Furious sleep
Furious sleep
of colourless green ideas
of colourless green ideas
Commenting To
2 svētki 2+2
- 1.-Jan-2016 11:39 pm
Svētki aizvadīti.
Pirmā mazās ciemošanās ar nakšņošanu. Kā reiz 'lai ziemassvētkos ciemos savā gultiņā gulētu', viņai vēl mājās nebija likts no mazā guļamgroziņa pārvākties uz redeļgultu. (Arī tāpēc, lai atbīdītu 'mājās tagad ir vēl viens bērns' un 'manā (vairs it kā nelietotajā, bet tomēr) gultiņā tagad guļ cits bērns' momentus laikā mazliet-mazāk-mazās komfortam).
Protams, ar visu svētku kņadu (un ņemot vērā, ka viņa vairs nav gluži 'knapi viena mēneša bēbīc') kaut kas jau ar tiem miegiem sanāca mazliet ne tā. Lai gan minu - var būt pat ne svētku kņada, bet brīvprātīgie midzinātāji pārāk saudzīgi pārlika no rokām gultiņā - tā, ka pat mazliet neuzmodās ieliekot. Ja ticam teorijai, ka viņus ļoti uztrauc vides izmaiņa pamostoties. (Man viņu tik saudzīgi, lai nepavērtu aci un nepablenztu ielikt neizdodas). Toties beigu beigās veiksmīgi pati noliku viņu gulēt pavisam-ne-viņas redeļgultā pirmajā stāvā, tieši blakus (tad gan jau nedaudz pieklusušajai) svinībgalda telpai. Gulēja kā susļiks. Mazliet-mazāk-mazās midzināšanā ļāvām rādīt klasi brīvprātīgajiem midzinātājiem - tā nu mums iegājies, ka jo mazāk vecāki viņas midzināšanā iesaistās, jo labāk aizmieg. Jo vecāki - tā ir iespēja vēl paspēlēties. (Jā, viens no šonedēļu valodas uzdevumiem - ja gribam spēlēties, tad jāaicina iet spēlēties, nevis stāstīt par gultu, gulēšanu, čučēšanu utml.) Abas gan pamanījās naktī uzmosties, bet, pirmkārt, ne vienlaicīgi, otrkārt, ne diži skaļi un ilgi - svētku situācijai pirlnīgi piedodami.
Vecgads-Jaungads. Viens no pieaugušo dzīves jūdžakmeņiem, ja? Brīdis, kad paziņo 'miegs viņām ir krietni noderīgāks par uguņošanu'. Tad, kad pati 23:35 esmu uzmodusies no pusaizmigšanas pēc jaunākās gulētlikšanas (mēdzu atlaisties blakus, ar grāmatu/internetu, paklausīties kā elpo, pārliecināties, ka tiešām aizmigusi.. un nereti tā arī aizmiegu līdz rītam).
Bet nu būsim reāli. Pat ar visu vēlo garo pusdienlaiku (kura laikā pat man! izdevās tikt pie snaudiņa - kaut kā visiem četriem mājās ejot, tā ir reta iespēja) viņas abas bija vairāk nekā ļoti noskaņotas beidzot gulēt garo nakts miegu. Un tā kā abas pagaidām ir vēl par mazu, lai zinātu prasīt uguņošanas sagaidīšanu.. nav jau tā, ka tas viņām tiktu aizliegts. Vienkārši netika piedāvāts).
Atceros 2013. gadu, kad vecākā vēl bija pavisam maziņa un man bija bail pat uz lodžijas būt, viņu istabā aizmigušu atstāt. Šoreiz kaut kā... drošāk.
Cik tur 'jau otrais'. Cik '2mēnešnieks tomēr drošāks par 2nedēļnieku'. Un cik pavisam vienkāršs 'a mēs jau 00:05 bijām atpakaļ istabā un ķērāmies pie radu apzvanīšanas, jo ārā ir AUKSTS':)
2014. nesvinējām Rīgā, bet ciemos. Mūsu androīdi tēloja babymonitorus (there's an app for that) - ar manu klusu paranoju 'ja nu neiezvanās' un pārliecību, ka bērnpieskatīšanas ierīces vajadzīgas tikai tādos svētku gadījumos (jo jebkurā citā brīdī tak sadzirdēsi tāpat)... Ar jaunāko izrādās, ka rācijas noder. Jo viņai ne tikai decibeli ir krietni mazāki maksimālajā 'VissIrSliktiGlābTūlīt' režīmā, bet arī šis režīms ieslēdzas krietni vēlāk. (es šeit bez ilūzijām, ka tam kāda saistība ar prasmīgāku vecākošanos vai mierīgāku grūtniecību (LOL). Vienkārši cita burtiņu kombinācija ģenētiskajā loterijā) - un tas paskaļinājums, ko dod rācija, noder pat mājās.
Tātad 'mammu, tēti, es neiešu gulēt, man vēl vajag sagaidīt uguņošanu' divgadniece mums vēl pajautāt nemāk. (Un ja mācētu.. there's an app for that. Proti-Netflix. Ar visu feiko countdownu utml). Bet citādi, pēdējā mēnesī, šķiet, runātprasmes attīstība slēdz iekšā turborežīmu. Es te pat ne par vārdu krājumu, bet spēju nosaukt cilvēkus fotogrāfijās (kas nav viņa pati, mamma, tētis, māsa, bet spēļbiedri un arī tālāki, retāk redzēti radi)) arī fotogrāfiju redzot pirmo reiz. Tāpat beidzot, beidzot dzirdu no viņas daudz-maz saprotamus krāsu nosaukumus. Gan ne uz promptiem - t.i. 'kādā krāsā ir zīmulis' vai 'kādā krāsā ir taurenis grāmatā' nav joprojām. Bet ir krāsas aprakstot apkārtni, redzamo, savas darbības. Un vispār - apkārtni aprakstot sāk biežāk parādīties vārdu salikumi, nevis viens atkārtotais vārds (+'redzi?') līdz tupie vecāki saprot, par ko runa. Forši tā :)
Pirmā mazās ciemošanās ar nakšņošanu. Kā reiz 'lai ziemassvētkos ciemos savā gultiņā gulētu', viņai vēl mājās nebija likts no mazā guļamgroziņa pārvākties uz redeļgultu. (Arī tāpēc, lai atbīdītu 'mājās tagad ir vēl viens bērns' un 'manā (vairs it kā nelietotajā, bet tomēr) gultiņā tagad guļ cits bērns' momentus laikā mazliet-mazāk-mazās komfortam).
Protams, ar visu svētku kņadu (un ņemot vērā, ka viņa vairs nav gluži 'knapi viena mēneša bēbīc') kaut kas jau ar tiem miegiem sanāca mazliet ne tā. Lai gan minu - var būt pat ne svētku kņada, bet brīvprātīgie midzinātāji pārāk saudzīgi pārlika no rokām gultiņā - tā, ka pat mazliet neuzmodās ieliekot. Ja ticam teorijai, ka viņus ļoti uztrauc vides izmaiņa pamostoties. (Man viņu tik saudzīgi, lai nepavērtu aci un nepablenztu ielikt neizdodas). Toties beigu beigās veiksmīgi pati noliku viņu gulēt pavisam-ne-viņas redeļgultā pirmajā stāvā, tieši blakus (tad gan jau nedaudz pieklusušajai) svinībgalda telpai. Gulēja kā susļiks. Mazliet-mazāk-mazās midzināšanā ļāvām rādīt klasi brīvprātīgajiem midzinātājiem - tā nu mums iegājies, ka jo mazāk vecāki viņas midzināšanā iesaistās, jo labāk aizmieg. Jo vecāki - tā ir iespēja vēl paspēlēties. (Jā, viens no šonedēļu valodas uzdevumiem - ja gribam spēlēties, tad jāaicina iet spēlēties, nevis stāstīt par gultu, gulēšanu, čučēšanu utml.) Abas gan pamanījās naktī uzmosties, bet, pirmkārt, ne vienlaicīgi, otrkārt, ne diži skaļi un ilgi - svētku situācijai pirlnīgi piedodami.
Vecgads-Jaungads. Viens no pieaugušo dzīves jūdžakmeņiem, ja? Brīdis, kad paziņo 'miegs viņām ir krietni noderīgāks par uguņošanu'. Tad, kad pati 23:35 esmu uzmodusies no pusaizmigšanas pēc jaunākās gulētlikšanas (mēdzu atlaisties blakus, ar grāmatu/internetu, paklausīties kā elpo, pārliecināties, ka tiešām aizmigusi.. un nereti tā arī aizmiegu līdz rītam).
Bet nu būsim reāli. Pat ar visu vēlo garo pusdienlaiku (kura laikā pat man! izdevās tikt pie snaudiņa - kaut kā visiem četriem mājās ejot, tā ir reta iespēja) viņas abas bija vairāk nekā ļoti noskaņotas beidzot gulēt garo nakts miegu. Un tā kā abas pagaidām ir vēl par mazu, lai zinātu prasīt uguņošanas sagaidīšanu.. nav jau tā, ka tas viņām tiktu aizliegts. Vienkārši netika piedāvāts).
Atceros 2013. gadu, kad vecākā vēl bija pavisam maziņa un man bija bail pat uz lodžijas būt, viņu istabā aizmigušu atstāt. Šoreiz kaut kā... drošāk.
Cik tur 'jau otrais'. Cik '2mēnešnieks tomēr drošāks par 2nedēļnieku'. Un cik pavisam vienkāršs 'a mēs jau 00:05 bijām atpakaļ istabā un ķērāmies pie radu apzvanīšanas, jo ārā ir AUKSTS':)
2014. nesvinējām Rīgā, bet ciemos. Mūsu androīdi tēloja babymonitorus (there's an app for that) - ar manu klusu paranoju 'ja nu neiezvanās' un pārliecību, ka bērnpieskatīšanas ierīces vajadzīgas tikai tādos svētku gadījumos (jo jebkurā citā brīdī tak sadzirdēsi tāpat)... Ar jaunāko izrādās, ka rācijas noder. Jo viņai ne tikai decibeli ir krietni mazāki maksimālajā 'VissIrSliktiGlābTūlīt' režīmā, bet arī šis režīms ieslēdzas krietni vēlāk. (es šeit bez ilūzijām, ka tam kāda saistība ar prasmīgāku vecākošanos vai mierīgāku grūtniecību (LOL). Vienkārši cita burtiņu kombinācija ģenētiskajā loterijā) - un tas paskaļinājums, ko dod rācija, noder pat mājās.
Tātad 'mammu, tēti, es neiešu gulēt, man vēl vajag sagaidīt uguņošanu' divgadniece mums vēl pajautāt nemāk. (Un ja mācētu.. there's an app for that. Proti-Netflix. Ar visu feiko countdownu utml). Bet citādi, pēdējā mēnesī, šķiet, runātprasmes attīstība slēdz iekšā turborežīmu. Es te pat ne par vārdu krājumu, bet spēju nosaukt cilvēkus fotogrāfijās (kas nav viņa pati, mamma, tētis, māsa, bet spēļbiedri un arī tālāki, retāk redzēti radi)) arī fotogrāfiju redzot pirmo reiz. Tāpat beidzot, beidzot dzirdu no viņas daudz-maz saprotamus krāsu nosaukumus. Gan ne uz promptiem - t.i. 'kādā krāsā ir zīmulis' vai 'kādā krāsā ir taurenis grāmatā' nav joprojām. Bet ir krāsas aprakstot apkārtni, redzamo, savas darbības. Un vispār - apkārtni aprakstot sāk biežāk parādīties vārdu salikumi, nevis viens atkārtotais vārds (+'redzi?') līdz tupie vecāki saprot, par ko runa. Forši tā :)