Ar sociumu nekas tamlīdzīgs neizdosies kaut vai tādēļ, ka tas ir jau desmitiem tūkstošu gadu nepārtraukti eksistējoša sistēma, attīstījusies n iterācijās.

Pat, ja neņemam vērā to, ka sociums, papildus pasīvām dinamisku sistēmu īpašībām, paredzamā kārtā proaktīvi pretojas šādiem centieniem (darbojoties gan kā homeostats, gan kā utilītfunkciju maksimizējošu aģentu kopas tuvinājums), mēģināt šādā sistēmā no malas ievadīt fiksētu aksiomātisku kodolu ar mērķi panākt, lai sistēma sāktu darboties saskaņā ar to, manā izpratnē ir uzdevums, kas ir tikai kaut kādu praksē nebūtisku epsilonu virs mūžīgā dzinēja konstruēšanas mēģinājumiem (jo komplekso sistēmu teorija jau tāpat skaļi smejas par kibernētikas teoriju, un kompleksu sistēmu vadības teorija šobrīd vienkārši neeksistē ārpus dažiem maksimāli vispārīgiem postulātiem).