man gan bija tāds kuriozs, ka ieteicu m-cilvēkam ļoti ļoti izlasīt vienu grāmatu. viņš sāka lasīt, un pēc kāda laika paprasīja, kad es esmu viņu lasījusi. atbildēju. jā, bet kāpēc? domīgi paskatījās uz mani un novilka - šķiet, ka tā tevi ir ļoti ietekmējusi. uzvedību. domu gājienu. tml.

nujā, un dažreiz man liekas, ka es esmu visu izlasīto grāmatu/dzirdēto dziesmu/utt summa. tā teikt, neesošas pieredzes kompensācija. nē, tas nenozīmē, ka dzīve mana būtu notikumiem nabadzīga. tieši otrādi. bet brīžiem šķiet, ka kkādi impulsi/rīcības motīvi/tas, kas mani veido, galu galā, nenāk no manas tiešās pieredzes.

tiesa, tu jau neprecizēji, par kādām tieši atmiņām iet runa.