no 5 baļļu sistēmas uz 10, no 11 klasēm uz 12. Arvienvārdsakot, bija bardaks.

Vidusskolā bija obligāto priekšmetu saraksts, kas tur bija iekļauts, precīzi neatceros, nu bija matemātika, valodas, vēsture...

Mūzika vidusskolā bija izvēles priekšmets. Par fizkultūru neatceros. Pieļauju, ka neatceros tāpēc, ka mani tās stundas nekad īpaši neinteresēja, kā arī, ja vidusskolā mums tās bija, gan jau pamatā spēlējām basketbolu un futbolu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kihelkonna
2021-12-17 12:33 (saite)
manai meitai fizika un ķīmija ir no 8. klases. tur nav nekādas izvēles.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 12:34 (saite)
Baigi vēlu, agrāk bija no 7, bet ja vņiem tagad 12 klaes, tad apmēram tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2021-12-17 12:51 (saite)
un jaunākajam (5. klase tagad) mājturība nav dalīta pa dzimumiem, viss ir visiem kopā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-12-17 12:57 (saite)
ā nu tad šo izlabojuši, OK

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?