atvainošanos pieņemu. speķmaizes uc pat neuzvilka. drīzāk saite uz šīrīta barbalas tekstu par krāsojamām grāmatām. un par apģērbu - kā kādam te var likties, ka viņš zina patiesību?

es cibā rakstu par saviem meklējumiem, mani uzskati un sajēga visu laiku mainās, un tas mani iepriecina, un jauki, ka dažādās vietās atrodas ceļabiedri, ar kuriem interesanti un subjektīvi pavadīt laiku. un negribētos, lai kāds manas konkrētā brīža mainīgās domas izsludina par viscibas stulbumu. tādēļ jau biju nolēmusi savas zematslēgas labsajūtas dēļ tevi atdraugot.

bet nu labi. īsti neiedziļināšos tavā niknuma uzplūdā. labāk lai vairojas prieks :)