Ja pamani, ka jau deviņi dažādi cilvēki tevi mēģina glābt no sevis pašas... varbūt vaina nav cilvēkos?

Ja pamani, ka tavi argumenti sadrūp pret loģiku - varbūt vaina tomēr nav loģikā?



Bet vieglāk ir paturēt prātā, ka truth is a point of view Protams.

Un patiesībā... patiesības apjēgšana būs ļoti sāpīga.
Mēs visi sevi sargājam no patiesības. Un patiesībā... parasti jau nevajag, lai kāds tās zvīņas no acīm noņemtu.

starp citu, es neprotu cilvēku valodā runāt. Es vārdiem piešķiru neīstās nozīmes.

"žēlums pret kādu" manā valodā nav "viņš ir nožēlojams,", tas nenozīmē, ka es cilvēku kaut kā vērtēju zemāk..... tas ir ... "man ir žēl, ka cilvējam darīts pāri". Vienkārša, cilvēciska līdzjūtība. Ne jau tāpēc, ka zinu kā jūtas cilvēks.
Bet ir slikti, kad sāp...

Mēs visi ar laiku no tā izaugam. Bet daži turpina nest senās sāpes sevī... un lai cik ļoti tas viņus padarītu par spējīgākiem un lieliskākiem cilvēkiem, man šķiet, reizēm viņiem joprojām sāp.

Another Useless Conclusion.

Tas, ka tavā varā ir piespiest cilvēku izdarīt to, ko vēlies vēl nenozīmē, ka tas būtu jādara.

Ir jāapsver sekas.

Piespiežot kādu izdarīt to, ko viņš sākotnēji nevēlējās samazina cieņu pret tevi viņa acīs.

Pat tad, ja viņš pats neapzināsies, ka viņa izvēli mainīji tu, nevis viņš bijis ļoti svārstīgs jau no sākuma.


derētu arī man to atcerēties...

cilvēks ir

visu savu atmiņu summa.
ne vairāk.
ne mazāk.