Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2018-07-17 13:59:00

Halyava, ser!
Iznāk ka mēs visi apmaksājam viņu izklaides:

http://lat.grani.lv/latvia/15051-aglonas-svetku-norisei-nakamgad-no-valsts-budzeta-plano-pieskirt-161-909-eiro.html

Parastais pretarguments ir ka valstī dzīvo arī katoļi, bet nu tad emmm kāpēc nevarētu noorganizēt tā, ka par šo maksā tikai katoļi?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2018-07-17 21:32 (saite)
	Tur ir tas viens sektors - lietas, kuras vajag bet peļņu vēl ilgi nedos, tas tad paliek valstīm/ to savienībām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 21:41 (saite)

Teorētiski – jā. Praktiski – neesmu pārliecināts, ka fundamentālo pētījumu veikšana valstīm (nevis dažāda līmeņa NGO un kompānijām) piederošu institūtu ietvaros ir ar vērā ņemamām priekšrocībām. Tas, ka tikai valstis spēj uzrādīt zemu laika preferenci dažādu projektu īstenošanā (vai ka tās pa šo līniju uzrāda masīvi labākus rezultātus) ir zināmā mērā mīts vai stereotips.

Cita lieta, kas ir praktiski relevantāka, ir tas, ka lielvalstīm un valstu savienībām šobrīd vienkārši ir pieejami pētījumiem novirzāmi līdzekļi, kas pārsniedz arī "lielo" kompāniju R&D departamentiem pieejamos, kas, manuprāt, arī ir galvenā reālistiskā pirmo priekšrocība pār otrajām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 21:44 (saite)
	Nu jā faktiski starp valsti un pietiekami lielu korporāciju nav tik daudz atšķirību, nu tas ir teritorija var būt kompakta un var būt disseminēta kā virkne īpašumu, valstij ir konstitūcija, koprorācijai ir darbības virzieni utt, faktiski līdzīgi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 21:54 (saite)

Vismaz tipiskos valstu un korporāciju gadījumos tur, cik varu spriest, ir arī pietiekami daudz atšķirību, bet tā ir plaša un ar šo maz saistīta tēma, kur man piedevām ir diezgan maz paša izdomāta sakāmā. Pati ievērojamākā atšķirība šajā kontekstā, šķiet, varētu būt atšķirības pa "voice" un "exit" asīm (iespējām, attiecīgi, ietekmēt norises un izstāties/dibināt savu struktūru projām no sākotnējās).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:09 (saite)
	Nu jā tas ir jautājums vai kapitālisms nodrošina visu ZTP neizkropļotā veidā [deformācijas uz applied research un citiem ātras peļņas iegūšanas pasākumiem] vai arī ir nepieciešamas virskapitālisma struktūras stratēģiskai plānošanai un kapitālisms darbojas stāvu zemāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 22:24 (saite)
	Par šo tēmu es kādā brīdī droši vien uzrakstīšu pie sevis, jo dažu komentāru garumā es nepateikšu neko izsmeļošāku par "mēģinājumi spontāno sakārtojumu aizstāt ar plānveida pasākumiem ir gan teorētiski, gan empīriski sevi parādījuši faktiski tikai no sliktās puses", ko esmu atkārtojis jau n-tās reizes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:26 (saite)
	Nu protams atkarājas no tā ko mēģināts plānoti kārtot, dažas kompleksus sistēmu klases pagaidām nesanāk (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 22:29 (saite)
	Drīzāk te vietā būtu jautājums, kuras kompleksu sistēmu klases izdodas plānoti kārtot, pie tam tā, lai iegūtie rezultāti būtu vismaz pa kādu asi pārāki (jo pat tikai rezultātu līdzvērtīgums (kas arī netiek novērots) neattaisnotu papildus līdzekļus, ko šāda plānošana neizbēgami prasa). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:35 (saite)
	Nu kā mēs zinām no Hansona (lasu) nekur neliksies no vajadzības plānoti kārtot sistēmu kas sastāv no intelektiem ja mēs plānoti pārkārtojam intelektu nesējus (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:41 (saite)

Man šķiet, ka tu Hansonu kaut kādā veidā esi pamanījies izlasīt diametrāli pretēji. Viens no viņa (ne sevišķi pārsteidzoši, Hansons primāri ir ekonomists) galvenajiem pointiem ir tas, ka pēc-SIM vidē sistēmas ātrdarbības un daudz vieglākās mērogojamības dēļ spontānā sakārtojuma efekti ir ievērojami amplificēti, salīdzinot ar pirms-SIM vidi (un pati grāmata cenšas ieskicēt, kā varētu praksē izpausties šādu efektu ietekme uz digitizēto cilvēces daļu).

Kurā vietā viņš, tavuprāt, runā par nepieciešamību (vai kaut iespējamību) plānveidīgi un no pirmajiem principiem konstruēt pēc-SIM pasaules daļu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-07-17 22:45 (saite)

Nu tur jau tā lieta. Spontānais sakārtojums tur spēlē daudz lielāku lomu => daudz svarīgāk ir to regulēt, ja spontānais sakārtojums tiecas ieņemt tos stabilos stāvokļus kuri neatbilst mūsu mērķiem. Nu tieši tāpat kā sistēma no secīgi viens otru nomainošiem organismiem ir evolūcijas procesā radies spontāns sakārtojums bet tas mums neder. Vajag citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:53 (saite)

Man šķiet, ka te mēs redzam to, ko vienā no iepriekšējiem ierakstiem

pinjons aprakstīja kā "utopisku domāšanu".

Vismaz es nesaredzu citas praktiskas iespējas ietekmēt kompleksas sistēmas, kā šo sistēmu modus operandi ietvaros veicot nelielas, pakāpeniskas, partikulāras (t.i., skarošas laikā un telpā lokalizētas dotās sistēmas apakškopas) un pēc iespējas viegli reversējamas izmaiņas (kas pats par sevi var un mēdz izrādīties visai grūts uzdevums).

Es neesmu pret mērķtiecīgu iedarbību, es esmu pret, manuprāt, stipri maldīgo priekšstatu, ka šādas sistēmas (bioloģiju, tirgu, sociumu, klimatu utt., utjpr.) ir iespējams vadīt no ārpuses ("nākamā stāva") un pēc tālejošiem, universāliem plāniem. Protams, esmu gatavs mainīt savas domas pretējas evidences klātbūtnē, tikai neesmu līdz šim atradis šādu evidenci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-07-17 22:55 (saite)

/Vismaz es nesaredzu citas praktiskas iespējas ietekmēt kompleksas sistēmas, kā šo sistēmu modus operandi ietvaros veicot nelielas, pakāpeniskas, partikulāras (t.i., skarošas laikā un telpā lokalizētas dotās sistēmas apakškopas) un pēc iespējas viegli reversējamas izmaiņas (kas pats par sevi var un mēdz izrādīties visai grūts uzdevums).
/

Hm. Un tagad šo pieeju attiecinam uz FAI konstruēšanu. Var?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 23:02 (saite)

Nezinu. Domāju, ka, ja var, tad tikai kaut kādā man nezināmā veidā definējot un tad fiksējot FAI komponentu kā tik vienkāršu loģisku sistēmu, lai tā būtu Tjūringa nepabeigta un Gēdeļa pabeigta, kas ļautu to visā pilnībā formāli pierādīt un pārējo AI atvedināt no tās kā fiksēta, nekādām pārmaiņām nepakļauta kodola (sk. arī zemāk).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-17 23:04:45

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:21:11

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:57:15

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-18 00:14:35

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-18 00:24:14

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-18 00:26:26

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-18 00:30:39

	ctulhu 2018-07-17 22:58 (saite)
	Nu labi ņemam sociumu. Mēs noteikti zinam, kādus sociuma veidus mēs negribam, tad paliek lauks vēlamo sociumu kuri var rea;izēties visi vai ne visi, bet sakārtojums sanāk ne pilnīgi spontāns, jo krasi nevēlamie ir plānoti nostopēti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:03:07

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-17 23:10:24

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:18:49

	ctulhu 2018-07-17 22:52 (saite)
	/Kurā vietā viņš, tavuprāt, runā par nepieciešamību (vai kaut iespējamību) plānveidīgi un no pirmajiem principiem konstruēt pēc-SIM pasaules daļu?/ Viņš nerunā, es runāju. Precīzi tā pati situācija kuras dēļ FAI ir nepieciešams konstruēt plānveidīgi un sākotnēji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:59 (saite)

Tas arī ir viens no iemesliem, kas mazina manu optimismu par FAI programmas perspektīvām. No otras puses, reālistisks (ciktāl šis jēdziens šobrīd ir piemērojams šajā kontekstā) FAI komponents ir "platonisks" tādā izpratnē, ka tajā vispār nenotiek pārmaiņas, to neskar pārējā AI kā kompleksas sistēmas stāvokļu pārejas, tas ir maksimāli kompakts un vienkāršs un viss pārējais AI konstrukts nepastarpināti izriet no šī komponenta kā teorēma no fiksēta aksiomātiska kodola.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 23:03 (saite)
	Okej, tad līdzīgā vaidā var iedomāties sociuma aksiomātisko kodolu no kura var atvedināties dažādi sociumi un koeksistēt, tāpat kā acīmredzot ir iespējami dažadi FAI. Cik šāds kodols ir vienkāršs, es nezinu, jāpadomā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:10:59

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-17 23:13:34

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:17:10

	ctulhu 2018-07-17 22:28 (saite)
	Also viens tāds spontāna vs plānota sakārtojuma piemērs ir evolūcija vs tas ko plāno transhumānisti un vispār bioinženieri/ sint. biologi kā ir ar evolūciju sk. paskvila par evolūciju, Lems, ST (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:37 (saite)

Sintētiskā bioloģija neaizstāj evolūciju, tā to izmanto (līdzīgi, kā ar selekciju agronomijā). Plānota sakārtojuma piemērs te drīzāk būtu Drekslera tipa nanīti, kas, kā izskatās, paredzamā nākotnē tā arī paliks uz rasējumu dēļa, t.sk. sistēmas parametru telpas pārāk augstās dimensionalitātes un nestabilitātes perturbāciju klātbūtnē dēļ, ko evolucionārie algoritmi (t.sk. dabiskā vidē sastopamie) risina daudz robustāk par klasiskajām analītiskajām metodēm.

Manuprāt, ja uzskatām, ka H+ ir vēlams izvest efektīvi, tad šiem nolūkiem vispirms ir maksimāli jāapgūst esošo iesaistīto sistēmu izmantošana un modifikācija tādos veidos, kas papildina un modificē, nevis no pirmajiem principiem tiecas overraidot to darbību. Tas pats attiecas arī uz visām citām kompleksajām sistēmām un mūsu mijiedarbību ar tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:40 (saite)
	Nu uz datora sarakstīts genoms, kuru sintezators saliek no nukleotīdiem jau nav gluži selekcija, tiesa pagaidām var tikai nelielus fragmentus (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:45 (saite)

Tikai šāds genoms pēc salikšanas ir statisks. Brīdī, kad tas tiek kaut kur izmantots tālāk par sākotnējo konfigurāciju, sāk darboties tie paši evolūcijas pamatprocesi – mutācija, selekcija, gēnu drifts, gēnu migrācija. "Ar roku" rēķināt katru nākamo genoma-kā-sistēmas-vidē iterāciju ir ne tikai praktiski neiespējami, bet arī bezjēdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:47 (saite)
	Nu jā darbojas vai arī ir protektēts un ir stabilāks. Protams varam iedomāties hibrīdsistēmu kur ``rasējums`` glabājas elektroniski vai optiski un tiek kā references bekaps regulāri injicēts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 23:05 (saite)

Ir burtiski neiespējami ievadīt dinamiskas sistēmas n-tajā iterācijā tās sākuma nosacījumus ar mērķi iegūt šīs sistēmas attīstību vēlamajā virzienā. To var mēģināt (ar ļoti lielu uzsvaru uz "mēģināt") virzīt, kā minēju, ar pēc iespējas sīkām un vājām perturbācijām no iekšienes, bet šādas virzīšanas teorija šobrīd ir praktiski neeksistējoša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 23:09 (saite)
	Nu vispār dabā tas notiek NS un proteīnu repair mehānismi, nu ne jau absolūti notiek, ja būtu absolūti mums nebūtu jāevakuējas no gaļas, bet kaut kādā mērā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:22:55

(Lasīt komentārus) -

Navigate: