Mums tā bija. Vesera mešana nebija, bet tenisa bumbiņu uz attālumu un atzīmi bija jāmet. Atzīmes lika par visu, bet augstlēkšana un tāllēkšana tādi uzskatāmi negodīgāki parametri, kur tiešām no iemācīšanās maz atkarīgs, viss atkarīgs no iedzimtajām fiziskajām dotībām. Tas, ko rakstīju iepriekš par to ~30cm garuma atšķirību tieši bija starp mani un īsāko bērnu klasē - tad nu vari iedomāties, kuram no mums augst- un tāllēkšana bija nieks, bet kurš nevarēja normatīvu izpildīt. Ā, un vēl viens smieklīgs normatīvs, kas burtiski izgāja uz iedzimtajām spējām, bija speciāla kaste ar cm atzīmēm sānā, uz kuras vajadzēja uzkāpt un mērīt, cik tālu ar plaukstām var noliekties, nesaliecot ceļus. Bija vēl kaut kādas lietas, par kurām jau tajā laikā domāju, ka nav baigi godīgi, jo mēra iedzimtās dotības, nevis lietas, ko var uztrennēt. Nu jā, un tas viss pat nebija uz ieskaitīts/neieskaitīts, bet gan bija tabulas, pēc kurām lika atzīmes 10 baļļu sistēmā. Par to noliekšanās testu man bija nesekmīga atzīme, jo izrādās, ka man iedzimti ir lokanības trūkumus ceļu cīpslām + garas kājas, tādēļ pat ar speciālu trennēšanos šito normatīvu nevarēju nokārtot. Tikmēr man bija klasesbiedrenes, kas bez treniņa un iesildīšanās vnk uzkāpa uz tās kastes dabūja 10niekus.