Teorētiski – jā. Praktiski – neesmu pārliecināts, ka fundamentālo pētījumu veikšana valstīm (nevis dažāda līmeņa NGO un kompānijām) piederošu institūtu ietvaros ir ar vērā ņemamām priekšrocībām. Tas, ka tikai valstis spēj uzrādīt zemu laika preferenci dažādu projektu īstenošanā (vai ka tās pa šo līniju uzrāda masīvi labākus rezultātus) ir zināmā mērā mīts vai stereotips.

Cita lieta, kas ir praktiski relevantāka, ir tas, ka lielvalstīm un valstu savienībām šobrīd vienkārši ir pieejami pētījumiem novirzāmi līdzekļi, kas pārsniedz arī "lielo" kompāniju R&D departamentiem pieejamos, kas, manuprāt, arī ir galvenā reālistiskā pirmo priekšrocība pār otrajām.