Es īpaši neiebilstu, ja rakstību ar roku izmirtu, kas kādā brīdī arī droši vien notiks. Žēlabas par to, ka rakstība izmirst un, ka labi rokraksti izmirst, ir tāds pieraduma sajaukums līdz ar vieglu fetišismu. Rokraksta glītums arī pa lielam liecina tikai par īsu periodu 6-7 gados, kad cilvēks iemācījās rakstīt un mans neglītais rokraksts liecina, ka es toreiz neuztvēru rokraksta izkopšanu pārāk nopietni, mani garlaikoja mācīties rakstīt, ko es mācēju jau pirms skolas sākuma un tamdēļ centos maksimāli ātri aizpildīt rakstīšanas uzdevumus. Bet gribās jau kā grieķiem skaisto saistīt ar labām rakstura īpašībām.