Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2018-07-17 13:59:00

Halyava, ser!
Iznāk ka mēs visi apmaksājam viņu izklaides:

http://lat.grani.lv/latvia/15051-aglonas-svetku-norisei-nakamgad-no-valsts-budzeta-plano-pieskirt-161-909-eiro.html

Parastais pretarguments ir ka valstī dzīvo arī katoļi, bet nu tad emmm kāpēc nevarētu noorganizēt tā, ka par šo maksā tikai katoļi?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

mindbound
2018-07-17 22:37 (saite)

Sintētiskā bioloģija neaizstāj evolūciju, tā to izmanto (līdzīgi, kā ar selekciju agronomijā). Plānota sakārtojuma piemērs te drīzāk būtu Drekslera tipa nanīti, kas, kā izskatās, paredzamā nākotnē tā arī paliks uz rasējumu dēļa, t.sk. sistēmas parametru telpas pārāk augstās dimensionalitātes un nestabilitātes perturbāciju klātbūtnē dēļ, ko evolucionārie algoritmi (t.sk. dabiskā vidē sastopamie) risina daudz robustāk par klasiskajām analītiskajām metodēm.

Manuprāt, ja uzskatām, ka H+ ir vēlams izvest efektīvi, tad šiem nolūkiem vispirms ir maksimāli jāapgūst esošo iesaistīto sistēmu izmantošana un modifikācija tādos veidos, kas papildina un modificē, nevis no pirmajiem principiem tiecas overraidot to darbību. Tas pats attiecas arī uz visām citām kompleksajām sistēmām un mūsu mijiedarbību ar tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:40 (saite)
	Nu uz datora sarakstīts genoms, kuru sintezators saliek no nukleotīdiem jau nav gluži selekcija, tiesa pagaidām var tikai nelielus fragmentus (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 22:45 (saite)

Tikai šāds genoms pēc salikšanas ir statisks. Brīdī, kad tas tiek kaut kur izmantots tālāk par sākotnējo konfigurāciju, sāk darboties tie paši evolūcijas pamatprocesi – mutācija, selekcija, gēnu drifts, gēnu migrācija. "Ar roku" rēķināt katru nākamo genoma-kā-sistēmas-vidē iterāciju ir ne tikai praktiski neiespējami, bet arī bezjēdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 22:47 (saite)
	Nu jā darbojas vai arī ir protektēts un ir stabilāks. Protams varam iedomāties hibrīdsistēmu kur ``rasējums`` glabājas elektroniski vai optiski un tiek kā references bekaps regulāri injicēts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2018-07-17 23:05 (saite)

Ir burtiski neiespējami ievadīt dinamiskas sistēmas n-tajā iterācijā tās sākuma nosacījumus ar mērķi iegūt šīs sistēmas attīstību vēlamajā virzienā. To var mēģināt (ar ļoti lielu uzsvaru uz "mēģināt") virzīt, kā minēju, ar pēc iespējas sīkām un vājām perturbācijām no iekšienes, bet šādas virzīšanas teorija šobrīd ir praktiski neeksistējoša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2018-07-17 23:09 (saite)
	Nu vispār dabā tas notiek NS un proteīnu repair mehānismi, nu ne jau absolūti notiek, ja būtu absolūti mums nebūtu jāevakuējas no gaļas, bet kaut kādā mērā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2018-07-17 23:22 (saite)
	Tas ir ļoti tālu no "mēģināt pagriezt genomu vajadzīgajā virzienā, injicējot tajā iepriekš saglabātu izmaiņu komplektu". Labošanas mehānismi ir maksimāli partikulāri, tie neko nezina par visu genomu kopumā un reaģē uz specifiskām lokālām izmaiņām dažu "burtu" lielumā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: