Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2018-07-17 13:59:00

Halyava, ser!
Iznāk ka mēs visi apmaksājam viņu izklaides:

http://lat.grani.lv/latvia/15051-aglonas-svetku-norisei-nakamgad-no-valsts-budzeta-plano-pieskirt-161-909-eiro.html

Parastais pretarguments ir ka valstī dzīvo arī katoļi, bet nu tad emmm kāpēc nevarētu noorganizēt tā, ka par šo maksā tikai katoļi?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2018-07-17 22:09 (saite)
	Nu jā tas ir jautājums vai kapitālisms nodrošina visu ZTP neizkropļotā veidā [deformācijas uz applied research un citiem ātras peļņas iegūšanas pasākumiem] vai arī ir nepieciešamas virskapitālisma struktūras stratēģiskai plānošanai un kapitālisms darbojas stāvu zemāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 22:24 (saite)
	Par šo tēmu es kādā brīdī droši vien uzrakstīšu pie sevis, jo dažu komentāru garumā es nepateikšu neko izsmeļošāku par "mēģinājumi spontāno sakārtojumu aizstāt ar plānveida pasākumiem ir gan teorētiski, gan empīriski sevi parādījuši faktiski tikai no sliktās puses", ko esmu atkārtojis jau n-tās reizes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:26 (saite)
	Nu protams atkarājas no tā ko mēģināts plānoti kārtot, dažas kompleksus sistēmu klases pagaidām nesanāk (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 22:29 (saite)
	Drīzāk te vietā būtu jautājums, kuras kompleksu sistēmu klases izdodas plānoti kārtot, pie tam tā, lai iegūtie rezultāti būtu vismaz pa kādu asi pārāki (jo pat tikai rezultātu līdzvērtīgums (kas arī netiek novērots) neattaisnotu papildus līdzekļus, ko šāda plānošana neizbēgami prasa). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:35 (saite)
	Nu kā mēs zinām no Hansona (lasu) nekur neliksies no vajadzības plānoti kārtot sistēmu kas sastāv no intelektiem ja mēs plānoti pārkārtojam intelektu nesējus (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:41 (saite)

Man šķiet, ka tu Hansonu kaut kādā veidā esi pamanījies izlasīt diametrāli pretēji. Viens no viņa (ne sevišķi pārsteidzoši, Hansons primāri ir ekonomists) galvenajiem pointiem ir tas, ka pēc-SIM vidē sistēmas ātrdarbības un daudz vieglākās mērogojamības dēļ spontānā sakārtojuma efekti ir ievērojami amplificēti, salīdzinot ar pirms-SIM vidi (un pati grāmata cenšas ieskicēt, kā varētu praksē izpausties šādu efektu ietekme uz digitizēto cilvēces daļu).

Kurā vietā viņš, tavuprāt, runā par nepieciešamību (vai kaut iespējamību) plānveidīgi un no pirmajiem principiem konstruēt pēc-SIM pasaules daļu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-07-17 22:45 (saite)

Nu tur jau tā lieta. Spontānais sakārtojums tur spēlē daudz lielāku lomu => daudz svarīgāk ir to regulēt, ja spontānais sakārtojums tiecas ieņemt tos stabilos stāvokļus kuri neatbilst mūsu mērķiem. Nu tieši tāpat kā sistēma no secīgi viens otru nomainošiem organismiem ir evolūcijas procesā radies spontāns sakārtojums bet tas mums neder. Vajag citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:53 (saite)

Man šķiet, ka te mēs redzam to, ko vienā no iepriekšējiem ierakstiem

pinjons aprakstīja kā "utopisku domāšanu".

Vismaz es nesaredzu citas praktiskas iespējas ietekmēt kompleksas sistēmas, kā šo sistēmu modus operandi ietvaros veicot nelielas, pakāpeniskas, partikulāras (t.i., skarošas laikā un telpā lokalizētas dotās sistēmas apakškopas) un pēc iespējas viegli reversējamas izmaiņas (kas pats par sevi var un mēdz izrādīties visai grūts uzdevums).

Es neesmu pret mērķtiecīgu iedarbību, es esmu pret, manuprāt, stipri maldīgo priekšstatu, ka šādas sistēmas (bioloģiju, tirgu, sociumu, klimatu utt., utjpr.) ir iespējams vadīt no ārpuses ("nākamā stāva") un pēc tālejošiem, universāliem plāniem. Protams, esmu gatavs mainīt savas domas pretējas evidences klātbūtnē, tikai neesmu līdz šim atradis šādu evidenci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-07-17 22:55 (saite)

/Vismaz es nesaredzu citas praktiskas iespējas ietekmēt kompleksas sistēmas, kā šo sistēmu modus operandi ietvaros veicot nelielas, pakāpeniskas, partikulāras (t.i., skarošas laikā un telpā lokalizētas dotās sistēmas apakškopas) un pēc iespējas viegli reversējamas izmaiņas (kas pats par sevi var un mēdz izrādīties visai grūts uzdevums).
/

Hm. Un tagad šo pieeju attiecinam uz FAI konstruēšanu. Var?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 23:02 (saite)

Nezinu. Domāju, ka, ja var, tad tikai kaut kādā man nezināmā veidā definējot un tad fiksējot FAI komponentu kā tik vienkāršu loģisku sistēmu, lai tā būtu Tjūringa nepabeigta un Gēdeļa pabeigta, kas ļautu to visā pilnībā formāli pierādīt un pārējo AI atvedināt no tās kā fiksēta, nekādām pārmaiņām nepakļauta kodola (sk. arī zemāk).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 23:04 (saite)
	Nu jā. Un tā ir sistēmas plānošana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:21:11

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:57:15

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-18 00:14:35

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-18 00:24:14

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-18 00:26:26

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-18 00:30:39

	ctulhu 2018-07-17 22:58 (saite)
	Nu labi ņemam sociumu. Mēs noteikti zinam, kādus sociuma veidus mēs negribam, tad paliek lauks vēlamo sociumu kuri var rea;izēties visi vai ne visi, bet sakārtojums sanāk ne pilnīgi spontāns, jo krasi nevēlamie ir plānoti nostopēti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 23:03 (saite)
	Man šķiet, ka paši mēģinājumi no ārpuses un plānoti "nostopēt nevēlamos sociuma veidus" ir gandrīz garantēti nolemti neveiksmei. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-17 23:10:24

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:18:49

	ctulhu 2018-07-17 22:52 (saite)
	/Kurā vietā viņš, tavuprāt, runā par nepieciešamību (vai kaut iespējamību) plānveidīgi un no pirmajiem principiem konstruēt pēc-SIM pasaules daļu?/ Viņš nerunā, es runāju. Precīzi tā pati situācija kuras dēļ FAI ir nepieciešams konstruēt plānveidīgi un sākotnēji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:59 (saite)

Tas arī ir viens no iemesliem, kas mazina manu optimismu par FAI programmas perspektīvām. No otras puses, reālistisks (ciktāl šis jēdziens šobrīd ir piemērojams šajā kontekstā) FAI komponents ir "platonisks" tādā izpratnē, ka tajā vispār nenotiek pārmaiņas, to neskar pārējā AI kā kompleksas sistēmas stāvokļu pārejas, tas ir maksimāli kompakts un vienkāršs un viss pārējais AI konstrukts nepastarpināti izriet no šī komponenta kā teorēma no fiksēta aksiomātiska kodola.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 23:03 (saite)
	Okej, tad līdzīgā vaidā var iedomāties sociuma aksiomātisko kodolu no kura var atvedināties dažādi sociumi un koeksistēt, tāpat kā acīmredzot ir iespējami dažadi FAI. Cik šāds kodols ir vienkāršs, es nezinu, jāpadomā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 23:10 (saite)

Ar sociumu nekas tamlīdzīgs neizdosies kaut vai tādēļ, ka tas ir jau desmitiem tūkstošu gadu nepārtraukti eksistējoša sistēma, attīstījusies n iterācijās.

Pat, ja neņemam vērā to, ka sociums, papildus pasīvām dinamisku sistēmu īpašībām, paredzamā kārtā proaktīvi pretojas šādiem centieniem (darbojoties gan kā homeostats, gan kā utilītfunkciju maksimizējošu aģentu kopas tuvinājums), mēģināt šādā sistēmā no malas ievadīt fiksētu aksiomātisku kodolu ar mērķi panākt, lai sistēma sāktu darboties saskaņā ar to, manā izpratnē ir uzdevums, kas ir tikai kaut kādu praksē nebūtisku epsilonu virs mūžīgā dzinēja konstruēšanas mēģinājumiem (jo komplekso sistēmu teorija jau tāpat skaļi smejas par kibernētikas teoriju, un kompleksu sistēmu vadības teorija šobrīd vienkārši neeksistē ārpus dažiem maksimāli vispārīgiem postulātiem).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

ctulhu, 2018-07-17 23:13:34

(nav temata) -

mindbound, 2018-07-17 23:17:10

	ctulhu 2018-07-17 22:28 (saite)
	Also viens tāds spontāna vs plānota sakārtojuma piemērs ir evolūcija vs tas ko plāno transhumānisti un vispār bioinženieri/ sint. biologi kā ir ar evolūciju sk. paskvila par evolūciju, Lems, ST (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:37 (saite)

Sintētiskā bioloģija neaizstāj evolūciju, tā to izmanto (līdzīgi, kā ar selekciju agronomijā). Plānota sakārtojuma piemērs te drīzāk būtu Drekslera tipa nanīti, kas, kā izskatās, paredzamā nākotnē tā arī paliks uz rasējumu dēļa, t.sk. sistēmas parametru telpas pārāk augstās dimensionalitātes un nestabilitātes perturbāciju klātbūtnē dēļ, ko evolucionārie algoritmi (t.sk. dabiskā vidē sastopamie) risina daudz robustāk par klasiskajām analītiskajām metodēm.

Manuprāt, ja uzskatām, ka H+ ir vēlams izvest efektīvi, tad šiem nolūkiem vispirms ir maksimāli jāapgūst esošo iesaistīto sistēmu izmantošana un modifikācija tādos veidos, kas papildina un modificē, nevis no pirmajiem principiem tiecas overraidot to darbību. Tas pats attiecas arī uz visām citām kompleksajām sistēmām un mūsu mijiedarbību ar tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:40 (saite)
	Nu uz datora sarakstīts genoms, kuru sintezators saliek no nukleotīdiem jau nav gluži selekcija, tiesa pagaidām var tikai nelielus fragmentus (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:45 (saite)

Tikai šāds genoms pēc salikšanas ir statisks. Brīdī, kad tas tiek kaut kur izmantots tālāk par sākotnējo konfigurāciju, sāk darboties tie paši evolūcijas pamatprocesi – mutācija, selekcija, gēnu drifts, gēnu migrācija. "Ar roku" rēķināt katru nākamo genoma-kā-sistēmas-vidē iterāciju ir ne tikai praktiski neiespējami, bet arī bezjēdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:47 (saite)
	Nu jā darbojas vai arī ir protektēts un ir stabilāks. Protams varam iedomāties hibrīdsistēmu kur ``rasējums`` glabājas elektroniski vai optiski un tiek kā references bekaps regulāri injicēts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 23:05 (saite)

Ir burtiski neiespējami ievadīt dinamiskas sistēmas n-tajā iterācijā tās sākuma nosacījumus ar mērķi iegūt šīs sistēmas attīstību vēlamajā virzienā. To var mēģināt (ar ļoti lielu uzsvaru uz "mēģināt") virzīt, kā minēju, ar pēc iespējas sīkām un vājām perturbācijām no iekšienes, bet šādas virzīšanas teorija šobrīd ir praktiski neeksistējoša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 23:09 (saite)
	Nu vispār dabā tas notiek NS un proteīnu repair mehānismi, nu ne jau absolūti notiek, ja būtu absolūti mums nebūtu jāevakuējas no gaļas, bet kaut kādā mērā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 23:22 (saite)
	Tas ir ļoti tālu no "mēģināt pagriezt genomu vajadzīgajā virzienā, injicējot tajā iepriekš saglabātu izmaiņu komplektu". Labošanas mehānismi ir maksimāli partikulāri, tie neko nezina par visu genomu kopumā un reaģē uz specifiskām lokālām izmaiņām dažu "burtu" lielumā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: