Man šķiet, ka tu Hansonu kaut kādā veidā esi pamanījies izlasīt diametrāli pretēji. Viens no viņa (ne sevišķi pārsteidzoši, Hansons primāri ir ekonomists) galvenajiem pointiem ir tas, ka pēc-SIM vidē sistēmas ātrdarbības un daudz vieglākās mērogojamības dēļ spontānā sakārtojuma efekti ir ievērojami amplificēti, salīdzinot ar pirms-SIM vidi (un pati grāmata cenšas ieskicēt, kā varētu praksē izpausties šādu efektu ietekme uz digitizēto cilvēces daļu).

Kurā vietā viņš, tavuprāt, runā par nepieciešamību (vai kaut iespējamību) plānveidīgi un no pirmajiem principiem konstruēt pēc-SIM pasaules daļu?