O, jā! Es atceros no savas bērnības fizkultūru kā pilnīgi idiotisku priekšmetu, kurā tiešām NEKO nemācīja, tikai lika skriet, lēkt, rāpties pa virvi utt., un vērtēja to visu ar atzīmi.
To, ka skriet vai peldēt var būt forši, es sapratu apmēram 15- 20 gadus pēc skolas beigšanas, kad palasīju teoriju, uzzināju, kā normāli plānot slodzi un sāku to darīt pati. Teorētiski pieļauju, ka arī slēpošana varētu nebūt pretīga, bet vēl neesmu saņēmusies pamēģināt.